12. februāra Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē SIA „Madonas namsaimnieks" (turpmāk – Namsaimnieks) valdes loceklis Osvalds Lucāns pēc domes deputātu aicinājuma iepazīstināja viņus ar uzņēmuma saimniecisko darbību, galvenokārt saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu.
Osvalds Lucāns atzina, ka 2014. gads Namsaimniekam esot bijis veiksmīgs.
– Vērtējot provizoriskos datus saistībā ar naudas plūsmu un bilanci, uzņēmumam nav bijis finanšu grūtību un, ja nenotiek nekas neparedzēts, tādas arī netiek prognozētas. Ja runājam par atkritumu apsaimniekošanas nozari, kas ir viena no trim jomām, kurās darbojas Namsaimnieks, domes iepriekš apstiprinātais tarifs ir adekvāts tai situācijai, kāda ir izveidojusies, un ir samērīgs ar pārējiem pakalpojuma sniedzējiem. Mūsu gadījumā jāņem vērā kāds svarīgs faktors – atkritumu noglabāšanas poligonā izmaksas, kas ir vienas no augstākajām Latvijā. Nesen Valsts kontrole (VK) aktualizēja saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas jomu, kā atkritumu kubikmetru pārrēķina kilogramos. VK pārbaudītajos atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos kubikmetra svars bija 180-200 kg, lai gan pēc VK atzinuma šim svaram būtu jābūt 120 kg. Namsaimniekam kubikmetra svars ir 97 kg, kas liecina par to, ka mēs nekrāpjam pakalpojuma saņēmējus un noglabājam poligonā to, ko reāli savācam, – norādīja Osvalds Lucāns.
Viņš atzina, ka šobrīd finansiālā situācija uzņēmumā ir pietiekami laba, lai varētu domāt arī par tālāku attīstību.
– Esam plānojuši iegādāties jaunu tehniku. Pērn tika iegādāts pašizgāzējs ar iekrāvēju, kas ļauj savākt dalītos atkritumus, kā arī būvgružus, ar ko līdz šim bija problēmas. Nopirkām arī atkritumu savākšanas auto, vienu plānojam iegādāties arī šogad. Tā kā situācija ar lietotu tehniku Eiropā nav laba, tiek izskatīts variants ar jaunas tehnikas iegādi, – minēja SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis.
Viņš uzsvēra, ka šogad nopietni turpināsies darbs arī pie līgumu slēgšanas ar tiem Namsaimnieka apkalpes zonā dzīvojošajiem Madonas novada iedzīvotājiem, kuri līdz šim nav piedalījušies atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
– Ir izsūtīti 2000 paziņojumi ar termiņu, līdz kuram jāierodas uzņēmumā, lai noslēgtu līgumu. Informāciju par tiem iedzīvotājiem, kuri neliekas ne zinis, esam nodevuši kārtībniekiem. Pilsētā palicis maz nenoslēgtu līgumu, – situāciju komentēja Osvalds Lucāns, piebilstot, ka noslēgto līgumu skaits arī ir būtiski pieaudzis.
Deputātiem daudz jautājumu, ierosinājumu
Uz to, ka 97 kg/m3 neatbilst reālajai situācijai, norādīja vairāki domes deputāti, galvenokārt Andris Sakne.
– Saskaņā ar rokasgrāmatu faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām, norādīts, ka kubikmetrā vieglo sadzīves atkritumu ir aptuveni 126 kg. Uzņēmums, rēķinot tarifu, ņem vērā konteineru ietilpību, nevis reālo tilpumu. Pilsētā atkritumi no konteineru laukumiem tiek savākti trīs reizes nedēļā. Piekrītu, ka pirmdien tie ir pilni, taču trešdien un jo īpaši piektdien konteineri ir pustukši. Ir redzams arī, ka pērn poligonam tika nodots par 277 tonnām mazāk nekā iepriekš. Daļa samazinājuma varētu būt skaidrojama ar šķirošanu, taču, arī ierēķinot to, nodots tiktu par aptuveni 200 tonnām mazāk. Tas nozīmē, ka tarifam vajadzētu kļūt lētākam. Ieviešot jauno kārtību, kuru dome ir atlikusi līdz šā gada 1. jūnijam, būs gluži pretēji. Pārrēķinot tarifu uz atsevišķiem sadzīves atkritumu konteineru laukumiem, tarifs no pašreizējā 2,12 eiro mēnesī no viena daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja pieaugs no 3 līdz pat nepilniem 6 eiro no viena iedzīvotāja. Šādā gadījumā uzņēmumam būs jāsāk domāt par atkritumu svēršanu, lai no aprēķinu sistēmas izslēgtu kubikmetrus, – savu viedokli pauda Andris Sakne, kam piekrita arī uz sēdi atnākušās Madonas pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājas.
Osvalds Lucāns oponēja, ka, palielinot kubikmetra svaru, iedzīvotājiem vairāk būs jāmaksā, jo viss ir atkarīgs no poligonā nodoto atkritumu svara.
Informatīvā jautājuma izskatīšanas turpinājumā deputāti piedāvāja dažādus variantus, kā veiksmīgāk un sabiedrībai draudzīgāk organizēt atkritumu savākšanas sistēmu. Andris Dombrovskis aicināja atkritumu savākšanas transportu aprīkot ar salīdzinoši lētām ierīcēm, kas noteiks aptuveno atkritumu svaru, līdz ar to arī iedzīvotāji zinās, cik liels daudzums atkritumu no viņu konteineru laukumiem tiek savākts. Valentīns Rakstiņš, atzīstot, ka labā ziņa ir tā, ka uzņēmumam nav finansiālu grūtību, rosināja reizi sezonā, iepriekš par to nepaziņojot māju iedzīvotājiem, sarīkot atkritumu kontrolsvēršanu, kas ļautu iegūt pilnīgāku informāciju par konteineros izmesto atkritumu daudzumu. Bija arī ierosinājumi samazināt konteineru daudzumu vai arī atkritumu savākšanu organizēt nevis trīs, bet gan divas reizes nedēļā. Osvalds Lucāns atzina, ka pret šādu ierosinājumu neiebilst, taču tādā gadījumā tas ar savu lēmumu būtu jāapstiprina domes deputātiem. Viņš arī piebilda, ka atbalsta priekšlikumu par kontroles braucienu veikšanu, nosverot atsevišķu atkritumu konteineru saturu.
Darbs ar nemaksātājiem
Gan domes deputāti, gan arī klātesošie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji kā lielu problēmu minēja faktu, ka salīdzinoši liels skaits iedzīvotāju joprojām nav iesaistīti atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
– Es šajā neatrisinātajā jautājumā saskatu lielu rezervi. Jo vairāk līgumu tiks noslēgts, jo vairāk naudas būs uzņēmumam, kā arī mazāk būs jāmaksā pārējiem iedzīvotājiem. Manuprāt, būtu stingrāk jācīnās ar tiem, kuri nevēlas samaksāt, – sēdē pauda Antra Gotlaufa.
Madonas pilsētā Namsaimnieks ir izsūtījis 221 uzaicinājumu, bet no tiem saņemtas tikai trīs atbildes.
– Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā var tikt piemērots naudas sods fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 430 līdz 1400 eiro. Sodi ir ļoti bargi, un līdzšinējā pieredze rāda, ka, līdzko kādam tiek sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols, uzreiz līgums tiek noslēgts – „tikai, lūdzu, nelieciet sodu". Aicinu uzņēmuma juristus kopā ar kārtībniekiem rast laiku, lai apmeklētu tos iedzīvotājus, kuriem nav noslēgti līgumi, – sacīja Andris Sakne.
Viņš piebilda, ka pašvaldības mērķis nav sodīt iedzīvotājus, bet gan motivēt viņus iesaistīties atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, rezumējot informatīvā jautājuma izskatīšanu, minēja, ka būtiskāks uzsvars jāliek uz iedzīvotāju iesaistīšanu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
– Aicinu uzņēmuma valdes locekli sagatavot informatīvu rakstu, ko ievietot Madonas laikrakstos, ar aicinājumu iesaistīties sistēmā, minot arī iespējamās soda sankcijas, ja tas netiek darīts. Pie tiem, kas nereaģēs, brauks kārtībnieki. Runājot par pārējiem pasākumiem – no konteineru skaita samazināšanas ietaupījums būs neliels – tikai degvielas sadaļā. Lielāku efektu varētu sniegt izbraukumu uz konteineru laukumiem samazināšana, taču šāds solis ir rūpīgi jāizsver, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Viņš arī atzina, ka joprojām nav atmesta doma par nodevas ieviešanu, kas būtu risinājums daudzām problēmām. Pašvaldības administrācija ir sagatavojusi grozījumus divos likumos. Tie ir nosūtīti visām institūcijām un amatpersonām, kas varētu ietekmēt grozījumu pieņemšanu. Plašāk par Madonas novada pašvaldības piedāvātajiem grozījumiem informēsim kādā no nākamajiem „Stara" numuriem, tostarp, centīsimies arī sniegt SIA „Madonas namsaimnieks" komentāru saistībā ar Valsts kontroles revīzijas atzinumu, par ko plašāku skaidrojumu lūdza arī sēdē klātesošās daudzdzīvokļu namu iedzīvotājas.