Madonas novada domes administratīvo komisiju jau sešus gadus vada Ruta Vizāne.
Pirmoreiz par šīs komisijas priekšsēdētāju viņa tika apstiprināta 2009. gadā, kad darbu sāka jaunievēlētā Madonas novada dome un tika izveidota arī Madonas novada domes administratīvā komisija uz Madonas novada domes pilnvaru laiku. Šīs komisijas vadība Rutai Vizānei tika uzticēta atkārtoti, kad darbu 2013. gada 18. jūnijā sāka jau Madonas novada domes otrais sasaukums. Arī komisijas sekretārs Guntis Gailums ir ar pieredzi, jo, tāpat kā komisijas priekšsēdētāja, šos pienākumus veic otro termiņu pēc kārtas.
– Komisijas sēdes tiek sasauktas apmēram divas reizes mēnesī (nedaudz retāk kopā sanākam vasarā), bet tāpat katrā sēdē iznāk skatīt padsmit lietu. Pārkāpumi ir dažādi, lietas tiek ierosinātas gan saistībā ar pašvaldības saistošo noteikumu neievērošanu, gan pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Beidzamajā laikā daudz administratīvo pārkāpumu lietu esam izskatījuši sakarā ar dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu un sodījuši suņu īpašniekus, kuri ignorē pašvaldības noteikto kārtību, pie tam tas ir aktuāli ne tikai Madonas pilsētā, bet visa novada teritorijā. Tāpat mūsu redzeslokā ir nonākušas lietas par mājlopiem, kuri izbradājuši citu sējumus. Dzīvnieku aizsardzības likums dzīvnieka īpašniekam uzliek par pienākumu rūpēties par viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai tas netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus un lai viņa govis, cūkas, aitas un citi dzīvnieki neizkļūtu no aploka, kūts vai ganībām un nenodarītu postījumus svešam īpašumam. Daudz protokolu ir sastādīts arī par atrašanos uz ielas un citās publiskās vietās ar atvērtu alkoholisko dzērienu pudeli jauniešiem, kuri lieto alkoholiskos dzērienus un alkohola reibumā atrodas sabiedriskās vietās, tai skaitā daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās, – Madonas novada domes administratīvās komisijas darbu ieskicēja tās priekšsēdētāja Ruta Vizāne.
Viņa atzīmēja, ka šogad mazāk ir administratīvo protokolu par elektroenerģijas zādzībām un nelegālo pieslēgšanos elektrokabeļiem. Jau vairākus gadus administratīvajai komisijai nav jāskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iesniegumi par pasu vai personas apliecību (eID) nozaudēšanu vai to derīguma termiņa neievērošanu, tagad tas ir šīs iestādes kompetencē, līdz ar to administratīvā komisija šai ziņā ir atslogota.
Atgādinām, ka, ja personu apliecinošais dokuments ir nozagts, par to obligāti jāziņo Valsts policijai. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 187. pants paredz sodu par pases vai eID kartes nozaudēšanu. Ierodoties PMLP un informējot, ka ir pazaudēts personu apliecinošs dokuments, pārvaldes darbinieks izjautās par pazušanas apstākļiem un pieņems lēmumu par administratīvā protokola sastādīšanu vai nesastādīšanu. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli un ņemti vērā dokumenta nozaudēšanas apstākļi. Atsevišķās situācijās protokols netiek sastādīts.