Cesvaines novada ZS "Sviķi" šajā nedēļā tika novākts beidzamais kāpostu lauks, un raža no lauka tika aizvesta, lai kāpostus sagatavotu novietošanai noliktavā glabāšanā.
ZS "Sviķi" saimnieki, divi agronomi – Rita un Zigfrīds Krieviņi – zemnieku saimniecību izveidoja 1992. gadā, izvēloties specializēties dārzeņu un graudaugu audzēšanā.
"Sviķi" ir lielākie vietējo dārzeņu audzētāji mūsu reģionā. Kopējā apsaimniekotās zemes platība patlaban ir līdz 500 ha, kur lielākoties audzē graudus, lauka dārzeņiem –
sarkanajām bietēm, burkāniem, kāpostiem, kartupeļiem u. c. – atvēlētā zemes platība ir ap 40 ha.
Viena no galvenajām dārzeņu kultūrām, ko "Sviķos" audzē jau gadiem, ir kāposti. ZS "Sviķi" kāpostus šogad iestādīja 13 ha platībā, no šīs platības ziemas šķirnes glabāšanai aizņem 10 ha.
– Mums te jau ir tāds kā konveijers. Šķirnes ir vairākas, tās izvēlamies un stādām ar aprēķinu, lai jau vasarā – jūlijā – varētu vākt agros kāpostus. Glabāšanai tiek izaudzēti vēlīno šķirņu kāposti. Parasti izdodas kāpostus saglabāt līdz laikam, kad vecie sagaida jaunos, – atklāj Zigfrīds Krieviņš.
Sezonas laikā zemnieku saimniecība dod darbu apkārtnes cilvēkiem. Zigfrīds Krieviņš atzīst: – Viens ir izaudzēt un novākt, otrs – sagatavot realizācijai. Dārzeņu audzēšanā, kaut vai pie kāpostu apstrādes, ir daudz roku darba. Kāpostgalva vairākas reizes tiek paņemta rokās, jau sākot no novākšanas, pēc tam tiek novietota pagrabā, nolupināta, ielikta konteinerā, tad – maisā, vēlāk – uz paletes, lai ceļotu tālāk. Īstenībā – milzīgs darbs. Kāpostlapas, kas tiek nolupinātas, būtu jāatgriež uz lauka komposta veidā, bet tās garšo arī gaļas lopiem, un zemnieki atbirumus labprāt izmanto lopbarībai.
Saimnieks Zigfrīds Krieviņš novērtē: – Par ražu nevar sūdzēties, bet beigu beigās svarīgi jābūt tam, ko ar darbu var nopelnīt. Droši vien gudrāk ir jāprot pārdot, jādomā, kā dārzeņus labāk piedāvāt. To pašu var teikt par kartupeļiem. Saimniecībai ir pastāvīgie līgumi, sadarbība ar vairākām bāzēm, kas apgādā mazos veikaliņus ar dārzeņu produkciju – kartupeļiem, bietēm, svaigiem un skābētiem kāpostiem u. c. Ja nu paliek pāri, tad vizinām savus dārzeņus uz Rīgu, pabraucam lielveikaliem garām, bet varbūt pēc laika tie nokļūst veikalu plauktos, varbūt pat atgriežas mūsu reģionā. "Sviķi" jau 10 gadu ir dārzeņu audzētāju kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" biedri, LPKS "LATRAPS" dalībnieki, sadarbojas arī ar SIA "Baltic Agro".
Viņš turpina: – Man jau liekas, ka, ja mēs, lauku saimnieki, nevis savā starpā konkurētu, bet domātu, kā var sastrādāties kopā, tad būtu ieguvēji. Diemžēl mūsu kooperatīvā tas vēl ir jāmācās.
"Sviķos" izaudzētie kāposti pie patērētājiem nonāk ne tikai svaigā veidā. Tie tiek arī ieskābēti, un nereti pēc skābētajiem kāpostiem ir lielāks pieprasījums. Kā ļoti labas šķirnes glabāšanai tiek izraudzītas ‘Storidor', ‘Ancoma', arī vidējās ‘Adelco' un ‘Selma' ir piemērotas skābēšanai.
Sezonas beigās, kad raža no lauka ir novākta, saimniecībā lielākais darbs notiek sakņu noliktavā, pagrabā, kur noris produkcijas šķirošana, tarošana, svēršana.
Atgriežoties pie sezonas, "Sviķu" saimnieks pastāsta, ka siltumnīcās audzē arī tomātus un gurķus. Tomāti nav vis masu produkcijai, bet tiek izvēlētas šķirnes, kas garšo pašiem, ko novērtē īsti tomātmīļi. Saimniece Rita izmēģinājusi 26 šķirnes, tas ir kā hobijs – atrast kādu jaunu un garšīgu.
– Šosezon vasara nebija slikta, bet ne gurķiem. Tāpēc gurķu cena noturējās, audzētājiem bija pieprasījums. To daudzumu, ko izaudzēja "Sviķos", nebija problēmu realizēt, bet tomāti "Sviķos" ienākas jūlija beigās, augustā, kad veikali pilni ar lētajiem tomātiem no Polijas un Spānijas, un tad vietējam audzētājam ir grūti konkurēt.
Labi, ka mums ir vairākas nozares, un, ja ar kādas dārzeņkopības nozares produkciju kas neiet, tā kļūst par apgrūtinājumu, ir jāpārskata apjomi. Tomātu audzēšanas apjomu taču var arī samazināt. Siltumnīcas saglabājam kā objektu, bet nekāda lielražošana te nenotiek. Tad būtu jāveido viss no jauna, jāievieš pavisam cita tehnoloģija, bet visu jau nevar. Tad jau drīzāk ir jāspecializējas. Jau šobrīd saimniecībā esam atmetuši rapsi, griķus. Kopumā – ir, kur izvērsties, zeme ir, objekti ir, bet visi sīkumi ir jāpārskata, – secina Zigfrīds Krieviņš.
Projektos iesaistās dēls Gints, kam ir izveidota sava saimniecība, un, lai arī katrs ir sava veida priekšnieks, viedokļi tiek izteikti, kad katrs pasaka savu domu.
Dārzeņu audzētājiem "Sviķos" ir plašas telpas dārzeņu glabāšanai, pārstrādei, pašlaik tiek īstenots projekts plašākām telpām pārstrādei.
Labi, ja ir skaidrs, kur izaudzēto produkciju realizēsi, par kādu cenu. – Ja ir slikta raža, tad atkal ir cena, kas pārsniedz pašizmaksu. Ja sanāk pārdot par cenu, kas ir zem pašizmaksas, tad nevar daudz gūt. Jo vairāk esi izaudzējis un pārdod par mazu cenu, jo zaudējumi ir lielāki, – teic saimnieks.
Saimniecība "Sviķi" ir iesaistījusies programmā "Skolas auglis", un bērniem uz skolu pēc līguma tiek nogādāti burkāni, kā arī viena garšīga ķirbju šķirne. Viss tiek sagatavots pa porcijām, bet bērniem varbūt patiktu, ja dārzeņi atrastos uz galda, kāds varbūt vēlas vairāk.
Par sarkanajām bietēm ir cits stāsts: – Vasarā to cena bija pārāk zema, bet pieprasījuma nebija. Līdz ar to šogad biešu tika iesēts mazāk. Bietēm ir noteikts standartlielums, jo lielās neviens negrib.
"Sviķi" sadarbojas ar AS "Latvijas valsts meži", pēc līguma piegādā auzas.
Daļa ražas nonāk arī mežazvēriem. Kāda daļa ražas tiek arī vietējiem kazkopjiem, zirgaudzētājiem, trušu audzētājiem, un pieprasījums ir pēc burkāniem.
06.11.2020.