Vēl oktobra vidū, turpinoties siltām un saulainām rudens dienām, par bagāto ābolu ražu priecājas Bērzaunes pagasta ZS "Aizupes" saimnieki Silvija un Jānis Garbovski – tik laba ābolu raža viņiem ir padevusies pirmoreiz, jo pagājušais gads nebija ābolu gads.
Ābeles, kas ZS "Aizupes" tika iestādītas pirms 13 gadiem, pavasarī bagātīgi ziedēja, un šajā rudenī ir augļu pilni zari.
– Pārsvarā tika iestādītas puspundura auguma ābeles, lai ērti var novākt ražu, turklāt tagad var novērtēt, ka bijām gudri, izvēloties ziemas šķirnes ābeles, kuru augļus var glabāt un pakāpeniski izlietot līdz pat pavasarim. Cik tad vasaras ābeļu vajag? Vasarā un rudenī katrā piemājas dārzā ir savi āboli. No ābeļu šķirnēm manā vērtējumā iestādītas ir uzglabāšanai labākās, piemēram, ‘Antej', ‘Auksis', ‘Saltanat', ‘Sinap Orlovskij', ‘Iedzēnu', Zarja Alatau', ‘Rubīns'. Ir ziemas šķirņu ābolu vākšanas laiks, kad tos rūpīgi noņem no zariem un novieto glabāšanai pagrabā. Ziemas šķirņu ābolus varēs sākt novērtēt ap Ziemassvētku laiku, jo patlaban tie vēl ir cieti, tiem vēl jānogatavojas, – pastāstīja saimniece Silvija Garbovska.
– Vai pateiks nezinātājs, ka tie ir mūsu saimniecībā izaudzēti āboli? Var pat dzirdēt vaicājumu, vai tie ir Latvijas āboli, jo tirgus skats ir nevainojams. Nudien izskatās kā tie, ko importē, vien starpība ir tā, ka mūsu augļudārzs ir bioloģiskais, un te ābeles netiek miglotas, – sarunā iesaistījās saimnieks Jānis Garbovskis.
Lai gan ZS "Aizupes" galvenais produkts ir pašceptā maize, Silvija Garbovska uzskata, ka jānovērtē viss, kas pašu saimniecībā izaudzēts un mājražošanā pārstrādāts. Tie ir arī kaltētie āboli, no kā gatavo īstu gardumu – ābolu miltu konfektes, arī liek maizes zupas maisījumā. Ābolus ved uz Līgatni, kur ir iespēja izkaltēt lielus daudzumus, ko mājas apstākļos nebūtu iespējams izdarīt.
ZS "Aizupes" bioloģiskais augļudārzs ierīkots 2005. gadā. Tajā iestādītas 1200 ābeles, 200 plūmes, stādījumu papildina 80 bumbieres, arī saldie ķirši.
Kā tik sausā vasarā varēja izaugt tik lieliski āboli? Uz to Jānis Garbovskis atbildēja: – Nedrīkstēja pļaut zāli zem ābelēm, kā arī apdobes rušināt, jo bija svarīgi, lai zāle pasargā mitrumu. Tik lielā dārzā, kā mūsējais, jau arī apdobes nerušina, kā to centāmies darīt pirmajos gados, kad dārzs tika iestādīts. Tolaik mūsu augļudārza projektu atbalstīja Lauku atbalsta dienests, un dārzam apkārt obligāti bija vajadzīgs žogs, lai ar zaķu nedarbiem cīnītos, jo to zobi var apskādēt jaunās ābelītes. Taču zaķi atradīs ikvienu iespēju, lai iezagtos dārzā. Mūsu apkārtnes zaķiem vislabāk patika ‘Auksis'.
ZS "Aizupes" saimnieki teic, ka Latvijas simtgadē gan laikapstākļi, gan augļudārza raža ir īsta dāvana. Bijusi arī laba plūmju raža, īpaši šķirnēm ‘Komēta', ‘Ave' un ‘Vilnor', ko realizējuši pārsvarā svaigā veidā, braucot uz tirgiem, bez tam pirmo gadu izspiesta plūmju sula. Saimniecībā šogad ievākta arī laba medus raža.
Runājot par ābolu garšas īpašībām, Silvija atklāja: – Pēc izskata un garšas man pirmajā trijniekā ir ‘Rubīns', ‘Saltanat' un ‘Antejs', taču gaumes ir dažādas.
Saimniecībā vakar viesojās arī Bērzaunes pamatskolas 8. klases skolēni uz Ābolu dienu. Pasākumā kopā ar skolotāju Veroniku Cauni skolēni iepazinās ar bioloģisko augļudārzu, ar ābolu šķirnēm, kā arī tika cienāti ar sulas un saldējuma kokteili. Tas ir projekts, kur skolēni iepazīst praktiskos darbus un saimniekošanu laukos.
17.10.2018.