Sarkaņu pagasta "Rakuķos" jau pirms pāris gadiem draugi un interesenti brauca skatīties, kā dārzā, vagās sastādītas, skaisti zied mazās kallas jeb zantedešijas.
Izrādās, tās iedzīvojas arī mūsu klimatiskajos apstākļos, bet rudenī tomēr tās ir jārok ārā un jāļauj pārziemot kādā siltākā vietā, bet pavasarī jāizstāda ārā.
Kallas ir Valentīnas Gailītes mīļākās puķes, tāpēc tām piemājas dārzā ar katru gadu tiek atvēlēta arvien lielāka teritorija, un "Rakuķos" šobrīd ir apskatāms lielākais pēc daudzuma mazo kallu dārzs mūsu novadā.
Šogad Valentīnas Gailītes kallu dārzs, kurā aug 32 šķirnes, no 15. jūlija līdz 15. augustam būs atvērts ikvienam puķu draugam un interesentam. Jau tagad var apbrīnot ziedus, kas uzplaukst dažādās krāsās – mazās kallas ir baltas, rozā, sārtas, dzeltenas, oranžas, violetas, divkrāsu… Visas vēl nav uzziedējušas, jo, kā raksturo Valentīna, ir gan čaklākas, gan slinkākas dārzā ziedētājas. – Kallu ziedi ir tik neparasti, ka tos var vērot un apbrīnot – vienām zieds kā piltuvīte, citām galā ir tāds kā asumiņš, vienām apaļas lapas, citām – iegarenas… Kallām, manuprāt, ir raksturīga elegance. Šo puķu augums ir atšķirīgs, izskats mainīgs, un tas ir atkarīgs gan no šķirnes, gan no augsnes, gan no laika apstākļiem. Pagājušajā vasarā kallas ziedēja slinki, jo bija par karstu un par sausu, bet tuvumā nav ūdens. Šogad kallas zied skaisti un arī uzzied agrāk, – stāsta Valentīna.
Izvaicāta par to, kā ar eksotiskajām puķēm iekļuvusi atvērto lauku saimniecību apritē, Valentīna atklāj, ka tas ir Madonas novada pašvaldības tūrisma darba organizatores Sanitas Somas pirksts, kāpēc viņa piekritusi parādīt mazo kallu dārzu arī citiem puķu draugiem: – Pavasarī gāju mācīties, kas man bija sava veida izaicinājums, un tēma bija "Tūrisma produkta izstrāde". Parunājām par dažādiem jautājumiem un arī par kallām, kas lielākoties ir ārzemnieces, nākušas no Holandes, Floridas, Īrijas, pat no Ķīnas. Sanita man tik pašsaprotami ieteica, ka arī kalla var būt tūrisma produkts. Kamēr man tas nebija ienācis prātā, ka tūrisma produkts var būt kallu dārzs, es tās nešķiroju, tikai stādīju, bet tagad ir jāšķiro, jāsaliek šķirņu nosaukumi, lai katrs interesents var iepazīties.
Dienā, kad Valentīna mums izrādīja savu ziedēt sākušo kallu dārzu, lija diezgan ilgs un spēcīgs lietus, taču, tā kā sausums bija ieildzis, laukos par lietu priecājās – būs aplaistīti dārzi un tīrumi, nu jau atkal varbūt par daudz salijis.
– Galvenais, lai nebūtu postoši negaisi, stiprs lietus, lielām lāsēm, kas kallu ziedus var apsist, bet laika apstākļus jau nevar paredzēt un ietekmēt, – secina audzētāja.
Valentīna Gailīte jau ir stāstījusi, ka tādas mazās kallas, kādas tagad aug viņas dārzā, audzē Īrijā. Tur būdama, sapratusi, ka arī Latvijā tās var izaudzēt, tikai pa ziemu ir jāizrok un jānovieto pārziemot pagrabā. Īrijā kallas pārziemo turpat, kur iestādītas – zemē, tās rudenī netiek izraktas, jo ziemās aukstuma tikpat kā nav, ir silts.
Pie mums, Latvijā, kallas ziemā izsaltu. Tāpēc rudenī Valentīna tās no dārza izrok, noglabā pagrabā, bet pavasarī izstāda vagās. Kallas var audzēt arī podos, tad tās vēl vieglāk kopt, un arī labāk aug. Ja ir par karstu, var podus pārnest ēnā.
Mazo kallu ziedus var apbrīnot un priecāties par to ilgo ziedēšanu, par krāsām. Uz vaicājumu, kura ir mīļākā šķirne, Valentīna atzīst, ka katrai ir savs skaistums, bet, protams, ir arī mīlules, un mīļākā šķirne ir ‘Regale'. Šķirne ‘Odesa' izskatās kā no plastmasas, īpaši saulainā laikā. Arī mazajai kallai ‘Ametists' ir savs šarms.
Kallas ir iepatikušās jau kopš bērnības un jaunības, kad tās tika audzētas uz palodzes podos, arī draudzene tās audzējusi.
Uz jautājumu par audzēšanas apstākļiem brīvā dabā un augsni, kādu izvēlēties, Valentīna labprāt dalās savā pieredzē: – Mazajām kallām patīk paskāba zeme, kūdraina. Dabā tās redz aizaugošos purvos. Latvijā, tur, kur ir mitrs, aug tikai cūkausīši, bet mazās kallas ir kaut kas līdzīgs šiem savvaļas augiem.
Valentīna audzē daudz puķu, lai pietiktu arī pušķiem un kompozīcijām, jo viņa aizraujas ar floristiku. Daudz izmanto arī krāsainās kallas, un tās izskatās tik skaisti – gan vienas pašas, gan kompozīcijās.
„Rakuķos" dobēs ik pa laikam kas zied no agra pavasara līdz rudenim, jo sastādīts daudz ziemciešu puķu. Protams, kā jau laukos, priecē ikviena puķe, patlaban plaukst lilijas, drīz ziedēs dālijas. Tīrumā aug arī kartupeļi, bet pie mājas ir iekopts tējaszāļu lauciņš. – Audzēju kumelītes, melisu, citronmētras, piparmētras, ilzītes, raudenes, vērmeles, salvijas. Tējas kaltēju veselībai, arī pirtī var izmantot, sienu slotās. Šogad tējaszāles ir padevušās, ir tikai jākaltē. Kumelītēm jau pirmā tūre ir novākta, – ar tējaszālēm iepazīstina Valentīna Gailīte. Viņa piebilst, ka tagad vācamas arī vīggriezes.
Uz jautājumu, vai ir gatava tam, ka mājās pēc nedēļas iebrauks interesenti, lai aplūkotu viņas tūrisma produktu – mazās kallas, Valentīna neslēpa, ka jau gatavojas tam, ka būs jārāda un jāstāsta par zantedešijām. Tas, ka cilvēkiem interesē šie eksotiskie augi, liecina, ka ir vērts iesākto darbu turpināt.
9.07.2019.