Barkavas pagastā LPKS "Barkavas arodi" vakar, 3. jūlijā, sapulcināja
zemniekus uz Lauka dienu, ko rīkoja sadarbībā ar "Bayer CropScience" un
"Yara Latvija".
Pasākumu rīkoja LPKS "Barkavas arodi", kas apvieno 113 lauku saimniecības.
Lauka dienas ievadā "Barkavas arodu" izpilddirektors Alberts Gailums uzsvēra, lai arī šis gads ir dīvains un labības audzētājiem šogad sētajos laukos ir jānovērtē sausuma radītās sekas, piedalīšanās Lauka dienā un speciālistu uzklausīšana var dot noderīgas zināšanas. Viņš atgādināja, ka „Cāļus skaita rudenī" un labības audzētājus cerība nekad neatstāj.
– Šogad aktuāli, kā dabūt augu augšā no zemes, un, ja labība sausuma apstākļos ir izdīgusi, tad kā tajā saglabāt dzīvību, – akcentēja A. Gailums.
Pie "Barkavas arodu" lauku saimniekiem bija ieradies arī ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, kas pakavējās pie kopējās lauksaimniecības politikas aktualitātēm pēc 2020. gada un iespējām saražot pietiekami daudz kvalitatīvas labības, ņemot vērā ES prasības, kas attiecas uz AAL lietošanas ierobežojumu.
Saimnieki devās arī izbraukumā uz Barkavas pagasta ZS "Ceļmalas", ZS "Ābeles" un Pētera Bērziņa saimniecība Murmastienes pagastā, kur firmu speciālisti dalījās ieteikumos, kā apkarot nezāles, slimības, veldri.
Uz vaicājumu, kā sausums atsaucies uz labības augšanu, SIA "Latraps" un LPKS "Barkavas arodi" agronoms konsultants Rūdis Romanovs raksturoja ZS "Ceļmalas" iesētos alus miežus "Quench": – Mieži tika iesēti laikā, agrie sējumi labi sadīga. Taču nokrišņu neesamības pēc neattīstījās normālas saknes, sausumā labība neceroja, kaut zināms, ka šī šķirne ļoti labi cero. Lai augs augtu, ir vajadzīgi trīs komponenti – saule, barošana un ūdens. Šoreiz viena komponenta ir pietrūcis, līdz ar to labība neattīstījusies – maza auguma, stiebru ar vārpām ir pamaz, līdz ar to viena puse ražas ir zudusi. Dažos tīrumos var runāt pat līdz 80% ražas zuduma.
Kādas sekas sausums atstājis, vaicāju arī citiem saimniekiem. ZS "Rudzupuķes" saimnieks Alberts Tomiņš sacīja: – Pēc tagad nolijušā lietus var būt, ka labība pastiepsies garumā, bet, kas sausuma periodā cietis, tas pazaudēts.
– Situācija – kā kurā laukā.Labāk izskatās paši pirmie iesētie tīrumi. Dabai neko nevaram padarīt, varbūt kaut kas izaugs, nezāles jau nu noteikti, – smaidot sacīja ZS "Kļavas" pārstāvis Jānis Solzemnieks.
Citus gadus jūlija beigās zemnieki jau uzsāka ziemāju novākšanu, šogad pārsvarā aug vasaras labība, kas nozīmē, ka tā nogatavosies vēlāk. Pērn rudens pusē lietavas paralizēja lauku darbus, šogad pavasarī otra galējība – ieilgušais sausums ietekmējis kultūraugu veģetāciju.
Uz jautājumu par to, kā prognozē sausuma ietekmi uz graudu ražu un vai būs vērts laukus kult, Lauka dienā uzrunātais Pēteris Zeps piebilda: – Vienmēr ir vērts, bet šogad ir skaidrs, ka raža ir norauta.
Arī ZS "Lazdas" saimniece Alda Jansone piebilda, ka smagās augsnes un sausums labībai nepatīk: – Ko padarīsi? Zemniekiem ir jāpārdzīvo un jāizdzīvo.
Arī Ringolds Arnītis, kas pēc specialitātes ir agronoms, vērtēja, ka to, ko redz Lauka dienā apskatītajā labības laukā, nevar nosaukt par normālu situāciju. – Mieža cers un saknes ir vājas, no tā produktivitāti nav, ko gaidīt. Graudi būs smalki. Ja šis bija domāts kā sēklas lauks, tad sēkla var neatbilst sertifikācijas kritērijiem, – secināja viesis.
Sausuma radītā situācija arī Madonas reģiona laukos ir pasludināta par ārkārtēju. Uz jautājumu, vai tas palīdzēs lauksaimniekiem, Ringolds Arnītis komentēja: – Ražu palielināt nevarēsim, bet tie, kam ir kādas saistības, tas ir no svara. Saistībā ar ES fondu atbalsta maksājumiem un Lauku attīstības programmas atbalstītajiem projektiem jau šobrīd ir iespējamas atkāpes nosacījumu izpildē, nepiemērojot sankcijas un atbalsta samazināšanu vai tā atmaksu. ES regula un MK noteikumi nosaka, ka sausuma radīto šī brīža situāciju Latvija ir tiesīga pielīdzināt ārkārtējai situācijai, jo tā būtiski ietekmē daudzu lauku saimniecību darbību. Regulā arī noteikts, ka nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir arī ārkārtīgs sausums, ko var pielīdzināt dabas katastrofai.
ES fondu atbalsta līdzekļu saņēmēji un LAP projektu realizētāji ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ šobrīd nevar sasniegt izvirzītās ES prasības, Lauku atbalsta dienests soda sankcijas viņiem nepiemēros. Ja ir jāatmaksā bankai kredīts un cerētās ražas pieauguma, līdz ar to peļņas nebūs, jo sausums ilgstoši valdījis visā Latvijā, arī bankai, VID būtu jāizturas ar sapratni.
– Lai raža nosedz izdevumus un drusciņ paliek pāri sēklai, – novēlēja ZM parlamentārais sekretārs.
Pēc 50-60 dienu sausuma uzrunātie lauku saimnieki pauda veselīgu attieksmi: – Kas būs, būs. Esam atkarīgi no dabas apstākļiem.
4.07.2018.