Ieilgušās lietavas zemi ir pārmērcējušas, labības lauki, kas iepriekšējā gadā ap šo laiku jau bija novākti, vēl tikai gaida, kad varēs, kaut buksējot, iebraukt ar kombainu druvā. Laikapstākļi nelutina nevienu, bet jo īpaši graudu audzētājus, kam jāķer katrs moments, kad var kult, jo līst gandrīz katru dienu.
Devāmies uz Barkavas pagastu, kur, uzrunājot vairākus labības audzētājus, sarunā atklājās viss labības novākšanas lietainās sezonas raksturs – uz lauka netiek, graudi mitri, kvalitātes rādītāji atpaliek no tiem, kādi vajadzīgi pārtikas labībai, nenokulto ziemāju vārpās graudi no mitruma jau sākt dīgt.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Barkavas arodi" valdes priekšsēdētājs Andris Ģērmans, kam saimniecībā "Ceļmalas" arī ir kuļama labība, neslēpa, ka lauku saimnieki ir stresaini, jo zeme vietām ir tik mitra, ka netiek uz lauka: – Kad vien var un apstākļi ļauj, visi braucam kult, jo gaidīt nevar. Braucam tur, kur varam tikt virsū ar kombainu.
ZS "Kārkliņi", kur saimnieko Ivo Grigorjeva ģimene, bija pirmā, kas 25. jūlijā atveda "arodiem" pirmo kravu jaunās ražas. Taču nekur tālu ar labības novākšanu nav tikuši, jo bremzē lietus, lietus un vēlreiz lietus. Kā pastāstīja saimnieka dēls Jorens Grigorjevs, pa druskai labvēlīgos laikapstākļos tiekot kult, novākts ap 70 ha ziemāju, pa laukiem vēl atstāti kādi 10 ha – pa pleķītim vien, kas jānovāc: – Pirmie uzsākām kult, bija cerības, ka varēs strādāt. Taču sāka līt katru dienu, bakstījām pa 40 t dienā, kad to varēja. Šodien, cerams, viens kombains varēs iebraukt zirņu laukā, bet otrs – pabeigs kult ziemājus. Vēl ir atlicis novākt 60 ha rapša un vairāk nekā 150 ha vasarāju.
Jorens, kas studē Lauksaimniecības universitātē Jelgavā 3. kursā agronomiju, piekrita teicienam, ka laukos ir četri nelabvēlīgi gadalaiki – pavasaris, vasara, rudens un ziema: – Ja gandrīz divus mēnešus no vietas līst lietus, puse dienas vai diena ir brīva, tad ko var iespēt. Būs jātic, ka pie vainas ir Septiņu gulētāju dienā – 10. jūlijā – ielijušais lietus. Pērn vedām "arodiem" graudus pat ar 12% mitrumu, šogad sausākajai kravai bija 17%, pārsvarā – 0%. Kaltēšana nav par brīvu, par visiem lietus postījumiem būs jāmaksā labības audzētājiem. Jācer, ka vasarājiem būs laba raža, kaut nebūs tāda, kā pagājušajā gadā. Gadi jau bijuši ir visādi, bet, ja labības novākšanas laikā nav laba laika, tad ir traki.
Skeptisks bija arī uzrunātais ZS "Jānīši" saimnieks Jānis Tomiņš: – Par šo labības sezonu sajūsmas nav nekādas, ķeram momentus, kad braucam un kuļam, kamēr atkal sāks līt. Ziemāju vēl atlicis, ko kult, kādi 20%, vasarāju tīrumos vispār vēl nav kombains iebraucis. Grūti pateikt, kāda būs vasarāju kvalitāte, bet ziemājiem vairs nav krišanas skaitļa, jau ir dīgušie graudi, kas nozīmē, ka tā ir tikai lopbarība. Ja nebūtu traucējis lietus un varētu nokult pirms divām nedēļām, būtu pārtikai atbilstoša graudu kvalitāte. Graudu analīzēs šodien mitrums ir 20%. Kaltēšanas izmaksas būs lielas, peļņas nekādas nebūs, tikai darbs. Zemnieks jau vienmēr ir bijis atkarīgs no laikapstākļiem, bet šogad ir izteikti viss sagriezies kājām augšā ar lietu, jo pavasarī, kad vajadzēja mitrumu, bija sauss, bet pēc Jāņiem viss sākās pretēji. Taču mums nav izvēles.
Edvīns Krauklis no Mētrienas pagasta, kas bija atvedis uz "Barkavas arodiem" ziemas kviešus, atzina: – Tas ir iepriekšējās dienas kūlums. Strādājam, kad varam, kad nelīst un var tikt uz lauka. Mums klājas kā jau visiem pārējiem – smagi. Graudu kvalitātes analīzēs parādās liels mitruma procents, kā jau parasti pēc ilgām lietavām. Saimniecībā nokulti tikai 15 hektāri, ražas lielums vēl uz lauka. Sekojam līdzi laika prognozēm, ceru uz to labāko, jo – kas gan cits atliek, ražu uz lauka neatstāsim.
– Pērn ap šo laiku ražas lielums jau bija nokults un atvests, – atgādināja LPKS "Barkavas arodi" izpilddirektors Alberts Gailums. Raksturojot šo sezonu, viņš apstiprināja, ka tā ir ekstrēma un zemnieki lietavu dēļ ir kā sprukās. Satiekoties pārsvarā sarunās visi stāsta par to, kā kurš tiek virsū uz lauka, kur iebuksējis, kā manevrējis. – Atvestie graudi ir ar augstu mitruma procentu, un visas tonnas būs jākaltē. Iepriekšējās sezonās mitruma rādītāji bija 13-14%, šogad – vidēji ap 20% un vairāk, līdz ar to lietus zemniekiem arī pa maku sit. Pārsvarā tiek atvesta lopbarības kvalitātei atbilstošā ziemāju labība. Pagājušajā sestdienā pārsteigums bija 300 tonnas, kuras atbilda pārtikas kvalitātei, kas salīdzinoši ir maza daļa. Ir cerības, ka vasarāju kvalitāte tik ļoti nebūs cietusi, kaut lauki atrodas ūdenī, bet nezinām, kādi laikapstākļi sagaidīs, tāpēc steidzas kult. Varbūt šogad ieguvēji būs tie, kas vasarājus iesēja mazliet vēlāk.
LPKS "Barkavas arodi" laboratorijā, kur tiek veiktas analīzes, Agnese Andersone un Solvita Tomiņa pastāstīja, ka ziemāju graudi mitruma dēļ jau dīgst, līdz ar šādiem kvalitātes rādītājiem tie aizies lopbarībai. Graudu mitruma procents svārstās no 19 līdz 27%. Vasarāji vēl gaida novākšanu, ir atvestas kādas auzu, miežu kravas. Darbinieces piebilda, ka darbīgs ir bijis 15. augusts, kad pieņemtas 130 kravas – ap 1,5 tūkstoši tonnu.