Tik silts un sauss maijs sen nav bijis, un tik agri, kā šogad, vietējās zemenes nav sākušas gatavoties – pirmās sarkanās ogas nogaršotas jau maija beigās.
Ļaudoniete Ilze Barūkle ar zemeņu audzēšanu savā piemājas saimniecībā nodarbojas jau vairāk nekā 10 gadu, darbos iesaistot ģimeni.
Sākoties zemeņu laikam, Ilze, kas strādā pirmsskolas izglītības iestādē "Brīnumdārzs", katru gadu dodas atvaļinājumā, jo darba savā saimniecībā ir ļoti daudz. Visu dara paši – lasa ogas, tirgo, šopavasar ļoti daudz pūļu prasa laistīšana, jo sausuma periods ir krietni ieildzis.
Barūkļu ģimenei zemenes šosezon aizņem vairāk nekā 1 hektāru.
– Esmu liela entuziaste, man gribas, lai būtu savas ogas vispirms pašu ģimenei, pēc tam – varu piedāvāt arī citiem. Saviem pastāvīgajiem klientiem pirmās ogu kastes jau ir piegādātas agri – 5. jūnijā. Pirmās ogas arī ir vislielākās. Vietējos zemeņu audzētājus pircēji jau atpazīst, uzticas un vairs nav jāraksta, ka audzētas Latvijā vai "Ražots Madonas novadā". Kaut gan cilvēki ir dažādi – nereti svešinieki pienāk klāt un prasa: "Kad tad no Polijas atvedāt?" Varam taču paši izaudzēt, kaut gan jāpieliek tik daudz pūļu, – atzīst Ilze.
Izvaicāta par šķirnēm, kuras audzē, kam ogas ienākas agrāk, Ilze Barūkle pastāsta: – Dārzā audzēju 25 šķirnes, no tām pēc maniem ieskatiem labi ražo 10. Ir jaunās šķirnes ‘Malvīne', ‘Matīss', un, ja dārzā iestāda tikai dažus cerus, ko lolo un lutina, ir daudz ogu, bet, kad iestāda lielākā platībā, liek par sevi cīnīties, atdevi nesagaida.
No agrajām šķirnēm ir iecienīta ‘Zenīts', kam ir lielas ogas, kaut aug arī ‘Zefīrs'. Iestādīju ‘Suiteni', kas ir latviešu šķirne, bet pārbaudu to savā laukā pirmo gadu. No jaunajām šķirnēm ražīga ir ‘Kimberlija', ‘Elcat', bet neviena šķirne necieš sausumu, necīnās par sevi. No vēlajām šķirnēm esmu atteikusies, jo ļaudis paēd agrās poļu, grieķu ogas un vairs tā negrib tās, kas ražo zemeņu sezonas noslēgumā. Tagad daudzi prasa veco šķirni ‘Senga Sengana', kas arī man patīk un vecajā stādījumā vēl ir.
Pieredze audzēšanā jau ir uzkrāta, bet katrs gads ir citādāks, šis ir neparasts, ieies vēsturē ar maija karstumu un sausumu, pagājušais – ar pārlieku mitrumu.
– Katra zemeņu sezona ir citāda, ar savām problēmām. Lietainos gados mīkstākās ogas, kādas ir šķirnēm ‘Zefīrs', ‘Venta', apdraud puve, sausos apstākļos ir mazākas ogas. Maijs pagāja bez salnām, zemenes noziedēja baltiem ziediem, domāju, ka nu tik būs raža. Ogas patiesi ir aizmetušās daudz, bet tās ir sīkākas. Protams, stādījumus laistām, dārza vienā galā sūknējam ūdeni no grāvja, otrā – ņemam no avota. Vienā vakarā laistām vienu pusi, otrā – otru. Dārziem nāk pāri daudz pārbaudījumu, kas nav no cilvēka atkarīgi. Zemeņu audzētāji zina, kādu postu nodara maijvaboļu kāpuri – nograuž saknes, stāds aiziet bojā, izkrīt, paliek tukšas vietas. Saldās un kārdinošās ogas pamana arī putni, kam tās garšo tāpat kā mums, un nelīdz nekādi atbaidīšanas paņēmieni (čaukstošas lentes, putnubiedēkļi u. c.). Tātad sava tiesa tiek arī spārnotajiem draugiem, – stāsta dārza saimniece.
Pārrunājot, cik daudz ieguldījumu un darba vietējiem audzētājiem prasa zemeņu lauki, Ilze Barūkle saka: – Pagājušajā rudenī stādījām zemenes uz melnās plēves, domājām par to, ka mums nebūs jāravē, būs daudz ogu. Negaidījām, ka būs tāds sausums. Protams, melnais segums aiztur mitrumu, bet ir par karstu.
Ilze uzskata, ka zemenes pēc to iestādīšanas ražo divus pirmos gadus, bet trešajā gadā ogu ir mazāk, tāpēc stādījumi jāatjauno ik pēc diviem gadiem. Tā nav problēma, ja ir apstrādāta zeme un savi stādi. Labāk stādīt vasaras otrajā pusē, jo šopavasar, kad zeme no lielā sausuma ir kā putekļi, stādiem būtu grūti cīnīties par izdzīvošanu.
Vaicāta par vietējo zemeņu realizāciju tirgū, Ilze Barūkle dalās domās: – Šis jautājums par tirgus vietām, par pašvaldības tirgu nav īsti sakārtots. Tiesa, ir privāto uzņēmēju tirgus, paldies, ka tur mūs ielaiž, taču jau cik gadu lūdzam, lai sakārto vienu vietu, kur tirgoties visiem, kas pilsētā iebrauc ar savu izaudzēto. Lielajās pilsētās ir tādas pašvaldības tirgus vietas zem jumta, kur, samaksājot nodevu, var tirgoties, mums –
par tirgu gādā privātie. Tagad ir jāmeklē vieta vai nu pie "Maximas", vai "Betas", vai "Konzuma" – kur nu kad. Tas attiecas ne jau tikai uz zemenēm, arī uz citu produkciju.
Ilze Barūkle izaudzē stādus, dārzā paliela platība ir atvēlēta arī pupiņām, kas ir dārzenis ar augstu uzturvērtību. Viņa ir arī dārza puķu draugs, un, ja kādam ir interese, var piedāvāt dienziedes, jo gatavojas vienu dobi likvidēt.
Atceroties to, kā sākusi audzēt zemenes, Ilze pastāsta: – Togad zeme – 10 vagas – palika pāri, kur neiestādījām kartupeļus. Kolēģe rosināja: "Man ir stādi, ieliec tukšajās vagās zemenes." Iesācējiem vienmēr veicas, ogas cerējām sagaidīt un sagaidījām. Lielāka vai mazāka raža bijusi vienmēr, un ģimenei tas ir atbalsts.
Izvaicāta par to, kas ir atpūta, ja, sākoties lauku darbiem, vienmēr tik daudz darāmā, viņa atklāj: – Atpūta ir pie ūdeņiem, un makšķerēšanas prieks nāk līdzi no bērnības, kad braucu laivā kopā ar tēti ķert zivis. Abiem ar vīru Valdi patīk makšķerēšana, bet vairāk laika tai ir ziemā, kad piedalāmies arī zemledus makšķerēšanas sacensībās. Cik vien iespējams, piedalāmies pludiņmakšķerēšanas sacensībās arī vasarā. Patīk process, un, ja vēl ķeras, tad ir prieks.
08.06.2018.