Jumurdas pagasta „Baltiņos" saimnieko Aiga un Jānis Laubes. Viņu saimniecība ir aptuveni 110 gaļas lopu liels ganāmpulks, un vasara ir laiks, kad primārais darbs ir barības sagatavošana ziemai.
– Šobrīd pilnā sparā rit zāles pļaušana. Gaļas lopiem gatavojam sienu un skābsienu ruļļos. Tā kā laik-apstākļi ir mānīgi, to, kas nepaspēj izkalst, satinam skābsiena ruļļos. Ganāmpulks ir liels, arī barība jāsarūpē laikus, lai pietiktu visai sezonai. Ir gadi, kad vasaras ir ļoti sausas, ej pa pļavu – un tur viss ir sauss, lopiem nav ko ēst, nemaz nerunājot par pļaušanu. Satraucāmies šajā pavasarī, ka šogad atkal nebūs zāles, bet, uzlīstot lietum un kļūstot siltākam, zāle sāka augt. Tagad jāsteidz gādāt barību ziemai, – pauž zemnieku saimniecības „Baltiņi" saimniece Aiga Laube.
1991. gadā Aiga un Jānis sāka saimniekot „Baltiņos". Aiga bija pārliecināta, ka saimniecība ir nepieciešama, bet ne ar piena govīm.
– Ja dzīvo laukos, kaut kas ir jādara. Jau atnākot uz „Baltiņiem" zinājām, ka saimniekošana netiks attīstīta ar slaucamajām govīm. Dzīvojām kopā trīs paaudzes, katrai no tām savi uzskati, darba stils, zināšanas. 2006. gadā ar vīru Jāni nolēmām, ka vēlamies paši savu saimniecību, un tā ar trim vīramātes govīm uzsākām saimniekot citā vietā. Tajā laikā sākās Eiropas Savienības maksājumi, un bija jāsāk saimniekot. Lai saņemtu platībmaksājumus, saimniecība bija jāattīsta. Paralēli tam visam ir izveidota arī bioloģiskā saimniecība, kas prasa papildu nosacījumus.
Saimniekot sākām tikai ar dažiem hektāriem zemes. Pa šiem gadiem to esam gan pirkuši, gan arī nomājam. Šobrīd kopā ar nomu ir 131 ha zemes, no tiem lielākā daļa ir privātīpašums. Jumurdas pusē ir aktīvi, strādāt griboši cilvēki, līdz ar to brīvas zemes nav. Pagājušajā gadā ar ALTUM atbalstu iegādājāmies zemi kopā ar mežu 56 ha platībā. Lai gan tās ir ilgas saistības, tomēr ir apziņa, ka šī zeme ir mūsu, kas pēc tam būs bērniem un mazbērniem. Zeme ir vērtība, mūsu bagātība, mīlestība, Latvija. Tāpēc tā noteikti tiks nodota nākamajām paaudzēm, lai tiktu saglabāta dzimtene. Šobrīd nemaz nav tik viegli zemi iegādāties. Zemi, kas ir apkārt saimniecībai, ko varējām, nopirkām, savukārt to, ko nomājam, saimnieki nepārdod, – norāda Aiga. – Priecājamies, ka šī zeme saglabājas latviešiem, netiek pārdota ārzemniekiem, jo zemniekiem, lauksaimniekiem brīvās zemes trūkst. Ir gandarījums par mūsu pašu sasniegto, par iegādāto zemi, jo vēlāk mazbērni varēs saimniekot vai celt savas mājas – viņiem būs, kur to darīt. Mēs strādājam, cīnāmies, lai to iegādātos, viņiem tā būs mantojumā.
Katrs gads lauksaimniekiem un zemniekiem ir pārbaudījumu laiks, jo nevar paredzēt, kādi būs laikapstākļi, situācijas, notikumi.
– Šogad bija silta ziema, bet vēss pavasaris, kas, protams, ietekmē zemeņu un dārzeņu augšanu. Sausā vasarā neaug zāle, līdz ar to nav barības, ko sagatavot lopiem, tāpat arī lauki ir pilnībā noēsti, zāle neaug. Labi, ka ir iespēja lopus palaist pa mežu, gar upes krastiem, kur var gan paslēpties no svelmes, gan bija, ko ēst. Šogad situāciju ietekmēja arī „Covid-19", – secina "Baltiņu saimniece Aiga Laube.
– Teļi tiek pārdoti izsolēs. Saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī nebija īstas skaidrības, vai tās notiks. Satraucos, kur liksim lopus, gaļu, ja izsoles nenotiks. Protams, šī visa ietekmē kritās cenas. Ar vīru vienmēr domājam uz priekšu un rūpējamies, lai mums būtu „drošības spilvens". Bet, lai cik grūti būtu, mēs esam vairākas paaudzes, atbalstām cits citu gan priekos, gan grūtībās. Pirms vairākiem gadiem, paralēli lopkopībai, saimniecībā tika audzētas arī zemenes, bet sausās vasaras un kaitēkļi lika izvērtēt, vai smagais darbs atmaksājas. Šobrīd zemenes tiek audzētas tikai pašu priekam. Tas ir smags roku darbs, saimniecībā darbu ir daudz, visu nevar paspēt. Lai būtu laba zemeņu raža, tās jāravē, jālaista, jāvelta rūpes. Ja ir lielas zemeņu plantācijas, grūti tās apkopt. Tagad ir tikai nedaudz zemeņu vagu, lai paši varētu pamieloties, un jau gatavojas pirmās ogas. 2018. gadā, kad bija izteikti sausa vasara, bija jāizvērtē, vai arī turpmāk tās tiks audzētas. Ja to audzēšanā nevar ieguldīt visu savu laiku, mīlestību, tad nav gaidītās ražas, – uzsver Aiga Laube.
Pašu vajadzībām saimniecībā tiek audzēti dārzeņi, ir dīķis, kurā aug karpas, savukārt gaļas lopu saimniecību nākotnē saimnieki plāno nedaudz samazināt.
Turpina Aiga: – Laika un resursu ir tik, cik nu to ir. Vajadzību un vēlmju ir vairāk.
Uz mūsu zemes ir slūžas un agrāk atradušās dzirnavas. Ir mazais sapnis kādreiz šajā vietā uzcelt māju. Ir iegādāta un restaurēta turbīna, ko var izmantot, lai ražotu paši savu elektrību, bet līdz šim nav sanācis plānus īstenot. Ja ir liels ganāmpulks, tas paņem daudz laika. Pirms daudziem gadiem bija iespēja pieteikties projektā, kas atbalstīja mazo HES izveidi. Tomēr dažādu apstākļu dēļ neiesaistījāmies.
Audzējam paši savus dārzeņus, līdz ar to uz veikalu jābrauc krietni retāk, jo pagrabā vienmēr ir pašu izaudzētais un pagatavotais. Vēlamies attīstīt zivsaimniecību, bet ir nepieciešams laiks, lai to īstenotu. Savukārt lopkopību plānojam samazināt. Mēs esam par kvalitāti, nevis kvantitāti. Laikā, kad saimniecība bija mazāka, likās, ka lopi labāk aug, jo bija vairāk barības, diemžēl tās nepietiek. To, kas ir, vajag sakārtot, noturēt atbilstošā līmenī. Nevar visu laiku kaut ko paplašināt un pirkt, ja netiec ar to galā. Plānojam pārsēt laukus, lai būtu kvalitatīva barība, biezāks, vērtīgāks zālājs, bet tam nepieciešama atbilstoša tehnika. Pirms vairākiem gadiem Lauku atbalsta dienesta atbalstītajos projektos vairākas vienības iegādājāmies. Šobrīd projektos iesaistīties vairs neplānojam.
Gan vīrs, gan mazdēls ir Jānis, kopā dzīvo četras paaudzes, un Līgo svētku svinēšana „Baltiņos" izvēršas ģimeniskās svinībās ar gadu gadiem koptām tradīcijām.
– Visa gada garumā veidojam lielu svētku ugunskuru no sausiem zariem un koku saknēm. Ceļam telti, žāvējam zivis, kas noķertas pašu dīķī, cepam gaļu un jauki pavadām laiku. Gadu gaitā ir izveidojies rituāls – Līgo naktī apejam ap saimniecības zemi, izbaudot Jāņu nakts burvību, smaržas, dabas krāšņumu. Ne tikai svētkos, bet arī ikdienā mēs esam dabas baudītāji. Svētki tiek svinēti ģimenes lokā. Tāpat ģimenes un draugu lokā saimniecībā tiek organizētas talkas. Pagājušajā gadā sakopām dzirnavu un slūžu teritoriju, katru gadu aktīvi iesaistāmies Lielajā talkā, bet talkojam savos īpašumos. Teritorija ir plaša, jāiegulda daudz darba, un šīs talkas dienas ir stimuls pieķerties darbiem, kuriem ikdienā neatliek laika, – pastāsta saimniece.
19.06.2020.