Kopš maija vidus tirgū bija nopērkamas no Polijas atvestās zemenes, mūsējās vēl tikai brieda. Beidzot arī Latvijas zemeņu audzētāji sagaidījuši ogu pilngatavību. Kā vietējās zemenes šogad augušas, kāda ir raža, to centos noskaidrot, uzrunājot vairākus audzētājus.
Zemenes nemaz nav tik viegli izaudzēt
"Es tikai slinkoju, bet viss augs pats." Ja jau būtu tik viegli, tad audzētāju būtu krietni vien vairāk, bet mūsu novadā zemeņu audzēšanas saimniecības var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Zemeņu audzētāji uzskata, ka stādu iestādīšana ir tikai puse no veiksmes, jo otra lieta – kopšana un arī laikapstākļu ietekme.
Jauni lauki, ogas lielas
ZS "Ataugas" Praulienas pagastā šogad pirmo gadu ražo jauns zemeņu stādījums – 0,8 ha. Ap 1 ha aug gan vasaras, gan rudens avenes. No šķirnēm izvēlētas ‘Honey', ‘Kent', vēlīnā ‘Florence' un ‘Matis', iestādīti frigo stādi. Saimniece Antra Gotlaufa komentē: – Zemenes izaug kā kuro gadu. Šogad ogas Latvijā ienākas par pāris nedēļām vēlāk. Taču zemeņu laiks pastiepsies garumā – poļiem ogas būs beigušās, mums – tikai pilnā plaukumā. Pirmā gada stādījumos ļoti svarīga ir kopšana, arī laistīšana, un mums ir ierīkota laistīšanas sistēma. Šogad, kā jau no jaunajiem stādījumiem, ogu nebūs tik daudz, bet labā ziņa – tās būs ilgi. Audzējam arī vēlīno šķirni ‘Florence', kas vēl tikai sāks ražot, kad agrīnās zemenes būs beigušās. Nezinu, kā ir citiem, bet mani tracina maijvaboļu kāpuri, kas ir savairojušies. Tos jau nekā citādi neiznīcināsi, kā vien mehāniski.
Zemeņu šķirnes ienākas gandrīz vienlaicīgi
Praulienas pagasta "Līdumniekos" Lora Barlote par zemeņu laiku saka: – Ogu lasītājus sākām gaidīt un ogas tirgot no 19. jūnija, un visas šķirnes sāka gatavoties gandrīz vienlaicīgi. "Līdumniekos" ogu laiks iet uz otru pusi, bet lasītājiem ir, ko darīt. Ir bijuši visādi gadi, ogas sākušas gatavoties arī jau jūnija sākumā; kopumā zemenēm mūsu zemē patīk augt.
Ko daba dod, tas ir
Dzelzavas pagastā zemenes 0,2 ha platībā no pagasta pārvaldes nomātā zemē audzē Sandra un Edmunds Mitenieki. – Zemeņu audzēšana vairāk ir vīra hobijs, – stāsta Sandra Miteniece. – Pirmās ogas nogaršojām ap 17. jūniju, bet vairāk tās sāka gatavoties tikai pēc Jāņiem, kad bija arī, ko salasīt. Citus gadus ogas sākām ēst nedēļu ātrāk. Tā jau ir – katrs gads ir ar savām īpatnībām. Pēdējos divus gadus audzējam tikai vienu šķirni ‘Sonāte', bet vēl domājam iestādīt arī šķirni ‘Rumba'. Otrajā gadā kopš zemeņu iestādīšanas raža parasti ir vislielākā. Šogad ogu ir daudz, bet patlaban viena daļa saulē deg, un tās, kas atrodas pie zemes, bojā arī puve. Prasījāt par maijvaboļu kāpuriem – vecajā laukā tie ir krietni pastrādājuši. Zemenes garšo arī putniem, bet mēs tās novācam pirms viņiem.
Tikai šķirne ‘Zefīrs'
Aronas pagastā Banga Vējiņa par "Mālnieku" ogām atklāj: – Pirmās nogatavojās zem plēves , sākām nogaršot no 7. jūnija. Ņemot vērā agro pavasari, cerēju, ka zemenes ienāksies daudz ātrāk nekā iepriekšējā gadā (pirmās nolasīju 30. maijā), bet šogad bija vēlāk. Visādi brīnumi bijuši, kaut uzskatu, ka pieredze vēl nav tik liela. Agrās ogas zem seguma bija štruntīgas, bet tās, kas aug brīvā dabā uz lauka un nav zem plēves, – brīnišķīgas. ‘Zefīrs' ir agrā šķirne, patlaban nolasījām pašu labumu, bet vēl jau kādu laiku būs. Arī mums šogad maijvaboļu kāpuri traucē zemenēm augt, grauž ne pa jokam. Joprojām pieturos pie prakses, ka tad, kad zemenes gadu devušas ražu, ir jāstāda jaunas.