Ļaudonas pagasta Tocē dzīvo Olgas un Aleksandra Kļimoviču ģimene. Olga darba mūžu nostrādājusi kādreizējā sovhozā par slaucēju, vēlāk – pansionātā, Aleksandrs strādājis divus darbus – par šoferi un lopkopībā. Tagad abi ir pensijā. Viņu bagātība ir četras meitas un desmit mazbērnu.
Kā jau laukos, piemājas saimniecībā tur govi, vistas, dārzā izaudzē kartupeļus, saknes, dažādus dārzeņus. Olga ir laba saimniece, un viņu pagrabs rudenī ir pilns gan ar gurķu, gan ievārījumu, gan dārzeņu konservu burkām.
Savulaik, kad notika saimniecību likvidācija un privatizācija, Aleksandrs par pajām tika pie daļas kādreizējā Kirova sovhoza dārzniecības ābeļdārza. Kādreiz dārzs bija liels, ap 6 ha, tajā pirms piecdesmit gadiem stādītas dažādu šķirņu ābeles. To cilvēku, kas dārzu stādīja, vairs nav, aizgājuši mūžībā.
– Diemžēl arī ābeles nu ir vecas, no tām vairs nav nekāda prieka. Arī šogad, kad citos dārzos ābelēm zari vai lūst no āboliem, mūsējām ražas nav. Pagājušajā gadā gan – bija āboli, bet nebija, kur tos likt. Sabrauca mazbērni, ābolus salasīja, bet tos varēja pārdot vien par 2 s/kg.
Mazbērni neko atpakaļ par darbu nedabūja. Vai tad bija vērts lasīt? – skumji pārjautā Aleksandrs Kļimovičs. Viņaprāt, pēc tādas pieredzes labāk, ka ābolu nav daudz un nav jālauza galva, kur tos likt. Taču, ja ābolu nav, atkal slikti – nav vietējo augļu. – Ja ražas būtu daudz, tad it kā jāpriecājas, bet – nezini, kā to izmantot. Ja visiem piemājas dārzos ir savi āboli, nevienam jau arī nevajag. Cik tad var ievārījumos izvārīt? Niecīgu daļu, bet ko darīt ar pārējiem āboliem? Jā, mums ir liela ģimene, āboli visiem tiek, un ziemas šķirnes ābolus var uzglabāt. Pagrabs ir, brīvas vietas arī daudz, vien nocelt ābolus no lielo galotņu zariem tā, lai augļi vēlāk būtu kā tikko no koka ņemti, ir grūti. Tie, kas nokrīt, neglabājas, – atgādina saimnieks.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.09.2011.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto