Murmastienes pagastā ZS "Zīles" jaunais saimnieks Ivars Gruduls, šogad pārņemot vecāku saimniecības vadību, apņēmies turpināt iesāktos bioloģiskās saimniecības virzienus – piena lopkopību un dārzeņkopību, tostarp kartupeļu audzēšanu.
ZS "Zīles" strādā kā ģimenes saimniecība, kas ir aktuāli Latvijas laukos, lai saglabātu mazo saimniecību eksistenci un jauniešu palikšanu laukos. Kad, domājot par nākotni, vecāki piedāvāja dēlam Ivaram pārņemt zemnieku saimniecības vadību, viņam bija tikai jāatbild – jā vai nē.
Ivars atbildēja apstiprinoši: – Padomāju un piekritu. Ja reiz ir tāda iespēja, tad kāpēc gan nestrādāt savā saimniecībā. Esmu laukos dzimis, uzaudzis, no bērna kājas protu strādāt – darbs ar lopiem un tehniku ir pazīstams. Pats gan arī strādāju algotā darbā, bet ģimenes saimniecībai ir nepieciešama attīstība. Tā kā valstī tiek veicināta jauno zemnieku palikšana lauku saimniecībās paaudžu nomaiņai, izmantoju iespēju īstenot projektu. Mūsu saimniecībā daudz ko izsaka darba organizācija, tehnika, lai visus darbus varētu paspēt, kvalitatīvi sagatavot augsni, sapresēt lopbarību u. c. Kā jaunais zemnieks iesniedzu projektu "Ieguldījumi pamatlīdzekļu iegādei zemnieku saimniecības "Zīles" modernizēšanai" Lauku attīstības plāna apakšprogrammā "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai". LAD to apstiprināja, un tika piešķirts ELFLA atbalsts tehnikas iegādei. Saimniecībā šoruden ir iegādāts lietots John Deere traktors, pēc jaunā gada vēl būs ruļļu prese, siena vālotājs un kartupeļu kombains, jo bioloģiski audzējam kartupeļus.
Jautāts, kā ar jauna cilvēka skatījumu raugās uz pārņemtās vecāku saimniecības attīstību, Ivars Gruduls vērtēja: – Plāni ir, bet redzēs, kā tie īstenosies. Daudz kas atkarīgs arī no zemes platībām. Gribētu vēl zemi iegādāties, bet brīvas platības nemaz tā nav pieejamas, un arī zemei tirgus cena tikai aug. Ir, kas piedāvā zemi nomāt. Patlaban apsaimniekošanā ir nepilni 14 ha, kas nav daudz, bet iesākumā – pietiekami.
Jaunais īpašnieks, piesaistot investīcijas, īstermiņā plāno kāpināt neto apgrozījumu no lopkopības, paaugstinot pašražotās lopbarības kvalitāti un kāpinot piena izslaukumu no govs. Ilgtermiņa mērķis ir sekmēt neto apgrozījuma pieaugumu gan no augkopības, gan lopkopības, paaugstinot kvalitātes rādītājus. Vēl plānots palielināt slaucamo govju skaitu, atražojot no sava ganāmpulka. Iecerēto mērķu sasniegšana plānota 2023. gadā. Pamatieņēmumi plānoti no piena lopkopības. Kā papildu nozari domāts pakāpeniski attīstīt bioloģisko dārzeņkopību, gūstot ieņēmumus no kartupeļu un lauka dārzeņu tirdzniecības.
ZS "Zīles" darbā ir pieņemta Ivara māsa Linda Grudule, sezonas darbu laikā savās brīvdienās uz saimniecību palīdzēt darbos brauc brālis Andris. Janīnas un Arvīda Grudulu ģimenē ir četri bērni, Inta un Andris dzīvo un strādā Jelgavā.
Kā raksturoja mamma, bērni mīl laukus, izgājuši cauri lauku darbu smagumam un nav nobijušies.
Jautāts par dzīvi un darbu laukos, Ivars atteica, ka viņš pie tāda dzīvesveida ir pieradis un uzskata to par savu izvēli: – Ir tikai jāturpina ģimenes iesāktais. Nevaru iedomāties, ja būtu jādzīvo pilsētā, pat dzīvoklī nevarētu, jo pierasts pie plašuma. Ja gribas pilsētas atmosfēru, aizbraucu uz Madonu vai Varakļāniem.
Mamma atklāja, ka divreiz pa mēnesim aizbraucis pastrādāt arī uz ārzemēm, bet sapratis, ka cilvēks, kurš grib strādāt, darbu var atrast arī tepat Latvijā. Ir, kas svešā zemē strādā fermeru saimniecībā, un tur nav nekā citādāka.
Par to, kā saimniecībā sadala darbus, Ivars pastāstīja: – Mans uzdevums ir sagādāt, salabot tehniku, rūpēties par iekārtām, māsa strādā ar lopiņiem. Gotiņām kūti labiekārtojām, lai būtu pēc iespējas vieglāk, mazāk roku darba. Izslaukto pienu realizējam AS "Lazdonas piensaimnieks". Slaucam bioloģisko pienu, bet pārdodam kā konvencionālo, vien ES subsīdijas bioloģiskajām saimniecībām par visu prasību izpildi ir lielākas.
Prasības bioloģiskajiem, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, ir lielas, bet pašiem bioloģiski audzētos kartupeļus un dārzeņus ēst ir patīkamāk, un sirdsapziņa mierīgāka par to, ko piedāvā citiem. Tāpēc izvēlējušies iet bioloģiskās saimniekošanas ceļu, ka grib lietot veselīgu pārtiku. Var taču izaudzēt arī bez indēšanas, un bioloģiskie neko tādu nelieto, bet maina augu seku, ja aug nezāles, izmanto mehāniskās metodes – ecē, vago u. tml. Tagad daudzi interesējas par saimniecību, no kuras pērk, kā izaudzēti dārzeņi, kartupeļi. Prieks, ka pēc bioloģiskās produkcijas ir pieprasījums. Tie, kas nopērk dārzeņus no "Zīlēm" vienreiz, atkal taujā pēc kartupeļiem, ķiplokiem, burkāniem, bietēm. Tiek audzēti arī gurķi, kabači. No kartupeļiem saimniecībā izvēlētas četras šķirnes – ‘Vineta', ‘Marabella', ‘Solists' un jaunā šķirne ‘Colette'. Kartupeļu šķirošana ir mammas un māsas pārziņā. Kartupeļu raža ir laba. Saimniecībā audzē arī ziemas ķiplokus, un tagad ir to stādīšanas laiks
Kādas ir jaunā saimnieka ieceres?
– Lai attīstītu saimniecību, būs vairāk jāpiespiežas, jo prasība ir arī palielināt ieņēmumus no saimniecības. Ja nesāk saimniekot no sākuma, ir daudz vieglāk, jo pamats jau ir ielikts, ir govju ganāmpulks, zeme. Turklāt ceru, ka man būs vieglāk, jo ir savs konsultants (mamma Janīna Grudule ir LLKC Varakļānu novada lauku attīstības speciāliste). Ja skaidri zini mērķi, tad ir virziens, uz kurieni tiekties un strādāt, – atziņā dalījās jaunais zemnieks Ivars.
Gotiņām lopbarības ir sagādāts pietiekamā daudzumā – pilns siena šķūnis, zāles ruļļu arī gana.
Iepriekšējā, sausajā gadā bija problēmas ar zāles lopbarības sagādi, šogad zāles raža bija laba.
Viņam ir vēlme atvieglot smagos lauku darbus, kas ir jādara, tāpēc arī tiek sagādāta piemērota tehnika. Par traktoru ir neizmērojams prieks, un ar moderno tehniku viņš jau ir iepazinies. Tiek meklēti un atrasti arī nepieciešamie racionālie risinājumi lopkopībā.
– Nedomāju, ka mūsdienās tas ir pareizi – melnu muti strādāt, nokausēt sevi. Braucot uz saimniecībām, ieskatoties fermās, var šo to vērtīgu arī pārņemt, jo pats visus zobus nevar atkost, – sacīja jaunais "Zīļu" īpašnieks.
Ivaram Grudulam patīk strādāt ar metālu, dzelžiem. Cēsu 4. arodvidusskolā viņš ir apguvis metālapstrādes iekārtu mehāniķa specialitāti un uzskata, ka tas ir liels atspaids, ja saimniecībā daudz ko spēj saremontēt pats, nav jāmaksā par pakalpojumiem. Tagad Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienībā gūst zināšanas, kas vajadzīgas lauku apsaimniekotājam. Vēl viens gads ir jāmācās, un būs otra izglītība. Metālapstrāde gan paliks kā hobijs, jo patīk. Sagādāta arī virpa, par ko jau sen sapņojis, pamazām jāiekārto darbnīca, jo puisis ir apņēmības pilns daudz ko paveikt savām rokām.
25.10.2019.