Vēl pirms Jāņu karstuma apsekojot vasarāju laukus visā valstī, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti atzina – pat neraugoties uz iespaidīgajām lietavām, vasarāju raža solās būt laba. Tomēr situācija var mainīties.
Vasarājiem pagaidām pietiek mitruma, un aizvien ir reģioni, kuros zeme vēl pārmitra. Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības speciāliste, atzīst: „Par vasaras kviešiem un miežiem ir zināmas bažas, jo pēc ilgajām lietavām, kad virkne sējumu izslīka, lielākā daļa saimnieku tīrumiem nedeva slāpekļa mēslojumu, un tie neizskatās pārāk labi. Tur, kur mēslojumu deva, lauki ir labi."
Atšķirīga ir situācija Kurzemē un Vidzemē. „Līdz Jāņiem Kurzemē kopumā, izņemot Talsu un Dundagas pusi, mitruma pietika, un augi izskatījās labi. Tomēr pašlaik jau manāms, ka vasarājiem lielā karstuma dēļ drīz sāks trūkt mitruma," norāda LLKC Augkopības nodaļas speciāliste Ilze Skudra, piebilstot, ka tikmēr Vidzemē, Madonas un Gulbenes pusē, kur vietām nolija pat 98 mm ūdens, vasarāju saknēm trūkst skābekļa un tie sākuši dzeltēt.
Savā vērtējumā dalās arī Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: „Pagaidām mitruma vasarājiem pietiek, karstuma ietekmi vēl nevaram novērtēt, bet – ja nebūs ekstrēmu laikapstākļu, vasarāju ražas prognozes ir labas. Pateicoties vēsajam pavasarim, augi spējuši labi attīstīties. Lai gan dažādi kaitēkļi uz laukiem ir vērojami, pagaidām vasarājos novērots salīdzinoši maz slimību."
Ražas prognozes liecina, ka nedaudz vairāk kā pērn varētu būt vasaras kviešu – Zemgalē to prognozē 4,8 t/ha (pērn 4,6 t/ha), Latgalē 4,3 t/ha (pērn 4 t/ha). Arī vasaras rapša solās būt vairāk – Kurzemē 2 t/ha (pērn 1,5 t/ha), Zemgalē 1,8 t/ha (pērn 1,3 t/ha). Griķi iesēti salīdzinoši nesen, to ražība tiek prognozēta ap 1,0 t/ha, savukārt kartupeļiem – nedaudz vairāk kā 24 t/ha.
12.07.2022.