Liezēres pagasta "Vidus Tīrumskanuļos" saimniecība nav liela – vistas, zosis, kaķi un suns, bet saimniecei Zintai Siliņai ar to pilnīgi pietiek, lai būtu "piesieta pie mājas". Arī zosu ganāmpulks ir vairāk simbolisks, turēts, lai sagaidītu Mārtiņdienu un Ziemassvētkus.
Saimniece Zinta Siliņa tikai nesen zosis ielaidusi kūtiņā, ar ko putni nevar vēl aprast, jo visu laiku tiem paticis brīvā dabā, kaut iežogotā teritorijā. – Šis ir pavasara perējums, bet zoslēni gan ir pirkti. Pa vasaru putni ir tik skaisti izauguši, ka prieks skatīties. Turēt zosis nepavisam nav grūti, jo tas ir zālēdājs putns. Galvenais ir pavasarī noķert to pirmo momentu, kad sāk ziedēt pienenes, un tad gandrīz nekas vairāk nav vajadzīgs, – saka Zinta Siliņa. Viņai šis nav pirmais gads, kopš tiek turēti putni. Savulaik arī vecāki Jaunpiebalgas pusē turējuši putnus, un zosis parasti audzēja speciāli Mārtiņdienai, kā arī Ziemassvētkiem. Tā bijusi kā tradīcija. – Mārtiņdienā taču ciemiņi ir jācienā. Zoss cepetis pieder pie svētku maltītes – to neēd katru dienu, un ir cilvēki, kas Mārtiņos vēlas celt galdā zosi, – novērojumos dalās māju saimniece, kaut pašai rados nav neviena Mārtiņa.
Zinta Siliņa stāsta, ka šajās lauku mājās, kā sākusi saimniekot, paņēmusi 5 zoslēnus. Diemžēl tas beidzies bēdīgi – jau pēc mēneša tos nokodis suns. Sekojis pārtraukums, bet pagājušajā gadā atkal turētas zosis, un tām izdevies sagaidīt Mārtiņdienu.
"Vidus Tīrumskanuļu" mājās Zinta Siliņa ir ienācēja no Rīgas. Tirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas sfērā Rīgā nostrādāti 33 gadi.
– Manas dzimtās mājas ir Jaunpiebalgā. Tētis nomira, mammīti paņēma māsa pie sevis, un mājas nācās pārdot. Pēc tam – dzīve Rīgā. Kad gāju pensijā un man aprēķināja tik mazu pensiju, sapratu, ka Rīgā nevarēs savilkt galus. Laukos vismaz var izaudzēt kartupeļus, saknes, dārzeņus savam uzturam. Lauku dzīve man ir pazīstama kopš bērnības, jo mājās bija gan saimniecība, gan lopiņi, un arī lauku darbi nav sveši. Nopirkām šīs mājas, zeme – gandrīz 50 ha. Sākumā jau viss šķita daudz cerīgāk, bet tagad, kad esmu palikusi viena, jādomā, vai varēšu turpināt iesākto. Mazbērni vēlas, lai saglabājam šo māju, jo visiem te patīk, paši uz šejieni atbrauc ik pa laikam, bet Rīgā vēl ir mācības un studijas, tā ka – katram savas rūpes. Ne par kādu lielo saimniekošanu nevar domāt, ja nav savas tehnikas. Mājas tiek kapitāli remontētas, jo pirms tam te dzīvojušas trīs ģimenes, katrai – sava virtuve. Bija jāiegulda liels darbs, lai mājas sakārtotu, un vēl jau viss nav padarīts, – stāsta Zinta Siliņa.
Divas reizes viņa devusies uz Angliju papelnīt naudu. Darbavieta bijusi tuvu latviešu centram "Mūsmājas". – Tā ir cita pasaule, un mani tomēr vilka atpakaļ, – atzīst Zinta. Iespējas viņa cenšas saskatīt vienmēr un ir domājusi par to, kā atrast darbu Madonā vai Cesvainē, bet, ja nav sava transporta, nevar izbraukāt. Arī sabiedriskajā dzīvē neiznāk iesaistīties. Avīzē "Liezēre – Vakar, Šodien, Rīt" tikai var izlasīt par visiem pasākumiem, kas jau notikuši. Mājas "Vidus Tīrumskanuļi" atrodas pa vidu starp Cesvaini un Liezēri – līdz Liezērei 5 km, līdz Cesvainei – 12, tā ka dzīve lauku mājās saistās ar mieru, klusumu, pārdomām savā savrupā pasaulē.
– Katram savs vezums jāvelk, lai kāds tas būtu, – nosaka saimniece, kas sevi tomēr uzskata par optimisti.
Sagaidot Mārtiņus, viņa novēl celt galdā visu, kas izaudzis dārzā, tīrumā un kūtiņā, ieskaitot zoss cepeti.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto