Saimniecība „Laduži" ir izveidota 1992. gadā, bet saimniekot Aldis Strods uzsāka pāris gadu vēlāk, kad 1994. gadā pabeidza Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, un šobrīd viņš tajā saimnieko kopā ar sievu un bērniem. Zemnieku saimniecība „Laduži" ir lielākā piena lopkopības saimniecība Varakļānu novadā, kur ir izkopts aptuveni 150 slaucamo govju ganāmpulks, ir jaunlopi un gaļas lopi.
Saimniecība prasa nepārtrauktu darbu, lai nodrošinātu veiksmīgu tās darbību. Lielajiem ganāmpulkiem barības vajag daudz. „Laduži" savas saimniecības vajadzībām pārsvarā audzē lopbarību – zālājus un arī graudaugus – miežus, kviešus, rapsi. Govīm vajadzīga kvalitatīva lopbarība, un tā tiek sagatavota jau laikus. Aizvadītajā nedēļā zemnieku saimniecībā ir uzsākta skābbarības gatavošana.
– Tāpat kā citus gadus, šis ir laiks, kad tiek uzsākta lopbarības gatavošana, lai nodrošinātu ganāmpulkam kvalitatīvu barību visai ziemai. Šogad zāle aug labi. Laukos, kur tā tika sēta, tā ir kvalitatīva, biezāka, līdz ar to arī raža labāka, –
norāda ZS „Laduži" saimnieks Aldis Strods. – Diemžēl katrs gads ir arī pārbaudījumu laiks. Šogad lielu postu nodarīja zosis, kas noēda 40 ha lauku. Līdz ar to šajos laukos barību iegūt nevaram, bet jāgaida ilgāks laiks, lai varētu tos pļaut. Jācer, ka pēc aptuveni divām nedēļām šajos laukos zāle būs izaugusi un varēs iegūt skābbarību ziemai. Tāpat ir arī tukšie lauki, kas tiks aparti, jo tajos nav zāles, vai tā ir nekvalitatīva un neder kā barība lopiem. Lielākoties tiek gatavota skābbarība slaucamajām govīm, savukārt jaunlopiem un gaļas lopiem paredzēts arī siens.
Aizvadītajā nedēļā uz lauka aktīvi strādāja zemnieku saimniecības strādnieki un sadarbības partneri, lai no nopļautās zaļbarības lauku malās veidotu stirpas. Tāpat tiek arī audzēti dažādi graudaugi. Bet, lai būtu laba raža, būtisks faktors ir laikapstākļi, kas ietekmē arī darbu.
– Sākotnēji bija sausums, pēc tam atkal mitrums, kas, protams, ietekmē graudaugu augšanu un vēlāk arī ražu. Tāpat augiem stresu rada aukstums, kas šopavasar ir ļoti izteikts. Neraugoties uz to, sējumi aug, jācer, ka raža būs laba. Katru gadu saskaramies ar dažādām problēmām. Laikapstākļi nav paredzami, jābūt gataviem dažādām situācijām. Piemēram, lai iegūtu vairāk barības lopiem un tā būtu augstākas kvalitātes, zālājs tiek pārsēts. Tas tiek izdarīts reizi trijos, četros gados, līdz ar to tajos laukos zaļās masas ir vairāk. Tas ir jādara, lai savāktu pietiekami daudz barības. Ja zālājs tiek sēts reizi četros gados, nepieciešams apsēt vismaz 25% lauku. Tas ir noteicošais faktors, kāpēc jaunākos laukos tiek savākts vairāk zaļās masas, bet vecākos tās nav tik daudz. Lauku, kur tiek vākta barība, ir daudz, katru gadu tiek ieguldīts darbs, lai būtu lielāks ieguvums, un kopumā barība tiek sagādāta pietiekamā apmērā. Darbs norit visas vasaras garumā, un vienas sezonas laikā mēģinām laukus nopļaut vismaz trīs reizes. Ja to nav iespējams izdarīt, tad lauks ir jāapar. Parasti pļaušana, barības gādāšana notiek maija beigās, jūlija sākumā un septembrī. Pagājušajā gadā izdevās zālāju pļaut piecas reizes. Tas bija stiebrzāļu maisījums, kas ļoti labi auga, un mēs ieguvām vairāk zaļbarības, – atklāj Aldis Strods.
Kā atzīst saimnieks Aldis Strods, zemnieku saimniecībā darbu netrūkst.
– Šobrīd ir savāds laiks. Daudz kas ir ierobežots, ir izmaiņas, piedzīvojam dažādas situācijas, bet saimniecībā darbs turpinās. Protams, ir lietas, kas norisinās citādāk, bet nekas nav apstājies. Nepārtraukti ir jāstrādā, jādomā, jāmeklē risinājumi. Lai vai kādi apstākļi piemeklētu, nevar saimniecību pēkšņi apturēt un neturpināt darbu. Ganāmpulks prasa rūpes un atbildību, – uzsver zemnieku saimniecības „Laduži" saimnieks. – Šobrīd saimniecībā netiek īstenoti projekti, arī tuvākajā nākotnē tādi netiek plānoti. Strādājam, lai saimniecība varētu veiksmīgi pastāvēt.
02.06.2020.