Patlaban ir jāpievērš uzmanība koku vainagu veidošanai, izgriežot liekos zarus, lai vasarā vainagā pēc lietus vējš to izvējotu un izžāvētu un saule vienmērīgi apsauļotu aizmetušos augļus.
Īpaši ir jāaprūpē tie koki, kuriem aizvadītā gada rudenī bija augļu parastā, rūgtā puve, savukārt kauleņkokiem – pelēkā puve (ķiršu mēris), kur infekcija pārgāja uz zariņiem. Tas būs nākamais infekcijas avots, tādēļ steidzami jāizgriež un jāsadedzina sausie un inficētie zari. Parasti uz atmirušiem zariem var novērot sākotnējo ķērpju izplatību, kas vēlāk pārņem visu koku. Kokos arī redzami puvju bojājumi un mumificētie augļi. Jāveic augļu koku stumbru un vainagu smidzinājums ar bordo maisījumu, 1-2% vara vitriolu ar notecējumu bezlapu stadijā, kas palīdzēs likvidēt vēža, stumbru un lapu bakteriozes sākotnējo infekciju, ķērpju un sūnu izplatību. Neveicot šos pasākumus, pastāvot mitram laikam, turpinās izplatīties stumbru un lapu bakterioze, kas pēc pazīmēm ir līdzīga augļu koku bakteriālajām iedegām.
Augļu koku parastā vēža apkarošana
Augļu koku parastais vēzis bojā stumbru un zarus galvenokārt ābelēm un bumbierēm. Ja aizsargstādījumos vai tuvumā ir lapu koki – liepas, apses u. c., arī tiem vajadzētu veltīt uzmanību un, konstatējot to, veikt nepieciešamos pasākumus. Pēdējie gadi veģetācijas periodā bijuši raksturīgi ar ievērojamiem nokrišņiem, pavasari – ar dienas un nakts temperatūras starpību, un tas veicina mizas plaisāšanu. Pats galvenais – netiek likvidēti vēža perēkļi (izgriešana, smidzināšana), tas ir šīs slimības izplatības pamatā.
Atpazīt augļu koku parasto vēzi var pēc šādām pazīmēm: uz stumbriem un zariem veidojas brūces ar vaļņveidīgiem izaugumiem, kas inficētajā vietā paresninās, brūces gadu no gada palielinās, iekšpusē tām ir padziļinājums, tās infekcijas vietā aptver visu zaru vai stumbru, ja netiek veikta apkarošana (skatīt foto). Stipri inficētie koki iet bojā. Inficētajā vietā mizas plaisās rodas konīdiju kopas, brūču apmalē – sarkanas lodītes – peritēciji. Vēzis inficē arī lapas, augļus. Slimība pārziemo ar sēņotni un peritēcijiem. Pavasarī izveidojušās asku sporas inficē mizas mikroplaisas, brūces, lapu piestiprinājumu vietas, jaunās vasas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 18.04.2009.
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
Valsts augu aizsardzības dienesta
vecākais inspektors