Cesvaines novadā par šā gada Vidzemes veiksmes stāstu ir izraudzīta piemājas saimniecības "Urdavas" pieredze. Te saimnieko Egils Jankovičs un Oksana Novikova, kas ar savu darbu spējuši iedzīvoties Kārzdabas pusē, iekopt savas ģimenes dārzu, kas paplašinājās par stādaudzētavu, kur tagad aug un dažādos gadalaikos zied krāšņas puķes, daudz ziemciešu. "Urdavās" lieliski iejutušies arī bērni – Roberts un Gustavs.
Vidzemes veiksmes stāstiem "Urdavu" saimniekus ieteica Cesvaines novada domes projektu vadītāja Iveta Raimo, jo jaunie saimnieki, kas izvēlējās iekopt mājvietu, atnāca saimniekot uz aizaugušām pļavām, smagi strādājot, pārvarot dažādas grūtības, arī dzīvi bez elektrības, spējuši krūmiem atkarot zemi un tajā izveidot stādaudzētavu. Saimniekiem vēl ir vairākas ieceres, kā izveidot pievilcīgāku apkārtni.
Egils un Oksana, kas ir pilsētnieki, kļūstot par "Urdavu" saimniekiem, izvēlējās dzīvi dziļos laukos, kur nav ērtību, bet ir skaista daba, ekoloģiska vide, kur jādzīvo pēc dabas likumiem, no saules līdz saulei. Līdz šim bija jāpiemērojas un jārod risinājums arī elektrības trūkumam, izvēloties sveču gaismu, ierīkojot vēja ģeneratoru, jo elektrības ievilkšana saistās ar lielu naudu. Tikai tagad ar Cesvaines novada pašvaldības atbalstu "Urdavās" beidzot ir ievilkta elektrība, un tas drīz liksies tik vienkārši un komfortabli – nospiest slēdzi, lai iedegtos gaisma, darbotos radio, televizors.
"Urdavās" jaunie saimnieki uzsāka dzīvot pirms astoņiem gadiem. Saimniecības nosaukums tiek saistīts ar netālu atrodošos Urdavas upīti un Urdavkalnu, kura pakājē atrodas mājas. Egils iegādājās šo lauku īpašumu 2007. gadā, izvēloties ekonomiski izdevīgāko, jo treknajos gados cenas bija ļoti augstas. Saimniecībai ir tikai nepilni 4 hektāri, no tiem – 2 ha lauksaimniecības zemes. Oksana atceras: – Esam pilsētnieki. Mana dzimtā puse ir Valmiera, pēc tam no 19 gadu vecuma dzīvoju, strādāju veikalā un mācījos Rīgā. Egils nāk no Ogres, abi dzīvojām Ogrē pie viņa vecākiem. No Rīgas dzīves jutos piekususi, izdomājām, ka pietiek dzīvot pie Egila vecākiem, jāatrod savs stūrītis zemes. Skatījāmies sludinājumus, meklējām piedāvājumus. Atbraucām uz Kārzdabu, apstājāmies Urdavkalna galā, aplūkojām ainavu, un mums tā iepatikās. Nolēmām, ka laikam paliksim šeit, kaut gan te viss bija lielos bērzos un kārklos ieaudzis.
Egils papildina: – Domājām, ka mēs te dzīvosim, bet mums būs tikai mauriņš, darbu atradīsim kaut kur citur. Taču sākām savu dzīvesvietu veidot savam priekam, sākām ar visvienkāršāko darbarīku – ar lāpstu, divām rokām un apņemšanos. Pirmā siltumnīca mums bija mazāka, paredzēta tomātiem. Tā kā man mazas būves nepadodas, uzcēlu 5 × 10 m
siltumnīcu, tad pa posmam vien piecēlu klāt, siltumnīca tapa arvien garāka un garāka (tagad tās garums ir 26 m). Palīdzēja arī tēvs, bet vienu segmentu esmu uzcēlis bez palīdzības. Arī brāļa sieva audzē puķes, viņa palīdzēja mūs ievadīt dārzkopībā, lai pavasarī agri būtu puķes. Pēc tam redzējām, ka tas, ko darām, var būt arī iztikas pelnīšanai.
"Urdavu" saimnieks ir mācījies Ogres meža tehnikumā, apguvis mežizstrādes tehnologa amatu, savā profesijā nostrādājis divus gadus, pēc tam – dažādos darbos, bet, būdams tehnisks cilvēks, pieprot daudzas savā saimniecībā noderīgas prasmes.
Galvenais, ka lauku dzīve un darbi nav sveši jau kopš bērnības. Egils tāpēc saka, ka dzīvoklī nekad negribētu dzīvot, jo nepieciešams kontakts ar dabu.
Ar puķu audzēšanu vairāk nodarbojas Oksana. Pagājušajā gadā viņa uzsāka arī ziemciešu stādu audzēšanu, puķu sortimentu arvien papildinot.
Šopavasar podiņos tiek audzēti arī dažādi garšaugi – rozmarīns, raudene, divu veidu timiāns u. c. Tāpat tiek atvēlēta vieta arī tomātiem, gurķiem, pipariem, lai būtu gan stādi, gan pašu vajadzībām dārzeņi. Ziemā Oksana atrod laiku arī rokdarbiem.
– Izvēlos un pērku vasaras puķu profesionālās sēklas, jaunstādus, no tiem arī cenšamies visu izaudzēt. Katru gadu patīk arī eksperimentēt, kas iznāks no neparastākām sēklām. Jau februāra beigās sākam apkurināt siltumnīcas, lai pavasarī būtu stādi. Šogad bija labs gads, tikpat kā visu izpirka. Taču stādaudzētavu ir daudz, līdz ar to ir jādomā, cik un ko audzēt. Nav vērts audzēt, ja nevar pārdot, un mēs mācāmies izrēķināt, cik daudz stādīt. Lai realizētu puķes, braucam uz tirgiem dažādās vietās, taču tie, kas zina, ka "Urdavās" audzē puķes, arī paši brauc uz stādaudzētavu, – stāsta Oksana.
Saimniece Oksana atklāj, ka pirmsākumos bijuši truši: – Mums uzdāvināja divus trušus, vienu gadu bija jau vairāk nekā 150 trušu. Kamēr visiem sapļauj zāli, visu apkopj, tas aizņem četras stundas. Bez tam vēl jāuzrauga bērni un dārzs. Turam arī vistiņas, lai ģimenes vajadzībām būtu olas.
Savukārt bērni, vērojot vecākus, mācās strādāt. Dēls Roberts saka, ka būs dārznieks, jo puikam vēl neesot bijuši divi gadi, kad viņš jau piķējis tomātus. Savukārt Gustavu vairāk interesē tehnika, un viņš vēro, ko dara tētis.
Pie mājas uzmanību saista arī divi vēja ģeneratori, kas tagad, kad beidzot "Urdavās" ir ievilkta elektrība, kalpos kā vēja rādītāji. – Elektrības līnija te jau bija, un tā bija pirmais, ko novērtējām, kad atbraucām uz šo vietu, – komentē Egils. Elektrības ierīkošanai gan bija jāpaiet ilgiem gadiem.