Jau gadu desmitiem ir kāds augs, kas terorizē Latvijas laukus (jo īpaši Latgales un Vidzemes pusē), un runa, protams, ir par invazīvo nezāli – latvāni, ko, uzskatītu par lielisku lopbarību, Latvijā ieveda pirms teju 70 gadiem, un nu lauksaimniecībā pielietojumu neradusī nezāle gandrīz nekontrolējami izplatās.
Centieni cīnīties ar sīksto latvāni, kas apsēdis arī vairākus Madonas novada pagastus, lielākoties Barkavu (ko var uzskatīt par latvāņu izplatības Latvijā šūpuli) un Ošupi, līdz šim lielākoties ir bijuši nesekmīgi. 2006. gadā pat tika pieņemta latvāņu apkarošanas septiņgades programma, kas līdz 2012. gadam par vairāk nekā 15,35 miljoniem latu paredzēja no Latvijas zemes bīstamo nezāli iznīdēt, taču naudas trūkuma dēļ (vienīgais iespējamais finansējuma avots bija lauksaimnieku ES subsīdijas, taču lauksaimnieki noprotestēja šādu valsts atbalsta izmantošanu, un cits finansējums netika atrasts) šī programma izgāzās. Pirms dažiem gadiem neīstenoto latvāņu izskaušanas „septiņgades" programmu Zemkopības ministrija gatavojās reanimēt un gatavoja projekta pieteikumu par latvāņu (Heracleum sosnowskyi Manden) apkarošanu Eiropas Savienības LIFE programmas projekta ietvaros. Tomēr šobrīd tāda valsts līmeņa plāna cīņai ar latvāni nav un finansējuma arī trūkst, līdz ar to katrs zemnieks un pašvaldība, kuru skārusi šī sērga, ar problēmu cenšas tikt galā, kā nu prot.
Metode iedarbīga
Barkavā, no kurienes arī sākās invazīvās nezāles izplatība, gadu gaitā ir bijuši vairāki centieni cīnīties ar latvāni, taču iznīdēt to tā arī nav izdevies. Tomēr pērn, pielietojot „Integrētas audzēšanas skolas" izstrādāto latvāņu ierobežošanas metodiku, situācija ir mainījusies uz labo pusi. 22. maijā Madonas novada pašvaldības domes sēdē Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tomiņš vērsās pie deputātiem ar lūgumu piešķirt pārvaldei finansējumu latvāņu izplatības ierobežošanai Barkavas pagastā 1066,16 eiro apmērā no Madonas novada pašvaldības dabas resursu nodokļu ieņēmumiem, lai varētu iesāktos darbus turpināt. Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs pastāstīja, ka, pielietojot „Integrētas audzēšanas skolas" izstrādāto latvāņu ierobežošanas metodiku, kas ļauj mazināt latvāņu kā monokultūras īpatsvaru un atjaunot bioloģisko daudzveidību, SIA „Teodora" Barkavas pagasta pārvaldes uzdevumā veica pašvaldības īpašumu miglošanu ar mērķi mazināt latvāņu izplatību Barkavas pagastā, un rezultāts bijis pozitīvs.
– Pēc miglošanas latvāņu augšana apstājās, un, pārējām monokultūrām tos pārņemot, tie sāka iznīkt. Miglošanu nepieciešams veikt vienreiz gadā, latvāņa augšanas sākumā vai arī uzreiz pēc tā nopļaušanas. Pagājušajā gadā šo metodi izmēģinājām, un tā ir iedarbīga, tādēļ plānojam miglošanu turpināt arī šogad. Zinu, ka arī vietējie zemnieki šo metodi izmanto un ar rezultātu ir apmierināti. Arī pašvaldība, apkarojot latvāni, var rādīt piemēru citiem un apliecināt, ka šī metode tik tiešām iedarbojas, – atzina Mārtiņš Tomiņš.
Izpēta latvāņa dzīves ciklu
Deputāts Aleksandrs Šrubs, kas par šo metodi pirmo reizi uzzināja pirms trim gadiem, atbildot uz jautājumu, vai miglošana nenodara kaitējumu videi, atbildēja, ka, miglošanu veicot laikā, kad latvānis vēl tikko spraucas no zemes, kaitējums videi ir minimāls, taču šī iemesla dēļ ļoti būtiski ir miglot latvāni noteiktā laika periodā.
Internetā atrodamā informācija par „Integrētas audzēšanas skolu" liecina, ka uzņēmums ir izstrādājis unikālu metodi latvāņu apkarošanā un ar to regulāri iepazīstina Latvijas pašvaldības, daudzus privātīpašniekus, kā arī popularizē metodi citās valstīs, kur arī latvāņa izplatība sagādā grūtības. Metode balstās uz detalizētu latvāņa dzīves cikla izpēti. Latvānis dīgst ap nulle grādiem, kad tradicionālās Latvijas augu sugas nedīgst, līdz ar to tas pirmais ieņem vietu „zem saules". Zinot šo sugas īpatnību, agrā pavasarī var apstrādāt teritoriju ar selektīvajiem herbicīdiem, kas iedarbojas tikai uz latvāni. Arī pēc apstrādes ar selektīvajiem herbicīdiem kāds latvānis noteikti izdzīvos, taču ar šo metodi to izzušana vairs ir tikai laika jautājums, jo par pārējo parūpējas daba.
Novada domes deputāti nolēma atbalstīt cīņu ar latvāni un piešķīra finansējumu latvāņu izplatības ierobežošanai Barkavas pagastā 1066,16 eiro apmērā, ieskaitot finansējumu Barkavas pagasta pārvaldes kontā.
Aleksandrs Šrubs arī aicināja pašvaldību ieņemt aktīvāku nostāju latvāņa apkarošanas jautājumā un izveidot darba grupu, kura jau izstrādātu latvāņa apkarošanas plānu un kontrolētu tā izpildi.
29.05.2018.