"Stars" jau rakstīja, ka arī zemnieku saimniecība "Jaunkalēji" no Ošupes pagasta Latvijas Maiznieku biedrības rīkotajā maizes kvalitātes konkursā ieguvusi sudraba diplomu par rudzu rupjo klona maizi un rudzu-kviešu saldskābmaizi, kā arī bronzas diplomu – par rudzu saldskābmaizi.
Z/s "Jaunkalēji" saimnieki Jeļena un Andrejs Broki ir priecīgi par darba novērtējumu.
– Esmu piedalījies "Rimi", "Maximas" maizes konkursos, "Piena, medus un maizes svētkos" Jelgavā, bet Maiznieku biedrības rīkotajā – pirmo gadu. Paldies vecmāmiņai, kas iemācīja maizes cepšanu, no kuras mantojumā nāk recepte. Tradīcijas saglabājam, un tās novērtē arī citi. Neviena maize nepalika bez diploma, un tagad 24 mēnešus mēs šos diplomus varam izmantot savas maizes reklāmās, ir doma pasūtīt arī logo, – pastāstīja Andrejs Broks.
"Jaunkalēju" maiznīcā mīkla tiek jaukta koka kubulos ar ieraugu, klaipi izveidoti ar rokām, izvietoti uz kļavu lapām un ar lizi šauti īstā maizes krāsnī, ko kurina ar malku. Kļavu lapas jāsavāc tik daudz, lai pietiktu līdz jaunam pavasarim. Ar kļavu lapām jau ir pilns maiznīcas otrais stāvs, kur tās žāvējas. Savākšana ir meitu pienākums, un viņas arī labprāt palīdz. Kļavu lapu un malkas vajag ļoti daudz.
Ar "Kalēju" maizes preču zīmi, ko raksturo kļavu lapas, tiek cepta rudzu klona maize, saldskābmaize, svētku reizēs – arī rudzu saldskābā un klona maize ar dažādām piedevām (rozīnēm, riekstiem, aprikozēm, arī sīpoliem un speķi). Baltmaizi maiznieks necep, jo tai vajadzīgs raugs. Te viss tiek gatavots no dabiskā ierauga. Klaipi ir lieli –
2-4 kg, un pircēji izvēlas pirkt maizi pa gabaliņam vien.
– Neteiktu, ka maizi pērk mazāk. Katrs izvērtē savas iespējas – madonieši ikdienā pērk "Madonas maiznieka" maizi, kas ir garšīga un kvalitatīva, bet tirgū izvēlas pašcepto "Jaunkalēju" maizi, kas ir ar savu smeķi. Tirgos pēc pašceptās maizes sastājas garas rindas. Ar "Jaunkalēju" maizi cilvēki jau ir pazīstami arī Rīgā, Berga bazārā, zaļajos tirdziņos, arī lielveikalos. Reizi gadā katrs atļaujas nopirkt kādu kancīti dažreiz vēl siltas maizes ar savu enerģētiku, ko dod cepšana ar dabisko ieraugu, maizes krāsnī, uz īstas uguns, izrotāta kļavu lapām. Laukos tādu maizi cep tikai retās mājās vecmāmiņas. Milti nāk no "Jelgavas dzirnavnieka", bet tiek izmantota arī kaimiņu z/s "Paukulnieki" produkcija. Tas ir roku darbs, kur svarīgs ir viss process. Lielajiem maizniekiem maize ir jāpiecep lielam cilvēku daudzumam – ātri un daudz, bet laika ir tik, cik ir. Maize ir dzīva būtne, tai dažreiz vajag iedot visas 24 stundas, lai kārtīgi uzrūgst, un tikai tad mīcīt un cept. Bez jebkādas steigas, ar individuālu pieeju, – procesā ļāva ielūkoties Andrejs Broks. Viņš mazi cep vakaros, lai rītā uz galda būtu svaigs cepums.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 17.09.2009.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto