Katrs savā mazdārziņā reiz ir mēģinājis audzēt tomātus, cerot uz bagātīgu ražu, arī, izdzirdot par ķirbju veselīgajām īpašībām, tiek meklētas saldākās un sulīgākās šķirnes. Tomēr ne visiem izdodas, un ir kādas gudrības, ko der uzzināt no tiem, kam ir gadu desmitu gaitā uzkrāta pieredze. Tāpēc arī Viduslatvijas Lauku attīstības birojs 9. februārī rīkoja semināru "Tomātu un ķirbju audzēšana saimniecībās – ražošanas dažādošanas iespējas".
Aizvakar gan Madonā, gan Jaunkalsnavā ar dārzkopības interesentiem un praktiķiem tikās dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" izstāžu laureāti. Kā tomātu karaļi tika pieteikti dārzniecības "Neslinko" saimnieki Elga un Aldis Bražūni, kas savā saimniecībā Ķekavas novada Baložos audzē ap 200 šķirņu tomātu, bet par ķirbju karalieni pamatoti tika nodēvēta Sarma Žarčinska no Ulbrokas, kas pārzina 60 šķirņu šo veselīgo, lielo dārza ogu.
Elga un Aldis Bražūni vairāk nekā 30 gadu izaudzē tomātu ražu, viņu saimniecībā "Neslinko" nodarbojas ar tomātu sēklkopību un stādaudzēšanu. Dārzkopji Rīgā, Dabas muzejā, rīko tomātu izstādes, audzē arī interesantas ķirbju šķirnes, organizē seminārus, braucot pa visu Latviju, un nereti viņi arī pamudina neslinkot, bet kopt savu zemi, izaudzējot pašiem savus dārzeņus.
– Dārzkopības entuziastu klubs "Tomāts" darbojas kopš 1997. gada. Kādreiz arī Madonā bija aktīva kluba nodaļa, ap 60 cilvēku. Laika gaitā, mainoties līderiem, nodaļa palika bez vadītāja, līdz ar to arī pamazām pārtrauca darbību, bet dārzkopji tāpat aktīvi strādā savos mazdārziņos, grib apgūt savu zemīti, izaudzēt dārzeņus, tostarp tomātus. Daudzi vēlas izaudzēt dārzeņus ar bioloģiskām metodēm, bez ķīmijas, un mēs popularizējam Latvijā veselīgu augu audzēšanu, nevis hibrīdus. Cilvēkiem ir dažāda gaume, bet mūsu tomāti, kas audzēti ar bioloģiskajām metodēm, patiešām garšas ziņa ir izcili. Klubā "Tomāts", kur semināros piedalās ap 100 cilvēku, esam apguvuši to, kas augam ir vajadzīgs, popularizējam dabiskus produktus, metodes, ko var apgūt katrs, – sarunā "Staram" uzsvēra dārzkopības entuziastu kluba dibinātāja un sekretāre Valentīna Narņicka.
Viņa ieteica arī lasīt žurnālu "Mazdārziņš", bet interesentiem piedāvāja iepazīt dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" 2010. gada mācību ekskursiju un pasākumu darba plānu. – Uz mūsu kluba pasākumiem brauc interesenti no visas Latvijas. Arī Madonā vasaras beigās varētu sarīkot tomātu, puķu, ābolu izstādi, jo ne katrs var aizbraukt uz Rīgu, – rosināja uzņemties iniciatīvu Valentīna Narņicka. Viņasprāt, ja Madonā būtu aktīva interesentu grupa, kluba "Tomāts" nodaļu atkal varētu atjaunot.
Vadoties pēc savas pieredzes, par tomātu audzēšanas pamatprincipiem, augsnes gatavošanu, mēslošanu, augu aizsardzību, kā arī šķirņu izvēli pēc to audzēšanas apstākļiem un augļu pielietojuma stāstīja dārzniecības "Neslinko" īpašniece, dārzniece Elga Bražūne. – Mūsu nodarbošanās ar tomātiem ilgst vairāk nekā 30 gadu, un šajos gados ir gūta pieredze gan stādu audzēšanā, gan tomātu audzēšanā ražai. Esam sapratuši, kā, atveseļojot augsni, varam audzēt tomātus vienā vietā, vienā siltumnīcā 10 un vairāk gadu, – semināra dalībniekiem atklāja dārzniecības "Neslinko" saimniece. Ar viņas atziņām, kā izaudzēt veselīgus tomātu dēstus, varēsit iepazīties sestdienas "Stara" rubrikā "Vērtīgais padoms".
Par ķirbju audzēšanas nosacījumiem, Latvijā pieejamajām šķirnēm, audzēšanu un to izmantošanu interesentiem atgādināja dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" valdes priekšsēdētāja vietniece, dārzkopības speciāliste Sarma Žarčinska no Stopiņu novada Ulbrokas. Pie ķirbjiem ar īpašu ārstniecisko nozīmi pieder medus, sviesta, eļļas, turbānveida jeb Tibetas, spageti ķirbji un japāņu ārstnieciskais ķirbis Ushiki Kuri. Savukārt maizes, piena, šokolādes, medus, riekstu, gurķu ķirbja nosaukumi iegūti, pateicoties to attiecīgajām garšas vai smaržas īpašībām. Sarma Žarčinska bija sagatavojusi arī nelielu ķirbju degustāciju, un jāteic, ka visiem svaigās ogas gabaliņi šķita tik gardi. Dārzniece piedāvāja iepazīt arī kavbūzi (ķirbja un arbūza krustojumu), kas bija atvests nesagrieztā veidā, novērtēt arī citus ķirbjaugus – kabačus, patisonus un pārējos.
Par ES un valsts atbalstu dārzeņkopības nozarei, attīstības iespējām zināšanās dalījās Viduslatvijas Lauku attīstības biroja lauku attīstības speciāliste Anita Briška, kam jāpateicas par šī semināra organizēšanu.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto