Ziemā, kad dārzus klāj balta sniega sega, ir laiks vairāk lasīt, izstudēt praktiskos rakstus žurnālos un laikrakstos, atcerēties iepriekš pieļautās kļūdas, plānot un mācīties, kā un ko izmainīt dārzos, lai augļukoki būtu veselīgi un dotu labu ražu.
Jūnija otrajā pusē atsevišķos bumbieru stādījumos Austrumlatvijā varēja konstatēt pirmās bumbieru lapu brūnplankumainības (Diplocarpon maculatum) pazīmes uz lapām virspusē un apakšpusē, īpaši tajos dārzos, kur netika lietoti augu aizsardzības līdzekļi slimību ierobežošanai.
Sīki, brūni plankumiņi
Infekcija raksturojās kā sīki, brūni plankumiņi, tie pakāpeniski aptvēra visu lapu, līdz ar to samazinot fotosintēzes virsmu, kas ietekmēja ražas pieaugumu. Vairākos dārzos uz lapām infekcijas pakāpe palielinājās, un augļu nogatavošanās laikā augusta sākumā brūnplankumainības pazīmes sīku plankumiņu veidā jau varēja konstatēt uz slimību ieņēmīgu šķirņu augļiem. Atsevišķiem augļiem bija nelieli mizas plaisājumi, ko, neapskatot uzmanīgāk, varēja sajaukt ar ābeļu un bumbieru parastā kraupja infekciju. Interesanti bija tas, ka tās bumbieres, kuras atradās tuvāk pie ēkām, mežmalām un krūmiem aizaugušiem grāvjiem, arī ar sabiezinātu vainagu, noēnojumos, bija vairāk inficētas ar šo slimību. Aizvadītajā vasarā bija piemēroti apstākļi slimības attīstībai – no +20 līdz +30°C temperatūra, un samērā bieži lija lietus. Šādos apstākļos notika straujāka slimības ierosinātāja attīstība. Tā var parādīties arī zemākā temperatūrā, pat pie 0°C.
Slimība saglabājas nokritušajās lapās ar konīdijām (sporām), bet galvenokārt ar micēliju (sēņotni) jaunajās vasās.
Ātrāka lapu nobiršana, ko var sekmēt šī infekcija, negatīvi ietekmē augļukoku ziemošanu. Šķirņu ieņēmība pret bumbieru lapu brūnplankumainību novērotajos dārzos bija atšķirīga.
Kādi darbi jāveic
Slimības ierobežošanai būtu jāveic bumbieru vainagu veidošanas pasākumi, lai saule apsauļotu lielāko daļu augļu un gaisa plūsma pēc lietus ātrāk apžāvētu lapas, augļus, zarus, jāstāda slimību izturīgas bumbieru šķirnes. Nākamgad, iegādājoties stādus, īpaša uzmanība būtu jāvelta to veselības stāvoklim. Nav ieteicams ņemt potzarus no nekoptiem kokiem. Mazdārziņos ieteicams nokritušās lapas savākt kompostēšanai, pielietojot biokompostētāju saskaņā ar pievienoto marķējumu.
Komercdārzos novērojumi rāda, ka, ierobežojot ar fungicīdiem ābeļu un bumbieru parasto kraupi, arī bumbieru lapu brūnplankumainības sastopamība ir salīdzinoši maza. Pielietojot fungicīdus, jāievēro, ka fungicīdiem ar pieskares iedarbību smidzinājumam jāpārklāj gan lapas augšpuse, gan apakšpuse. Augļudārza kopējā sakoptība –
regulāra pļaušana, apdobju kopšana-irdināšana, bojāto zaru izgriešana, kvalitatīva augļukoku mēslošana saskaņā ar augsnes izpētes rezultātiem, bojāto augļu savākšana un iznīcināšana, aizsargjoslu regulāra apkope – ir priekšnoteikums veselīgiem kokiem dārzā.
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
agronoms
AUTORA foto