Vakar, 13. janvārī, uz jaunā gada pirmo tikšanos Madonā ar Viduslatvijas Lauku attīstības biroja vadītāju Ivaru Geibu, lauku attīstības speciālisti Anitu Brišku bija sabraukuši novadu lauku attīstības speciālisti.
Visiem lauku cilvēkiem ir daudz neskaidrību – apliks vai neapliks ar nodokļiem platībmaksājumus, vai tiem, kas savu zemes īpašumu nespēj apsaimniekot, gados veciem cilvēkiem, kas dzīvo laukos, neapsaimniekoto platību nodoklis nespiedīs zemi pārdot vai iznomāt.
Pagaidām bijušā rajona teritorijā 21 pagastu lauku konsultantu darba apjoms Valsts Lauku tīkla ietvaros uzticēts pieciem speciālistiem. Uz sanāksmi bija ieradusies Madonas novada lauku attīstības speciāliste Inguna Akmentiņa, Astrīda Ikauniece no Lubānas novada, Janīna Grudule no Varakļānu novada, Diāna Suščenko no Ērgļu novada.
Par nodokļiem skaidrības pamaz
Tematā – ko lauku saimniekiem sola 2010. gads – ieskatu sniedza Viduslatvijas Lauku attīstības biroja vadītājs Ivars Geiba, kas aizvakar bija uz tikšanos LLKC, kur piedalījās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Novadu lauku konsultantiem visvairāk jautājumu bija par platībmaksājumu aplikšanu ar nodokli, par neapsaimniekoto zemes platību aplikšanu ar nodokli. Te Ivars Geiba pēc sanāksmē dzirdētā referēja, ka platībmaksājumi tomēr būs ar nodokli apliekams ienākums un visiem, kas saņem platībmaksājumus, būs jāreģistrējas kā nodokļa maksātājiem: – Pašreizējie normatīvo aktu projekti paredz, ka platībmaksājumi tiks iekļauti ar nodokli apliekamajos ienākumos. Saņems tikpat, nevis par 26% mazāk, bet, kad rakstīs ienākumu deklarāciju, tas būs apliekamais ienākums.
– Kā būs tiem, kas nav saņēmuši maksājumus par 2009. gadu, kam naudu ieskaitīs šogad? Pēc taisnības par 2009. gada maksājumiem jaunā kārtība nebūtu jāpiemēro, – papildināja kolēģi.
Izraisoties debatēm, tika uzsvērts, ka Latvijai jau tā ir mazākais ES atbalsts. Vēl gan jāizzina no VID amatpersonām, kā īsti būs.
– Atklāts jautājums – par neapsaimniekoto platību nodokli, jo neviens nezina, kā to administrēt. Cer, ka varēs iesaistīt novadu lauku attīstības speciālistus, bet katram novadam ir savs nodokļu administrators, un lai paši ar to ņemas. Ja ir doma administrēt pēc LAD datiem, platības atšķiras pēc pašvaldību datiem, jo LAD klientu ir par 30% mazāk nekā zemes lietotāju. Kā ar šo problēmu tiks galā? Beigās nodokļu administrēšana izmaksās dārgāk nekā iekasētais nodoklis, – viedoklī dalījās Ivars Geiba. Viņš papildināja, ka tika ierosināts 1,5% naudas novirzīt lauksaimniecības attīstībai, lai zeme tiktu apstrādāta.
– Ir taču veci cilvēki, pensionāri, kā viņi tiks galā ar jaunajiem nodokļiem? Daudzi ir apjukuši, – jautāja Janīna Grudule. – Būs motivācija iznomāt zemi tiem, kas to apsaimnieko. Ir taču tā, ka nekas uz zemes nenotiek, bet otram arī neko neatvēlēs. Domāju, ka te pamazām viss sakārtosies.
Interese bija arī par degvielas akcīzes nodokļa atmaksu. Anita Briška bija informēta, ka degvielas akcīzes nodokļa atmaksai līdz šā gada 1. jūlijam paliek spēkā iepriekšējā sistēma, kad atmaksā līdz 50 l/ha, jo šim nolūkam paredzēti tikai 13,7 miljoni latu.
Projektus iesniedz piesardzīgāk
Informāciju par iesniegtajiem projektiem pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija" sniedza ekonomikas speciāliste Ērika Novožilova: – Līdz 7. janvārim, kad bija beidzamais termiņš, lai iesniegtu projektu pieteikumus pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija" 7. kārtai, Lauku atbalsta dienestā saņemti pavisam 424 projekti, tostarp no Viduslatvijas lauksaimniecības reģiona – 30 projektu. Salīdzinot ar iepriekšējām kārtām, projektu ir mazāk. No pieejamā finansējuma tiek pieprasīts projektu īstenošanai nedaudz vairāk par 10 miljoniem latu, bet tāpat 9 miljoni latu vēl ir brīvi. Protams, projektu īstenošanu ietekmē ekonomiskā situācija, bet būvniecībai patlaban ir lētākas izmaksas, un ir saimniecības, kas vēlas ko uzcelt. Tagad projekti ir mazāki, pārdomātāki. Katrs parēķina, cik var atļauties maksāt par kredītiem, varbūt kādam ir iekrājumi, bet tie, kuri zina, ka var pavilkt būvniecību, vēlas saņemt arī ES naudas atbalstu. Nav jākautrējas iesniegt projektus par mazām summām, piemēram, ir iesniegts projekts bišu stropu iegādei par 1500 latiem.
Uz jautājumu par to, kā nodokļu politika šogad ietekmēs projektu īstenošanu, Ērika Novožilova atbildēja: – Kamēr nav Ministru kabineta noteikumu, neko nevaru pateikt. Tas, protams, ir nepatīkami, jo lauku saimniekiem sava dzīve ir jāplāno.
Bija atvērts arī otrs pasākums "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos", un, kā informēja Ērika Novožilova, tapis projektu pieteikums arī no Liezēres pagasta.
– Maz pieteicās šajā pasākumā, bet iespējas attīstībai var saskatīt arī te. Pasākumam "Zveja iekšējos ūdeņos" projektu pieteikumus sāks pieņemt februārī. Varēs pieteikties gan ūdenstilpju īpašnieki, gan nomnieki, arī pašvaldības, kam ir izsniegta licence komercdarbībai.
Sanāksmē pārrunāja arī šajā gadā plānoto pasākumu un semināru norisi.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto