Pagājušajā piektdienā pagastu lauku attīstības speciālisti pulcējās Madonā, lai pārrunātu gan kārtību, kā noritēs pieteikšanās ES platībmaksājumiem, gan citas darba aktualitātes.
Ar 21. aprīli sākusies pieteikšanās ES tiešajiem maksājumiem, un par kārtību, kā arī izmaiņām konsultantus informēja Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Valdis Mežsargs. Par darba drošību zemnieku un piemājas saimniecībās atgādināja Elita Cirse. Svarīgāko ar konsultantiem pārrunāja Madonas LAB lauku attīstības speciāliste Anita Briška.
Meklē sēklas kartupeļus un sivēnus
Izmantojot iespēju tikties ar pagastu lauku attīstības speciālistiem, vaicāju, kāds šopavasar ir saimnieku noskaņojums.
Jautāta par gatavošanos lauku darbiem, Rudīte Prikule, Aronas pagasta lauku attīstības speciāliste, sacīja: – Mūspusē lauku darbi vēl aktīvi nav sākušies. Viss notiek pamazām. Zinu, ka cilvēki meklē sēklas kartupeļus, jo plāno piemājas dārziņos stādīt vairāk kartupeļu savai iztikšanai. Uz palodzes audzē tomātu stādus, lai būtu savi tomāti. Viss, ko pats var izaudzēt, būs noderīgs laikā, kad jāsavelk josta. Cik dzirdams no sižetiem TV, cerības izdzīvot ir naturālajām saimniecībām, kam nav kredītu, kas sevi nodrošinās ar resursiem. Mazās saimniecības izmanto savu darbaspēku, tās ir elastīgākas, piemērojas apstākļiem. Arī mūspusē sivēni ir uz izķeršanu, jo cilvēkiem atkal ir izdevīgi turēt kūtiņā savu cūciņu, vistiņu, arī gotiņu.
To apstiprināja arī Irēna Pretkalniņa, Bērzaunes pagasta lauku attīstības speciāliste: – Mūsu pagastā nav lielu graudaudzēšanas saimniecību, pārsvarā nodarbojamies ar lopkopību. Piena nauda ir maza, ar to nepietiek, lai iegādātos visu nepieciešamo. Tomēr ar to, kas ir, jāapstrādā zeme. Mūsu pusē saimnieki ir elastīgi, un tie, kas meklē izeju, to arī atrod. Nauda, kas pienākas no valsts, varētu būt atrisinājums, bet, cik dzirdu no zemniekiem, vēl nav kontos ieskaitīta. Tā ir problēma, jo jāpērk degviela, sēkla, minerālmēsli. Ja ir tikai piena nauda, ar ko rēķināties, tad nekādu lielo vērienu nevar atļauties. Tomēr katram vēl ir kādi iekrājumi, vismaz degvielai pavasara sējai sanāks. Pesimismam nevar ļauties, jādomā, kā izdzīvot. Daudzi atkal atgriežas pie gotiņas, pie sivēniem, un ar sivēnu iegādi jau ir problēmas, to vienkārši nav. Tas nozīmē to, ka atgriežas vecais saimniekošanas modelis – visu savai iztikšanai nepieciešamo izaudzēs paši.
– Tie, kas kādreiz mazdārziņus likvidēja, tagad grib pie mājas uzrakt zemi, lai iestādītu kādu kartupeli, iesētu kādu salātu vai burkānu dobi. Par to sivēnu deficītu ir taisnība – visi zvana, meklē, grib turēt kādu ruksi, – papildināja arī Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju lauku attīstības speciāliste Aldona Nagle.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.04.2009.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto