Ar vairāk nekā diviem tūkstošiem neklātienes klausītāju, pašmāju un ārvalstu bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu viedokļiem, ieteikumiem un spraigām diskusijām aizvadīta konference "Tālredzīgi un saskaņā ar dabu", ko rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Atklājot konferenci, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka – no vienas puses – varam būt gandarīti par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā, bet – no otras – aizvien jādomā, kā uzlabot bioloģiski saražotās produkcijas pārstrādi.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzrunā teica: – Uzsvars jāliek uz sadarbības un kooperācijas iespēju izmantošanu, lai stiprinātu bioloģisko lauksaimnieku attīstību. Šā gada sākumā bija 4200 bioloģisko saimniecību ar kopējo zemes platību gandrīz 300 000 hektāru jeb gandrīz 15% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Šo skaitli noteikti ietekmējis arī Eiropas Savienības aizvadītajā plānošanas periodā piešķirtais atbalsts 194 miljonu eiro apmērā.
Eiroparlamenta deputāte no Latvijas Inese Vaidere aicināja ikvienu apzināties, kādi ir ieguvumi no bioloģiskās saimniekošanas: – Mēs iegūstam ne vien kvalitatīvu pārtiku, bet vēl ko daudz būtiskāku – bioloģisko daudzveidību. Tādēļ aicinātu zemkopības ministru mainīt savu nostāju par pesticīdiem un veicināt pāreju uz bioloģisku saimniekošanu. Savukārt pašus bioloģiskos saimniekus aicinu daudz aktīvāk kā Latvijā, tā Eiropas līmenī aizstāvēt savas intereses.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis novērtēja jau paveikto: – Bioloģiski saražotās produkcijas pārstrādes apjomi aizvien pieaug, un tā ir jau plaši pieejama ikvienam. Laba attīstība vērojama gaļas pārstrādē, bioloģiski saražoto pienu pārstrādā aizvien plašāks atbilstoši sertificētu uzņēmumu skaits, tādēļ bio piena cena ir teju līdzvērtīga konvencionāli saražotajam.
Viņš rosināja konvencionālos saimniekus pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, jo tā nodrošina atbilstošas rūpes par vidi, bioloģisko daudzveidību, dzīvnieku labturību un lauku attīstību kopumā.
Konferences noslēdzošajā "Zaļā grila" diskusijā politiķi runāja par iespējām līdz 2030. gadam sasniegt ES izvirzīto mērķi – 25% zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs atzina, ka Latvija uz šo mērķi lūkojas piesardzīgi, jo nav skaidri pateikts, kādā veidā šāds apjoms būtu sasniedzams. Diskusijas dalībnieki bija teju vienisprātis, ka vietējai pārtikai jāsamazina PVN. – Ja nevaram samazināto PVN piemērot visai lauksaimniecības produkcijai, tad varbūt tas piemērojams tieši bioloģiskajai pārtikai, – sacīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Konferences un diskusijas ieraksts būs pieejams www.laukutikls.lv.
11.12.2020.