Atbildīgi strādāt nepieciešams ikvienas jomas pārstāvim, jo tikai ar kvalitatīvu darbu var sasniegt labus rezultātus. Jo godprātīgāk pienākums tiks veikts, jo lielāks gandarījums būs par paveikto – tā uzskata Mētrienas pagasta zemnieku saimniecības „Lazdulīcis" īpašnieks RAIVIS MALTA. Lai arī būt lauksaimniekam ir resursu un spēka ieguldījumu prasošs darbs, sezonas beigās redzēt panākumus ir vislielākais apbalvojums.
– Traktorā esmu dzīvojies jau no bērna kājas, bieži braucu līdzi tēvam zemes darbos, palīdzēju lasīt akmeņus. Sākumā ar traktoru braukt, protams, nemācēju, tikai vizinājos, bet tad pamazām sāku mācīties vadīt šo tehniku. Kā jau visi laukos dzīvojošie, arī es vispirms iemācījos braukt ar traktoru un tikai tad ieguvu vadītāja apliecību. Esmu mācījies Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, kur ieguvu lauksaimniecības tehnikas mehāniķa izglītību, pēc tam izgāju dažādus papildu kursus. Tā pamazām dzīve mani aizveda līdz lauksaimniecības jomai. Tehnikumu absolvēju 2010. gadā un pēc tam ar katru gadu arvien vairāk un vairāk pievērsos graudkopībai. Patiesībā zemes darbus uzsāku ātrāk – iezīmes tam meklējamas 2008. gadā. 2016. gadā pārņēmu saimniecību no vectēva un tad sāku darboties pats. Visas lauksaimniecības platības kopā aizņem 140 hektāru. Pirms dažiem gadiem uzrakstīju projektu, kas bija paredzēts atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem, – par piešķirto finansējumu iegādājos tehniku: traktoru, miglotāju, minerālmēslu kaisāmo, vēlāk radās iespēja piepirkt klāt arī zemi. Tā viss notiek pa ķēdītei – kolīdz izdara vienu, uzreiz jādara arī nākamais. Pamatā audzēju trīs kultūras – miežus, ziemas kviešus un auzas, – stāsta Raivis Malta.
Par vislielāko apgrūtinājumu savai saimniekošanai viņš uzskata Eiropas zaļo kursu, paužot, ka kaut ko neloģiskāku ir grūti iedomāties.
– Ja paskatās uz lauku, kas apsēts arumos, un lauku, kam veikta augsnes minimālā apstrāde, var skaidri redzēt atšķirību – kā diena pret nakti. Ja salmus neiestrādā zemē pietiekami dziļi, savairojas kaitēkļi. Es līdz šim nebiju dzirdējis par tripsi. Sāku meklēt informāciju, lai saprastu, kāpēc tas uzdarbojas, un atklāju, ka iemesls šī kaitēkļa attīstībai ir tas, ka salmi netiek iestrādāti zemē. Lai tiktu galā ar šo slimību, jālieto papildu ķīmija, tas ir arī lieks brauciens uz lauka, – atzīst Raivis.
– Kāda var būt runa par ķīmijas samazināšanu, ja cenšas aizliegt aršanu? Šī ir tā neloģiskā nostādne, par ko runāju. Lai arī aršana ir laikietilpīgs process, tā atvieglo daudz ko turpmākajā saimniekošanā. Kas attiecas uz laikapstākļiem – tur neviens no mums neko nevar ietekmēt vai izmainīt. Ilgstošo lietavu dēļ labība sāk dzeltēt, bet pašreizējais karstums vismaz šobrīd raizes nerada. Pašam tikai negribas strādāt tādā laikā, – nosmaida Raivis.
Ļoti daudz ieguldīt zemē viņš necenšas, jo netālu no laukiem ir mežs, un tur mītošie zvēri mēdz radīt postījumus graudu platībām.
– Nav īsti labi tā teikt, bet Āfrikas cūku mēris bija labākais zemniekiem, kas varēja būt pēdējos gadus. Tagad jau tās atkal sāk atgriezties. Līdz ar to esam spiesti audzēt tās kultūras, kuras varam izaudzēt. Kaimiņš audzē zirņus, viņam tie ir ļoti skaisti. Gribētos jau pamēģināt, taču mana zeme ir tuvāk mežmalai un pastāv pārāk liels risks, ka meža zvēri radīs postu. Negribas riskēt un ieguldīt lielus līdzekļus, lai tas beigu beigās neatmaksātos. Lielākais briežu skaits, ko esmu redzējis uz lauka, ir 80 indivīdi – kāda gan var būt runa par ziemas rapsi? Esmu sācis veikt pierakstus, cik ražas no katra lauka iegūstu, bet beigu beigās šo apjomu nosaka tas, ko sezonas laikā esmu darījis uz lauka. Milzīgais cenu sadārdzinājums arī ietekmē manu darbu – labība dzeltē, tā prasa ēst. Pagājušajā gadā variēju ap 30 000 eiro par visiem laukiem, tagad es pat pusi neesmu ieguldījis, bet summa jau augusi reiz divi. Kolīdz vairāk tiek ieguldīts, pastāv iespējamība – ja kaut kas nesanāks, būs jāmeklē blakusdarbs, lai nosegtu izdevumus par darbu uz lauka. Es neesmu tik liels optimists, kā citi zemnieki, tāpēc braucu ar vecu tehniku. Manam traktoram ir jau 22 gadi, remonti sāk kļūt kaitinoši. Protams, gribētos dabūt jaunu un strādāt ar to, taču parēķinu, cik ilgā laika posmā atpelnīšu ieguldīto naudu, jo man nepieciešams atjaunot arī māju, – spriež Raivis Malta.
Līdz šim viņš savus laukus apstrādājis divas reizes – vispirms pret nezālēm un tad – pret slimībām. Vasaras posmā sanākot kādas piecas reizes būt uz lauka. Raivis ir LPKS „Barkavas arodi" biedrs un no viņiem iegādājas ķīmiju, minerālmēslus, rudenī piegādā saražoto produkciju, tāpat tiek sniegtas agronomu konsultācijas. Jautāts par to, kāda ir zemes auglība Mētrienas pusē, Raivis Malta atbild – precīzas balles pateikt nevarēšot, lai gan ir zināms, ka veikta kartēšana. Nekas sevišķs gan neesot, bet nebūšot nepareizi vērtēt zemes auglības stāvokli kā viduvēju.
Attiecības ar Lauku atbalsta dienestu ZS „Lazdulīcis" saimnieks vērtē pozitīvi, nekādu problēmu neesot. Viņš arī uzsver – ja visu dara atbildīgi un godīgi, nav jābaidās ne no pārbaudēm, ne arī kā citādi jāsatraucas. Platību paplašināšana Raivja nākotnes plānos neietilpst, jo jau tagad ir pagrūti visu aptvert. Līdz 100 hektāru lielās platībās var saimniekot viens pats, taču, kolīdz lauki ir lielāki, vajag papildu darbarokas. Darbinieku saimniecībā „Lazdulīcis" nav – pirmām kārtām nepieciešami uzticami cilvēki, uz kuriem vienmēr var paļauties, otrkārt – jāspēj viņiem nodrošināt atalgojumu, kā arī papildināt tehnikas daudzumu, jo, paplašinoties platībām, jāiegulda daudz vairāk resursu. Raivis nekad nav tiecies par katru cenu dabūt pēc iespējas lielāku ražu.
– Jo vairāk iegulda, jo pastāv lielāka varbūtība, ka kaut kas var neizdoties. Tā ir nemitīgā ķēdes reakcija. Es vairāk esmu reālists, varētu pat teikt, ka drīzāk pesimists, un uz visu raugos saprātīgi. No otras puses – ja stāvēs tikai uz vietas, tad nekad arī neattīstīsies. Tāpēc ir ļoti būtiski pieņemt racionālus lēmumus, – norāda Raivis Malta.
01.07.2022.