Madonas novada pašvaldības Atzinību par ilgstošu un neatlaidīgu darbu piena lopkopības attīstībā valsts dzimšanas dienā saņēma arī Bērzaunes pagasta piemājas saimniecības "Susurēni" īpašniece Ilze Viļčevska.
"Susurēni" ir Ilzes Viļčevskas vectēva mājas, un, zemes reformai sākoties, tika atjaunotas īpašuma tiesības. – Tēvu nošāva 1941. gadā, mēs ar mammu sitāmies, kā varēdamas. Agrākajos laikos jau nevarēja turēt vairāk kā vienu govi. Kad 90. gados iesākām saimniekot, no kūts bija palikuši pāri tikai labi saglabājušies mūri. Iesākām ar vienu govi, pamazām vien palielinot piena devēju skaitu. Interesanti, ka visas govis tiek nosauktas vārdā, kas sākas ar burtu "R".
Tagad fermā tiek turētas desmit govis, visas ‘Latvijas brūnās', savulaik pat ir izaudzēti šķirnes buļļi. Es jau lopiņus audzēju citādāk, ne kaut kādos sprostos vai nepieradinātus. Viss notiek brīvi – ganos laižot, telīte seko govij (tikai jāskatās, ka neiet zīst). Tā tas ir iegājies no mazām dienām, un, kad lopiņš ir apradis, esmu droša, ka tas nekur nepazudīs. Zinu, ka ir gadījumi, ka lops pat neprot zāli ēst, man tas nav saprotams. Mūsējie visi ir mīļi, ar visiem aprunājos un zinu, ja iešu pa priekšu, lopiņi sekos, – atklāj Ilze. Arī slauc viņa ar rokām, ko apguvusi, mācoties pamatskolas 6. klasē, un uzskata, ka grūtāka esot barošana, dzirdināšana un ganīšana, nevis slaukšana (vien rokas tagad atklāj, ka pārāk daudz darba darīts). Ja kādreiz kāds aizvieto slaukšanas reizēs, tad lopiņi to jūt, jo ļoti pieraduši pie saimnieces. Bērni palīdz nopļaut zāli, savākt sienu, un platību, kur pļaut, pietiek. Eiropas nauda, kas pienākas par platībām, ir gaidīta un dod atspaidu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.12.2011.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto