22. novembrī Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Barkavas arodi" telpās LLKC Madonas nodaļas rīkotajā seminārā par bezaršanas tehnoloģiju izmantošanu klimata atbildīgai lauksaimniecībai Latvijā (LIFE CRAFT projekts) pulcējās lauku saimnieki.
Informatīvajā seminārā piedalījās 36 lauksaimnieki, kas ieklausījās LLKC inženiertehnikas nodaļas vadītāja Jāņa Kažotnieka stāstījumā par augsnes veselību, emisiju samazināšanu, ekonomisko pamatojumu u. c. Praktiskajā pieredzē dalījās ZS "Aņģi" saimnieks Aivars Cimermanis no Dobeles novada.
Projekta mērķis ir pierādīt, ka labības un eļļas augu sēšanu var veikt, zemi iepriekš neaparot. Cilvēks ir izdomājis, ka zeme ir jākustina, tērē tam naudu un resursus, cerot tādā veidā iegūt labāku rezultātu, bet tas nebūt nesniedz priekšrocības. Pirms vairākiem gadiem, kad šo projektu vēl tikai plānoja, Latvijā bija ļoti maza pieredze ar bezaršanu vai tiešo sēju, īsti nebija speciālistu, kam lūgt padomu. Pieredzi varēja gūt Somijā, kur ir izmēģinājumi, kur vienā laukā ir ar dažādām sējmašīnām ierīkoti tiešās sējas demonstrējumi, bet blakus – tradicionālās tehnoloģijas analogi. Ir pierādīts, ka ar tiešo sēju raža pat ir lielāka nekā ar tradicionālo augsnes apstrādi, nemaz nerunājot par resursu ietaupījumu, kas ir ļoti svarīgi ikvienam. Var samazināt izdevumus, jo tiešās sējas tehnoloģijā pietiek ar vienu sējmašīnu.
Kāpēc iesaka bezaršanas tehnoloģijas? Jānis Kažotnieks atgādināja, ka augsnē notiek visi bioķīmiskie procesi, visi bioloģiskie procesi, kas savā starpā sadarbojas, no tiem atkarīga augsnes struktūra, mitruma un gaisa attiecība utt.
– Visu laiku runājam par augsnes NPK, bet ir svarīgi padarīt augsni veselīgāku. Projekta ietvaros divreiz gadā ņemot augsnes paraugus, redzam, kā viss mainās pat vissmagākajā augsnē. Saknes aiziet aizvien dziļāk, augsne paliek poraināka. Toties ļaudis saka, ka zeme uz ziemu ir jāuzar, augsnei ir jāizsalst. Mēs runājam, ka, aparot zemi rudenī, zaudējam ļoti daudz, – uzsvēra lektors.
Viņa stāstījums atgādināja, ka zemē dzīvo tik daudz – miljoniem veidu – mikroorganismu, dzīvības formu, sēnes, tārpiņi, kukaiņi, kam vajag ēst. Aparot lauku, ēdamais beidzas, lauks aiziet gulēt, visi dzīvie organismi ir badā. Tajā brīdī ir svarīgi neatstāt augsni neapsētu. Apsējot iegūstam to, ka jebkurš augs, kas tur augs, izmantos gaismu, fotosintēzes procesā pārstrādās. Katru dienu, kamēr spīd saule, ir silts, tiek dota iespēja piesaistīt no gaisa oglekli CO2 formā un arī slāpekli. Zemnieki, kas ir iesaistījušies projektā, par to pārliecinās. Katrā ziņā ir vērts aizdomāties.
Ja jautā, ko gribat audzēt – sēklas, nezāles vai kultūraugus, Jānis Kažotnieks sacīja: – Dažkārt rodas maldīgs priekšstats, ka bezaršana vai tiešā sēja prasa daudz lielāku augu aizsardzības līdzekļu lietojumu. Taču pieredze rāda, ka galvenais ir optimāla augu maiņa. Pārejot uz tiešo sēju, augsne top veselīgāka un auglīgāka, bet tikai ar vienu noteikumu – ja ievērojam augu maiņas pamatnosacījumus.
Bez tam bezaršanas metode ļauj cīnīties ar viengadīgajām nezālēm. Tas notiek tādēļ, ka katru gadu neuzar virspusē tās nezāļu sēklas, kas atrodas augsnē un bez saules gaismas nespēj attīstīties. Iznīcinot uz augsnes esošās sēklas, nezāļu attīstība tiek ievērojami kavēta.
Aivars Cimermanis, iesaistoties LIFE CRAFT projektā "Klimata atbildīga lauksaimniecība Latvijā", dalījās praktiskajā pieredzē.
ZS "Aņģi" ir ģimenes saimniecība, kas 1996. gadā apsaimniekoja 80 ha, šobrīd – ap 300 ha, kur audzē ziemas kviešus, rapsi, pākšaugus. Zemgales līdzenumā pārsvarā ir smagās māla augsnes. Saimnieks neslēpa, ka tiešā sēja bija jaunums, kaut arī par to bija lasīts un dzirdēts, apmeklējot seminārus. Laukā pirmo reizi to izmēģināja 2019. gada rudenī, sējot ziemājus.
Tiešo sēju saimnieki redz kā alternatīvu zemes apstrādei. Pavasarī Zemgales mālaino augsni ir iespējams apstrādāt, taču rudenī tas ir liels izaicinājums. Tā kā, apstrādājot zemi ar tradicionālajām metodēm, ziemāju sēja šeit ir ļoti sarežģīta, saimnieki cer, ka ar tiešās sējas metodi tas izdosies. Gados, kad ir liels sausums, ar tiešās sējas metodi sētajos laukos vajadzētu būt labākiem mitruma apstākļiem. Viņam būtiski ir arī apzināties, ka šīs metodes izmantošana ir labvēlīga klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tā ir arī vēlme strādāt tuvāk videi, jo, palīdzot dabai, daba palīdz pretī, neizjaucot tās procesus augsnē.
Ieguvums ir tas, ka nezaudē mitrumu augsnes apstrādes ceļā, mazinās atkarība no nokrišņiem sausākos gados. Sējā samazinās degvielas patēriņš, kas tagad ir 9-15 l/ha, agrāk – 40-45 l/ha, izmantojot aršanas tehnoloģiju. Samazinās ražošanas izmaksas, un ietaupījums ir vismaz 80 eiro/ha. Turklāt sēju var veikt vienā braucienā bez augsnes apstrādes. Nepieciešams daudz mazāk tehnikas vienību, nav vajadzīga tik lielas jaudas tehnika un agregāti. Taču arī viņa secinājums – ievērot augu maiņu ir ļoti būtiski, un parasti maina ziemas kviešus, rapsi, ziemas kviešus, pupas/zirņus. Pirms pākšaugiem mēdz sēt starpkultūras, kas pa ziemu nenosalst. Sārņaugus un atlikušās nezāles ierobežo pirms sējas.
Stāstot par aktualitātēm lauksaimniekiem, Madonas KB augkopības konsultante Anita Brosova uzsvēra, ka bezaršanas tehnoloģijas jau izmanto daļa lielo saimniecību, bet par klimata atbildīgu saimniekošanu ir jāaizdomājas visiem. No tā būs atkarīgs arī ES maksājumu atbalsts.
29.11.2022.