Šopavasar daudzi novērtē dārza terapiju, laukus – drošu vietu, kur izvēdināt galvu, iegremdēt pirkstus zemē un aizmirst par vīrusiem. Pavasara darbi, stādīšana un sēšana taču nav atcelta, un pamazām, dabai atmostoties, ikvienā mājsaimniecībā, kur ir kāds stūrītis zemes, sākas rušināšanās.
Pēc Jurģu dienas – 23. aprīļa – arvien vairāk stādu audzētāju atgādina par izaudzētajiem augļukoku, ogulāju, košumkrūmu, ziemciešu, vasaras puķu, garšaugu un siltumnīcu dārzeņu stādiem, gan aicina uz saimniecībām, gan sludinājumos vēsta konkrētās dienas, kad stādi tiks realizēti Madonā pieejamajās tirdzniecības vietās.
Ja ārkārtējās situācijas laiks iekrīt pavasarī un gadatirgi ir atcelti, tirgus laukumi taču pastāv. Protams, arī te kā devīze tiek piesaukta "Stādi-2 metri-ziepes". Turklāt stādaudzētāji vēl apkalpo cimdos.
Pagājušās nedēļas nogalē uzrunājām vairākus Madonā sastaptos stādaudzētājus, vaicājot, kā sokas ar realizāciju.
– Ziemā nebija ledus, nevarēja makšķerēt, tāpēc tik daudz visa kā ir saaudzēts, – smaidot bilda Ilze Barūkle no piemājas saimniecības Ļaudonā. – Realizācija? Gan jau pamazām stādi atradīs stādītājus. Ja ne, būs pašiem visa kā vairāk. Vēl jau tikai aprīļa beigas, zeme ir sausa un auksta, bet stādīšanas laiku ilgi gaidīt nevajadzēs. Tiem, kam ir zeme, tā būs jāapsēj un jāapstāda. Tie, kas gribēs, taču stādīs – vai tās būs zemenes, garšaugi, tomāti, puķes, pupas vai kas cits. Domāju, ka šogad stādīs daudz vairāk nekā citugad, lai pašiem būtu iztikšana, jo nevar jau paredzēt, cik ilgi ārkārtējais stāvoklis turpināsies, vai nenāks otrais vilnis, trešais un vēl nezin kāds. Būs vismaz savi dārzeņi. Pati audzēju ap 20 šķirņu pupu, šogad pupiņām tiks atvēlēti 0,3 ha zemes. Tagad pupiņu sēklu piedāvājumā palikušas kādas 12 šķirnes. Pupiņas glabāju pagrabā slēgtos traukos, ielieku pa lauru lapai un ķiploka daiviņai, lai pupiņās neiemetas "mošķi". Jau divi gadi, kopš uzceltas siltumnīcas, un ir, kur izvērsties. Visas sēklas ir bijušas kvalitatīvas, sadīgušas, dēsti izaudzēti – būs gan tomāti, gan gurķi, gan kabači, gan melones un arbūzi. Drīz siltumnīcā būs arī zemenes. Ir jau savi klienti, kas brauc pēc stādiem uz mājām. Tur ir arī lielākas izvēles iespējas, jo uz tirgu parasti atvedu kādas 25 šķirnes, bet mājās ir vairāk. Arī tirgū nav laika visu dienu stāvēt, jo pa to laiku varētu daudz vairāk mājās pastrādāt, – domās dalījās Ilze Barūkle.
SIA "Ādere A" tirgus laukumā Madonā sastaptā mikrouzņēmēja Alita Stepāne Cesvaines novada Kārzdabas pusē astoto gadu audzē gan vasaras puķu, gan dārzeņu, gan ziemciešu stādus. Tirdziņā pirmās realizētās ir puķes – atraitnītes, kas iepriecina ar savām daudzkrāsainajām sejiņām, un dažādu šķirņu ziemcietes, būs arī krizantēmas. Ziemas tikpat kā nebija, ziemcietēm tas patika. Pavasaris stādaudzētavā ir iesācies darbīgi, viss aug un attīstās. Viņa atzina, ka pamazām stādu realizācija ir uzsākta cerīgi.
Kā norādīja Kārzdabas dārzniece Alita Stepāne, pamazām ļaudis mostas, un katrs vēlas, lai būtu košums pie mājas, arī kapi sakopti un apstādīti: – Puķes pērk jau pastāvīgie klienti, interesējas pa telefonu, prasa, vai atļaujam braukt uz saimniecību pēc stādiem, arī, tirgojoties Madonā, jūtama interese. Pērk pirmo košumu – atraitnītes, interesējas par citām puķēm un stādiem.
SIA "Sprogas" stādaudzētavā izaudzētos augļukociņus pagājušajā piektdienā varēja iegādāties pie tirdzniecības centra "Konzums". Uz vaicājumu, vai madonieši izrāda interesi par stādiem, kociņu pārdevēja Ilze atbildēja: – Diezgan aktīvi, jo ir pats stādīšanas laiks. Svarīga lieta ir arī reklāma, un, ja mēs nebūtu reklamējušies, tad daudzi diez vai uzzinātu, kad un kur tirgosim stādus. Šogad jau bija agrs pavasaris, un sezona iesākās agri. Vairāk pērk ķiršus un plūmes, mazāk – ābeles. Alūksnē "Sprogām" ir sava tirdzniecības vieta, bet interesenti brauc arī uz saimniecību. Tagad jau viss vairāk vai mazāk notiek pa telefonu, bet virtuāli nevar neko iestādīt – jārok zeme un jānopērk stāds.
Sarmīte Matisova par pavasara darbiem sacīja: – Ne velti saka, ka vajag parakņāties pa zemi, tad aiziet prom viss grūtums, stress atkāpjas. Man ļoti patīk puķes – dienziedes, peonijas, lilijas… Ziemciešu sortimentu esmu pavairojusi un piedāvāju iestādīt arī citiem to, kas pašai patīk un dārzā vajadzīgs. Cilvēki taujā, pērk lilijas, izvēlas arī pa kādai ziemcietei.
Piektdien uz Madonu ar izaudzētajiem tomātu stādiem bija atbraucis Arnis Štrauss no Jēkabpils puses: – Cilvēkiem ir telefoni, zvana, prasa, interesējas. Vēl jau daudzi baidās stādus izstādīt siltumnīcās, lai nenosalst. Citi nopērk, saka, ka paturēs kādas dienas uz palodzes, kamēr kļūs siltāks un varēs izstādīt.
Mārcienas pagasta saimniecības "Dārziņi" saimnieks Viktors Laškovs, kā ierasts, mudināja stādīt savas mīļākās puķes – lilijas un mārtiņrozes, kā arī tās, kas vēl aug siltumnīcās. Viņš piekrita, ka šis pavasaris ir īpatnējs un visi tur viens otru "aizdomās": – Augiem gan nekas nespēj kaitēt, un viss aug griezdamies, dārzniekiem nekas nav mainījies. Uz visu ir jāraugās ar optimismu, cerīgi. Neviens pavasaris nav izticis bez salnām, ir jādomā, kad ko stādīt, kad pasargāt pret salnu, un tagad ir pieejami dažādi materiāli, pat kokus var aptīt, lai nenosalst. Citādi – to, kas neapsala pa silto ziemu, vienā pavasara salnā var nosaldēt.
Uz vaicājumu, kā stādu realizāciju ietekmēs lielo gadatirgu iztrūkums, dārznieks atbildēja: – Nezinu. Pirmo gadu ir tāda jocīga situācija. Tiesa, lielais tirgus ir lielais, kad sabrauca pūļi un bija viegli iztirgot. Tagad tas, kā stādus realizēt, paliek katra paša ziņā. Šogad visi citi ceļi ir pieejami – internets, telefons, saziņa notiek. Ja ir pasūtījumi, tos varam sagatavot. Strādāt tikai darba pēc neviens stādaudzētājs nevēlas, jo tad nav jēgas. Prieks ir tad, kad darbam ir atdeve. Turklāt cenas jau desmit gadu nemainās.
28.04.2020.