Kopš Gvido Čerbakovs saimnieko lauku īpašumā Mārcienas pagastā "Kalna Jurgāres", ir pagājuši divi gadi, un, atnākot uz laukiem, vajadzēja domāt, ar ko nodarboties, lai izmantotu saimniecības resursus.
Gvido dalās uzskatā: – Ja izvēlies māju laukos, ir jādara kas vairāk, nevis tikai jānopļauj mauriņš. Ir jāmeklē kāds virziens, ar ko nodarboties, un man tā ir putnkopība. Pie mājas atrodas ferma, kur kādreiz turēti zirgi, taču līdz tiem vēl varbūt nonākšu, kad metīšu malā moci (smaida). Tā kā zemes nav daudz – 11 ha, un gaļas lopiem tas ir par maz, radās doma turēt vistas. Sākotnēji izveidoju pilotprojektu, pamazām, pirms diviem gadiem, esmu sācis apgūt vistkopību. Mērķis ir šķirnes vistu ganāmpulka izveide un olu ieguve.
Uz jautājumu par to, vai lauku dzīve un darbi nav sveši, viņš atbild: – Esmu madonietis, bet bērnībā vasaras pavadīju vai nu Kārzdabā, vai Ļaudonā. Dzīvoju pie vectēva, kam bija vistas, truši, cūkas. Laukos patīk, ir tikai jāstrādā. Daudz ko fermā esmu pārveidojis un piemērojis vistu vajadzībām. Nav jau, kas pasaka priekšā, kā vajag. Skatos You tube angļu saimniecības, kādi tur vistām apstākļi radīti. Jau tagad zinu, ka vistas gulēšanai meklē augstāko vietu, līdz ar to zemākās laktas ir jāpaceļ augstāk. Arī ligzdas dēšanai, kas ir intīms process, vistām patīk tādas, kam priekšā aizkariņš. Ir visādi sīkumi, kas jāzina, bet ko var mācīties procesā. Divu gadu laikā esmu kaut ko uzzinājis un apguvis izvēlētajā nozarē, bet tāpat nevar uzskatīt, ka zini visu, jo ir jāmācās nepārtraukti. Arī to, ka vistas jāsargā no vanagiem, kraukļiem, plēsējām lapsām, caunām u. c., bet te man palīdz suņi. Var jau domāt, ka putni daudz laika neprasa, bet, tikko mazāk tām pievērsies, rodas kādas problēmas aizmetņi, kas jānovērš.
Taču, kā atzīst Gvido, vistkopību var apvienot ar saviem hobijiem: ziemā tas ir hokejs, bet vasarā – motokross.
Vistu šķirnes – no Anglijas, Vācijas, Francijas
Gvido Čerbakovs atklāj, ka sākumā vēlējies tikai vienu vistu šķirni – ‘Marans', tās dēj izteikti brūnas olas, bet beigās iegādājies arī Amerikas šķirni ‘Rodailendas', kur gaiļi ir rudā krāsā un sargā savas vistas, gatavi cīņai pat ar lapsu un suņiem. – Latvijā tikt pie šķirnes vistām ir pagrūti, tāpēc ņēmu talkā internetu, sameklēju vajadzīgo informāciju un iegādājos 22 šķirnes vistu olas. Tālākais jau notika inkubatorā. Var teikt, ka tagad esmu izaudzējis šķirnes vistu vaislas materiālu, jo uzskatu, ka Latvijā putnkopība ir "bērna autiņos", – domās dalās Gvido. Viņa saimniecībā patlaban ir astoņas šķirnes: ‘Marants', ‘Rodailendas', ‘Austrolorps', ‘Orpingtons', ‘Viandote', ‘Džersijas Gigants',
‘Creon Legbar' u. c.
"Laimīgo vistu" olas
"Kalna Jurgārēs" vistu ganāmpulku var uzskatīt par laimīgajām vistām, jo tām ir radīti visi apstākļi – brīvība, plašums, ligzdas dēšanai, laktas -, par kādiem lielfermu vistas var tikai sapņot. Vistas var knābāt ne tikai graudus, kukurūzu, tām tiek piedāvāta arī zaļbarība. Ziemā, kad ārā netiek, – dozēti smalcināti runkuļi, burkāni, kāposti, ķirbji, kartupeļi, bet vasarā – ganīties var laukā zālītē iežogotā teritorijā, kur Gvido izveidojis putnu dārzu. Burkānus, kāpostus atved no "Lauriem", graudus iepērk no labības audzētājiem. Apritē aiziet arī olu čaumalas, ko vistas saknābā. Tāpēc arī "laimīgo vistu" olas atšķiras. – Lielveikalos pārsvarā var nopirkt sprostos turētu vistu olas, kas ir lētas, bet mājas olām ir cita kvalitāte, arī cena augstāka. Nevaru vēl teikt, ka olas ir bioloģiskās, jo tad ir vajadzīga sertifikācija – neesmu reģistrējies kā bioloģiskais lauksaimnieks. Esmu nodibinājis uzņēmumu "Kalna Jurgāres", sakārtojis dokumentus, lai varētu olas realizēt, saņēmis PVD atļauju. Ja olu daudzums būs pietiekams, varēšu tās realizēt kādā tirdzniecības vietā.
Biznesa ideja atbalstīta konkursā "Madona var labāk!"
Pagājušajā gadā Gvido Čerbakovs iesniedza biznesa idejas pieteikumu Madonas novada pašvaldības konkursā "Madona var labāk!". Biznesa ideja tika atbalstīta, par finansējumu tika nopirkts inkubators. – Inkubatorā šķirnes vistas tiks pavairotas. Tā kā vaislas putni jau ir, 2017. gadā, kas ir Gaiļa gads, plānoju vistu ganāmpulku izaudzēt inkubēšanas procesā. Paldies biznesa ideju konkursam, jo tiku pie inkubatora un varēšu sākt saimniekot vērienīgāk. Vistai ir vajadzīgi seši mēneši, kamēr sāk dēt, bet olas būs maziņas. Paies vēl seši, kamēr tiks sasniegts vajadzīgais olas lielums, – vērtē Gvido.
10.01.2017.