Liezēres pagasta "Krievlejās" rit jau desmitais gads, kopš tiek audzētas zemenes. Pēdējos astoņus gadus saldās ogas vairs nepriecē tikai Marutas un Dzintara Gravānu ģimeni, arī citiem tiek dota iespēja gardās ogas nobaudīt.
"Krievleju" saimnieks Dzintars Gravāns stāsta: – Pirms desmit gadiem iestādījām pirmās zemenes, kādus divus gadus tās audzējām tikai savām vajadzībām, vēlāk sākām tās piedāvāt arī citiem. Pašlaik ir iestādīti aptuveni 5000 zemeņu stādu. Mums nav nekādu lielu platību, bet tās, kas ir, tiek rūpīgi apkoptas, nav jau arī jēgas sastādīt daudz un nespēt par tām parūpēties.
Viņš arī piebilst, ka šogad zemeņu raža ir īpaši ilgi aizkavējusies, pagājušajā gadā ap šo laiku sezona beidzās, pašlaik tā ir tikai pusē. Šogad pirmās ogas parādījās tikai pēc Jāņiem. Rādās, ka sezona būs garāka kā citus gadus.
Savukārt Maruta norāda: – Zemenēm ir nepieciešama saule, ja tās būtu vairāk, tad arī ogas būtu vēl saldākas, tām uzreiz mainītos aromāts. Laika apstākļi šīm ogām ir ļoti nozīmīgi. Šogad pirmo reizi bija putnu uzbrukums, citus gadus nekā tāda nebija. Likām virsū tīklus, bet ogas bija grūti nolasīt, tādēļ tos novācām. Vēl nelūgti viesi ir stirnas un jenotsuņi, kuri arī labprāt našķējas ar ogām.
Viņa arī atklāj, ka zemeņu audzēšana esot bijusi vīra ideja, pati bijusi atbalstītāja un palīdzējusi pie idejas realizēšanas. Pašlaik "Krievlejās" tiek audzētas 16 šķirņu zemenes, bet tādas, kuras esot vēlme paturēt, ir tikai piecas sešas šķirnes. Ar pārējām vairāk tiekot eksperimentēts, esot arī tādas, kuras neiztur ziemu vai piemetas kādas kaites.
Dzintars atklāj, ka sanāk daudz kļūdīties, bet tā arī esot labākā skola: – Sākumā zemenes audzējām uz zemes, sapratām, ka visu izravēt nebūs iespējams. Vēlāk likām apakšā salmus, tos bija grūti dabūt, un lietainajā laikā salmos sametās daudz gliemežu. Beigās pārgājām uz plēvju izmantošanu, kas ir ļoti ērti, lai gan pati stādīšana prasa daudz laika. Sastādām dažas šķirnes, priecājamies, cik skaisti, cik laba raža, nākamajā gadā iemetas tīklērcītes, ogas sačokurojas, un tās ir jāmet ārā. Vēl laba šķirne ir ‘Zefīrs', to audzējam un turpināsim audzēt. ‘Polka' tādā ziņā ir kaprīzāka, ja ārā ir auksts un slapjš, tad ogas brīžiem paliek negaršīgas.
Izrādās, ka gan Maruta, gan Dzintars ir ļoti iecienījuši zemeņu šķirni ‘Polka', kura esot vissaldākā. Arī citiem šo ogu mīļotājiem šī šķirne garšojot vislabāk. Un ne jau par velti tas tā ir, izrādās, šīs šķirnes ogas jau ceturto gadu Latvijā ir pirmajā vietā kā visgaršīgākā oga. Daudzi esot iecienījuši arī šķirni ‘Zefīrs', kas arī ir saldas, agrīnas un ražīgas ogas.
Maruta neslēpj, ka aizvadītajā gadā bijušas milzīgas salnas: – Tad Dzintars divas nedēļas no vietas katru vakaru uzlika agro plēvi un no rīta ņēma nost, beigās jau tas bija apnicis. Tad vēl uzmetās maijvaboļu kāpuri, tajā laikā daudzi zemeņu audzētāji ogas iznīcināja, mēs nolēmām rīkoties citādāk, norunājām, ka apēsto stādu vietā iestādīsim divreiz vairāk. Šogad vēl neviens stāds nav ticis nograuzts. Tātad lēmums bijis pareizs.
Maruta pamāca: – Ja zemeņu ražu vēlas jau nākamajā vasarā pēc to iestādīšanas, tad zemenes labāk stādīt uz rudens pusi, jo pavasarī iestādītie stādiņi nekādu ražu nedod, lai gan septembrī stādītajām zemenēm arī nākamajā vasarā ražas nebūs. Vislabākais laiks ir stādīt jūlijā, bet tad nopirkt stādus ir grūti, tādēļ arī tos esam sākuši audzēt paši.
Taujāts par šī gada ražu, Dzintars teic: – Šogad zemenes ir ļoti vēlu, lietus arī ir par daudz, ogas jau sāk pūt. Ļoti daudz ogu vēl ir aizmetušās. Ir jau bijis arī tā, ka saulītes tik daudz, ka trīs nedēļas un ogu vairs nav. Lielākais darbs, par kuru nemaksā un bez kura neiztikt, sākas septembrī, visam ir jābūt samēslotam, salaistītam, apgrieztām stīgām, citādāk pavasarī varēs censties, cik gribi, bet nekā nebūs. Liels palīgs stīgu griešanā un ogu lasīšanā man ir māsa, viņa ir labākais zemeņu frizieris. Lieli palīgi darbos ir draugi Andris Skuķis ar dēliem, brāļi Mārtiņš un Māris Caunītes. Cerams, ka neatkārtosies 2014. gads, kad trešdaļa ogu sapuva. Spaiņiem ogu metām prom, jo katru dienu trīs nedēļas no vietas lija. Pieprasījums visu laiku ir liels, bieži vien ogu visiem nemaz nepietiek, tomēr pati lielākā vēlme pēc ogām vienmēr ir tad, kad tās iet uz beigām. Tad cilvēki attopas, ka grib vārīt ievārījumus. Ja kādam klientam tuvojas svētki, tad ogas jau tiek laicīgi pasūtītas ar visu piegādes laiku un vietu.
– Mēs paši maz vārām ievārījumus, priekšroku dodam saspaidītām zemenēm ar cukuru, masu saliekam kastītēs un saldētavā iekšā, saldējam arī svaigas ogas, – savās receptēs dalās Maruta.
Čaklā saimniecē strādā Liezēres pamatskolā par skolotāju, arī vīrs Dzintars ir bijušais matemātikas un fizikas skolotājs. Maruta papildus vada mazpulcēnu nodarbības, tādēļ arī šajā laikā ar bērniem sanākot šo to iestādīt. Tā kā ne Maruta, ne Dzintars nav mācījušies neko par lauksaimniecību, daudz tiekot lasītas grāmatas, žurnāli un skatīti interneta resursi, lai smeltos zināšanas.
Marutai ar Dzintaru patīk eksperimentēt, to pierāda ne tikai daudzveidīgais zemeņu piedāvājums, bet arī tas, ka mājās tiek audzēti arbūzi, kuri sasniedz pat septiņus astoņus kilogramus svara, kā arī melones. – Ir bijuši gadi, kad nekas no iestādītā neizaug, bet tas netraucē nākamajā gadā mēģināt atkal, – piebilst Maruta.
12.07.2017.