Vita Vētra lauku mājās Praulienas pagasta "Priežusalas" kopj un lolo 15 sporta zirgus, no kuriem liela daļa vēl ir augšanas procesā – tiem vēl būs jāiepazīstas ar segliem un jātnieku mugurā. Visi pēc izcelsmes ir Latvijas sporta zirgi ar ciltsrakstiem, bet, lai izveidotos labi zirgi, ir jāpaiet vismaz četriem, pieciem gadiem.
Tiekoties un pastāstot par saviem mīluļiem, Vita atklāj: – Man varbūt ir slikts biznesa plāns, bet galvā tas ir. Kumeļus nerealizēju un arī centīšos to nedarīt, jo kumeļiem nav cenas. Tā kā zirgi, kas ilgus gadus ir jāaudzē, patlaban vēl nepelna, tas nozīmē, ka lielākā daļa investīciju ir uz audzētāja rēķina. Valsts atbalsts zirgu audzētājiem ir minimāls, bet arī par to paldies. Kad zirgam ir 4-5 gadi, tikai tad sāk parādīties zirga vērtība, kad var meklēt pircēju, bet par simbolisku naudu labu zirgu nepārdosim.
Šo gadu laikā man ir daži zirgi, kuriem vēl tikai būs četri gadi, pārējie ir jaunāki. Ar zirgu ir jāpastrādā, jāaizved uz sacensībām, un tad ir cita cena, citādāk maksa par zirgu nesedz to, ko zirgs ir patērējis. Tomēr ceru, ka izaudzēšu tik labus zirgus, kas man visas pūles un rūpes atmaksās. Citi grib, lai jau pēc gada vai ātrāk visu, ko iegulda, var saņemt atpakaļ divkārt, trīskārt, desmitkārt. Ceru, ka man būs kāds zirgs, ko kādreiz pārdošu, kas būs dārgs, kas aizies uz kādu Eiropas valsti. Pēc ciltsrakstiem visiem ir labi zirgi, jo tā nav problēma, vaislas ērzeļu ir daudz, visas robežas vaļā, ja vien ir nauda, var pasūtīt mākslīgo apsēklošanu. Manuprāt, svarīgi, kā mēs zirgu audzējam, ko mēs tajā ieguldām. Sporta zirgu šķirnes neatšķiras pēc ģenētikas, bet pēc to cilvēku politikas, kas izvēlas ķēves un ērzeļus, un atkarībā no vides, kurā tie tiek audzēti. Man katrs zirgs ir kā personība.
"Priežusalas" ir Vitas vecvecāku mājas, kur dzīvojušas vairākas paaudzes. Te viņa ir piedzimusi, uzaugusi, skolā gājusi, iemācījusies darbu. Nu jau būs pieci gadi, kopš Vita Vētra atkal atgriezusies savās mājās, kur kopā ar vīru Imantu izvēlējusies pievērsties sporta zirgiem. Lai būtu, ko investēt šajā nozarē, patlaban pelnītājs ir vīrs Imants Vētra, kas strādā par virpotāju. Vita neslēpj, ka pirms tam kādu laiku bija aizklīdusi meklēt savu vietu un laimi citur. Viņa dalās atziņā: – Laikam visiem ieteiktu kur aizklīst, un ne tikai tāpēc, lai saprastu, ka savās mājās tomēr ir vislabāk, bet arī tāpēc, lai ko redzētu. Vieglāk ir saprast, ja vairāk ko redzi, arī zini, kā viss notiek. 2012. gada vasarā, atgriežoties "Priežusalās", sāku domāt, ka pašai vajadzētu ko laukos sākt darīt, un sporta zirgi ir mana sirdslieta.
"Priežusalu" mājās sava saimniecība ir arī mammai Valdai Mednei, kas tur gaļas liellopus. – Cenšamies viena otrai nemaisīt, bet mamma man ļoti palīdz, – novērtē zirgu saimniece.
Vita atklāj – kādreiz, mācoties Malnavas lauksaimniecības skolā (tagad koledža), viņa aizgājusi uz staļļiem un, kā tur iegājusi, tā zirgi paņēmuši savā varā. Radās izdevība arī trenēties. Pirmais zirgs, ko iegādājās, bija Disnejs, kas bija vīrabrāļa audzēts zirgs.
– Kas nu kuram patīk, bet mani dzīvnieki ir zirgi. Tāpēc arī neturu ne govis, ne aitas, ne kazas. Esmu izgājusi uz to, ka mēs audzējam sporta zirgus ar cerību, ka tos izaudzēsim un realizēsim. Tomēr nekad nevar paredzēt, kā viss izveidosies, kaut domāt jau var – man ir kumeļš un pēc pieciem gadiem tas būs labs sporta zirgs. Par dažu ir skaidrs, ka sporta zirgs nebūs, jo ir veselības problēmas, un zirgs jāizmanto citādāk. Tas ir viens mirklis – un viens kumeliņš ir zaudējis actiņu, tam vairs vērtības nebūs, un to atstāšu sev – būs viens mīlulītis, – stāsta Vita.
Sporta zirgi ir jātrenē, un Vita tos ne tikai ik dienu izskraidina, bet arī pati trenējas, lai piedalītos jātnieku sacensībās, kas tiek rīkotas (Liezērē "Henomeles kauss", "Cesvaines kauss" u. c.). Viņas trenēto zirgu, ar ko piedalās jātnieku sacensībās, sauc Kupidons. – Tas ir tāds zirgs, ar ko esmu kā saaugusi, un, ja rodas kādas problēmas, tās drīzāk ir mana neizdarība. Sporta zirgs prasa ļoti daudz laika. Tas nav tā, ka tagad izdomāšu un braukšu uz sacensībām. Nē, nekas nesanāks, ja nebūs ieguldīts darbs un sasniegta vajadzīgā kondīcija, un tas viss ir regulārs darbs ilgtermiņā. Noteiktā vecumā, tāpat kā bērniem, arī zirgiem ir sava programma, kas jāiemācās, – raksturo zirgu saimniece.
Pagaidām viņas zirgi vēl aug, tātad nepelna, tiem daudz jādod. Izvaicāta par zirgu kopšanu, Vita saka: – Tā kā zirgi ir jāpārdod, lai ko nopelnītu, nevaram atļauties ņemt palīgu, kaut gan vienam te būtu vieta. Tāpēc viss darbs un rūpes ir jāuzņemas pašiem. Cipari 7/24 nozīmē ne tikai darba režīmu, bet arī to, ka zirgi atrodas ārā svaigā gaisā. Zirgs aukstumu pārcieš labi, jo tam ir kažoks, sava termoregulācija, ja cilvēks neiejaucas, nenocērp un ar segām nenomoka. Vienīgi ir jāparedz siena deva neierobežotā daudzumā. Visi skaistie un lepnie staļļi – tas jau galvenokārt ir cilvēku ērtībai, kaut gan es jau arī neatteiktos. Mūsu apstākļos vienalga, kāds ārā laiks, ir jānāk, ūdens no mājas ir jāsalej kannās un ar ķerru jāatstumj. Siena ruļļu ir sagādāts pietiekami, tos esam nopirkuši. Pirmajā gadā mocījāmies, mēģinot ko gatavot, bet finansiāli izdevīgāk ir nopirkt. Pagājušajā gadā nelabvēlīgajos laikapstākļos lopbarības gatavošana radīja problēmas, ir grūti ko izvēlēties, bet mums ir labs piegādātājs.
Vitai Vētrai ir arī biedrība "Vitas Zirgu Skola". Kad biedrība iesniedza projektu "Atbalsts jāšanas sporta skolas izveidošanai" Madonas novada fondā, projekts tika atbalstīts. Par saņemto ELFLA līdzfinansējumu iegādāti divi konkūra segli un iejādes segli, trīs zirglietu komplekti, trīs iemauktu komplekti, drošības inventārs: trīs aizsargķiveres, divas aizsargvestes un divvietīga zirgu piekabe. Ir nodrošināta treniņu iespēja, piekabe dod iespēju piedalīties sacensībās. Vita savās mājās piedāvā sniegt paraugdemonstrējumus un vienkārši vizināt bērnus svētkos un pasākumos. "Vitas Zirgu Skolas" lielākie fani ir Lubānas bērni, vien interesentu nav daudz. – Pagājušajā gadā man bija tikai viens zirgs, ar ko trenēties, bet šogad ceru, ka trenēsimies cītīgāk. Vasarā bērni ierodas arī ekskursijās. Te ir bijuši Praulienas bērnudārza bērni. Taču vasarā visi zirgi ir izdalīti, kumeļmātes ar bērniem ganās Kujas dabas parka teritorijā Sarkaņu pagastā, kur iznomāti 17 ha zemes. Mājās paliek tikai treniņa zirgi, – atklāj Vita. Viņai vēl ir daudz ieceru, radusies arī nepieciešamība pēc nelielas mājiņas, kur jātnieki varētu atpūsties, apsēsties pie galda, sasildīties.
Vita Vētra ir Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas dalībniece, līdz ar to var saņemt subsīdijas. Tiek vērtēti kumeļi, šķirnes ķēves, lai varētu ierakstīt ciltsgrāmatās. Vita, nedaudz ielūkojoties nākotnē, saka: – Kas to zina, varbūt kāds no tagadējiem kumeļiem dienās izaugs par lielisku sporta zirgu. Taču mums ir svarīgi, lai arī samaksa būtu adekvāta, bet katram zirgam ir savs pircējs.
21.02.2017.