Šogad daba steidzās, sausuma dēļ daļa saimnieku zāles lopbarību uzsāka gatavot maija beigās, jūnija sākumā. Citi, kas baidījās, ka nopļaus zāli un pļava izdegs, nogaidīja. Čaklākie saimnieki, kas zālājus un pļavas jau nopļāvuši, skābbarību vai skābsienu sarullējuši, uztraucas par lopbarības pietiekamību un sausuma paralizēto atālu.
Sausuma dēļ šogad zāles masa ir uz pusi mazāka, līdz ar to arī ruļļu ir mazāk. Ja zāles lopbarības nav sagatavots pietiekamā daudzumā un skābsiena iznākums uz vienu hektāru krietni atpaliek no ikgada normas, jāizvērtē ganāmpulka iztikšana. Katram saimniekam ir zināms, cik zāles lopbarības nepieciešams, bet nu jāsāk domāt, ko darīt, ja to neizdosies sagādāt.
Uzrunājot fermu īpašniekus, saimnieki situāciju raksturoja kā ārkārtēju.
Uz jautājumu par lopbarības pietiekamību vai nepietiekamību pēc ieilgušā sausuma Murmastienes pagasta ZS "Sābri" saimniece Daina Pelša dalījās savās bažās: – Ir traki. Domāju, ka mums ir tāpat kā visiem citiem. Pēc pirmā pļāvuma ruļļos sanāca tikai trešdaļa lopbarības no tā, kam normālos apstākļos vajadzētu būt. Kaut ir sētie zālāji, kaut otro gadu audzējam kukurūzu, sausums padarīja savu postošo darbu. Kukurūzu piespiedu kārtā pat laistījām, bet lauks izskatās izdedzis. Ja uzlīs, varbūt kaut kas saņemsies. Lietus mums bija pa Jāņiem, vakar – smidzināja. Mums lietus mākoņi regulāri aiziet garām. Sienu nopļāvām agri, bet masa ne tuvu nav tāda, kādai tai ir jābūt. Atāls ir mazs un dzeltenīgs. Graudu vārpās ir tik, cik ir, un salmi īsi. Nekas tur labs nav gaidāms. Lopu skaits – mainīgs. Pavasarī bija 110 govis plus 60 jaunlopi. Tagad pieveru acis, lopus brāķēju un vedu prom pat telītes. Esam spiesti tā rīkoties. Protams, govis ir paēdušas, kaut pļavā tām nav, ko ēst. Mēs barojam pēc pilnas programmas, jo ir palikusi pagājušā gada skābbarība, kas situāciju glābj. Par siena vai citas zāles lopbarības pirkšanu pat nedomāju un tādu variantu nepieļauju. Ja maksātu, tad maksātu par kvalitāti. Ko nozīmē nopirkt sliktu barību, kas nav labi sagatavota, var tikai iedomāties. Rulonam ir jābūt pietiekami blīvam un nebojātam. Vēl jau būs jūlijs, augusts, zāle var ar laiku ataugt, bet, kad palasu laika ziņas, ieklausos dabas vērotāju prognozēs, tad nokrišņu daudzums būs zem normas. Sausums ir pamatīgi iegriezis. Taču – kā būs, tā būs. Ja lauksaimniekus nenoliks pie vietas un nenožmiegs politika un ekonomika, tad to izdarīs daba.
Dzelzavas pagasta ZS "Mazdzērbi" saimniece Edīte Bergvalde arī situācijas raksturojumā vainoja ieilgušo sausumu: – Zāles lopbarības gatavošanu uzsākām no 6. jūnija. Sausuma ietekmē zāles raža ir mazāka un līdz ar to arī ruļļu no pļāvuma ir mazāk: vietām – divas trešdaļas, vietām – puse no tā, kas varētu būt. Ja kādreiz no pļaviņas sagatavojām 12 ruļļus, šogad ir tikai 7. Tagad ir tā – slauksim mazāk, barosim uzmanīgāk. Sausuma periodā karstajā saulē raugoties, bija bažas, ka viss izdegs, arī pļavas, kur zāle nopļauta. Beidzot lietus trāpīja arī mūsu zālājiem un laukiem, cerams, ka atāls tomēr izaugs. Ja mums nebūtu rezervju, tad nezinu, kā būtu. Tomēr mums nekad nav bijusi minimālā platība, katru gadu lopbarība palika pāri. Vēl tagad barojam pagājušā gada barību, vēl mēnesi būs pērnā barība, ko varam piebarot. Esam bijuši tālredzīgi, jo bez rezervēm laikam nevar saimniekot. Ja nākamgad būs pārpilnība, tad atkal būs jāsagatavo rezerves. Ja mums nebūtu lopbarības rezervju, tad būtu jādomā, ko tagad darīt. Barība ir vajadzīga 350 lopiņiem. Skatījos sludinājumos, ka palielinājusies arī ruļļa cena. Ja iepriekš to varēja nopirkt pat pa 5 eiro, tad šogad cena ir uzlēkusi līdz 15 eiro par rulli.
Sarkaņu pagasta ZS "Madaras" saimniece Inga Jurevica, vērtējot sagatavotos lopbarības daudzumus, sacīja: – Zālei bez ilgstoša mitruma ir mazāka masa, tāpēc uz pirmo pļāvumu pat nepaļāvāmies, to vienkārši jūnija sākumā nopļāvām. Cerējām, ka ataugs, bet turpinājās vispārējs sausums. Tur, kur zālāji mēsloti, zāles pirmais pļāvums bija labs. Arī barības rezervīte no pagājušā gada šogad palīdz. Vēl gan nav bijis tāda gada, kad galīgi neko no dabas nevar savākt, vēl jau nāks jūlijs, augusts un septembris. Ja līs, arī atāls var izaugt, uz ko ļoti paļaujamies. Audzējam kukurūzu, kam ir laba zaļā masa. Labību gan neaudzējam. Cenšamies strādāt un rēķināt līdzi, kas ir izdevīgi.
Ošupes pagasta ZS "Eglītes" saimniece Līga Joste atgādināja, ka dabai nevar pavēlēt: – Sākām zāli pļaut agri, jau jūnija sākumā. Zāles bija ļoti maz – puse no tā, kas bija pagājušajā gadā. Glābj tie zālāju lauki un platības, ko pļaušanai piedāvā saimnieki, kam nav lopu. Tas ir risinājums. Vismaz ir zāle, ko sarullēt vai arī pievest lopiņiem ēdināšanai. Ganībās viss ir tukšs, pļaujam zāli, pievedam klāt lopiņu piebarošanai. Ja būs lietus, ceram uz atālu. Ar sausumu viss ir iekaltis. Arī no graudiem nekādu lielo ražu nav ko gaidīt. Vēl no pagājušā gada ir siens un skābsiens, kas tagad noder. Taču ganāmpulks ir liels, un lopus brāķēšu, ja barības nepietiks. Ir tomēr ārkārtas situācija, jo sētie jaunie zālāji tikai tagad, kad uzlijis, sākuši augt.
– Nu jau pēc lietus ir cerība, – telefona sarunā sacīja Ļaudonas pagasta "Sauliešu" saimniece Gundega Apša. – Kur ganījās gaļas lopi, tur bija viss noganīts brūns. Taču glāba sētie zālāji un bioloģiskās pļavas,ko izmantojam pēc līguma. Agri sākām gatavot skābsienu un, ja vajadzēs, sāksim to barot.
3.07.2018