Kalsnavas pagasta „Kamenēs" ar senlietu kolekcionēšanu jau daudzus gadus aizrāvies Aivars Klušs. Kopš 1999. gada patstāvīga ēka „Kamenēs" atvēlēta visdažādākajām senlietām, laika gaitā tai pievienojies pagraba 2. stāvs, kur izvietoti arkli, pakavi un 15 čuguna ratu bukses.
– Nez vai tādu kolekciju vēl kaut kur Latvijā var redzēt, – izrādot ratu bukses ar dažādiem uzrakstiem, kas katra ir citāda, nosaka Aivars Klušs. Šeit nolikti arī bēgļu ratiņi – ar tiem bēgļu gaitās cilvēki no „Antužiem" izbraukājuši Kurzemi. Ratiņi, tāpat kā vairums senlietu, ir Aivara restaurēti.
Interese par senajiem priekšmetiem mājas tēvam bijusi visu mūžu, un, tā kā mantu saviesies pārlieku daudz, no garāžas izdzīta automašīna, un telpa pielāgota muzeja vajadzībām.
– Gribēju vienu telpu sarunāt no pašvaldības, diemžēl tas neizdevās, – nosaka kolekcionārs, piebilstot, ka vajadzētu piecreiz lielākas telpas, lai katru eksponātu, apejot tam apkārt, var kārtīgi apskatīt. Šobrīd viss sakrauts čupu čupām, jo telpa kolekcijas izvietojumu ierobežo.
Būtiski, ka „Kamenēs" atrodas eksponāti, kādu nav nekur citur Latvijā. Kolekciju apskatīt iegriežas zinātāji, informācija par neformālo muzeju izplatās no mutes mutē.
Ēkas 1. stāvā redzamas tehniskas lietas, piemēram, simtgadīgs amerikāņu motors, par ko saimnieks stāsta: – Ar šādiem motoriem savā laikā darīja visus darbus: grieza virpas, darbgaldus, izmatoja lauksaimniecībā, taisīja dziļurbumus – 100 gadus iepriekš tautsaimniecībā strādāja tikai ar tādiem.
Kad vaicāju, vai priekšmeti savākti braucienos pa Latviju, Aivars Klušs apstiprina: – Jā, man ļoti patīk doties ekspedīcijās, un, jo tālāk, jo labāk. Tā vienlaikus ir kā ekskursija, ievācu informāciju un braucu.
Vai eksponāti tiek pirkti? – Ir ļoti dažādi, – atbild kolekcionārs. – Šo to atrodu, saņemu dāvinājumā un šo to arī pērku. Pats gan neko netirgoju. Tas, kā senlietu ziņā bija pirms 20 gadiem, ir pavisam citādi nekā tagad vai pirms 10 gadiem. Šobrīd Latvijā mantu nav, viss ir tukšs, bet tomēr pa kādai cilvēkiem vēl atrodas. Lūk, viens no dāvinājumiem – Latvello velosipēds, ko uzdāvināja Jāņmuižas skolotāji. Velosipēdam ir koka oriģinālās feļļas, netālu no tā novietots ugunsdzēsēju sūknis un ķivere, kas nākusi no Lubānas dzelzceļa stacijas.
– Katrai lietai ir sava vēsture, gluži kā cilvēkam, – nosaka Aivars. – Bērnībā aizrāvos ar monētu krāšanu, pēc tam interese zuda. Ļoti daudz seno priekšmetu bija sievas tēvam. Tie mētājās zem klajas debess, nevarēju noskatīties, sāku vest uz šejieni un atjaunot. Diezgan daudz „Kamenēs" ir senču lietu.
Ēkas 1. stāvā redzama maltuve, kas nākusi no Liezēres, vertikālās dzirnavas no Cesvaines, veci rokturi, atslēgas (arī kalēja kalta baronlaiku atslēga no Kokneses muižas, kas atrasta zemē, rokot kabeli). Te novietoti zāģi, gateris, divas kuļmašīnas, viens no pirmajiem kartupeļu rokamajiem. – Tikko uzrodas manta, tā pretim tiek meklēta literatūra, lai uzzinātu, kas to ražojis un kurā gadā, – atklāj kolekcionārs. – Pirms lietu nolieku muzejā, to sakārtoju, un tas prasa milzīgu laiku – amerikāņu motoru restaurēju gadu, dzirnavas bija kārtībā mēneša laikā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.07.2009.
Autors: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto