Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Selekcionārs zina katras dālijas stāstu

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 07.05.2018.

Selekcionārs zina katras dālijas stāstu
Burtu lielums

„Man, lūdzu, raibo, vēl arī dzelteno ar kruzuļainajām ziedlapiņām un pāris violeto dāliju…" Parasti pircējs, kas ir dāliju audzēšanas amatieris, izvēlas savam dārzam kādu jaunu eksemplāru pēc krāsas, retāk – prasa kādu konkrētu šķirni. Taču selekcionārs Pēteris Mucenieks jūtas iepriecināts, ka zina nosaukt šķirnes, jo viņam ir svarīgs nosaukums, kas cilvēkiem iepatīkas.

Nesen Madonas Stādu tirgū piedalījās dāliju selekcionārs Pēteris Mucenieks no Gulbenes, kas bija atvedis vairāk nekā 100 šķirņu. – Madonā jau mani pazīst, un es daudzus dāliju audzētājus pazīstu personīgi. Katru gadu atvedu arī kādas jaunas šķirnes, – atsaucīgs uz visiem jautājumiem par šķirnēm bija dāliju audzētājs un selekcionārs.
Viņa uzskatā dālijas ir ziedi, kuri spēj pārsteigt.
Katras dāliju šķirnes gums glīti iepakots, ar uzrakstu un pat fotogrāfiju. Tik glīts un filigrāns darbs, un selekcionārs atzina, ka nevienam citam to neuztic: – Tur jau tā lieta, ka baidos, lai nesajauktu šķirnes, tāpēc visu šķirošanu veicu pats. Citus pat tuvumā nelaižu. Nedrīkst neko sajaukt, jo tad sievas, kas nopirks, man metīs acīs. Dārzs bija Vecpiebalgas novadā, taču tagad plānots saspiesties pie mājas. Draugs vēl uzars kādu tīrumiņu.
Selekcionārs dālijas audzē vairāk nekā 25 gadus. Katru gadu vairāk nekā hektāra platībā ir izveidota dāliju karaļvalsts, kurā ir noteikta kārtība. Viņš selekcionējis ap 100 dāliju šķirņu, kurām pats devis nosaukumu, daudzām šķirnēm nosaukuma vēl nav, tāpēc tām piešķirts numurs.
Pētera Mucenieka selekcionētās dāliju šķirnes priecējušas arī parīziešus Vispasaules izstādē. Ar četrām paša selekcionētajām dāliju šķirnēm ‘Britnija', ‘Baiba', ‘Irēna' un 'Beļaviete' 2016. gadā viņš pirmo reizi piedalījās Vispasaules dāliju izstādē Parīzē. Šķirne ‘Irēna' kļuva par pasaules čempioni, bet ‘Britnija' ieguva 5. vietu. Izdevās apspēlēt gan japāņu, gan amerikāņu selekcionētās dāliju šķirnes.
Vaicāts, kā pagājušajā lietainajā vasarā izdevās saglabāt dāliju gumus, Pēteris Mucenieks sacīja: – Daudzus gumus vilku ārā no ūdens. Taču, lai labi uzglabātu dālijas, ir jāzina daži nosacījumi. Esmu lasījis, ka dāliju gumi ir jāizrok 10 dienas pēc salnām. Tam nepiekrītu. Dālijas izroku septembra beigās, kas, manuprāt, ir optimālais laiks, un nav ko ilgāk marinēt zemē.
Par to, kad ir piemērotākais laiks un kādi apstākļi vajadzīgi dāliju stādīšanai, selekcionārs labprāt dalījās pieredzē un ieteikumos: – Maijā ir jāskatās laiks, kad iesilusi zeme, vēlams stādīt jauna Mēness fāzē. Iestādot gumu ar vienu vai diviem asniem, dālija ziedēs krāšņāk nekā tad, ja iestādīsit nesadalītu gumu ceru. Dālijas līdzīgi kā citi augi spēj pašregulēties, neļaujot attīstīties atsevišķiem asniem. Ja gums ir mazāks, ar vienu vai diviem asniem, dālijai rodas pašsaglabāšanās instinkts. Stādot dālijas, gumiem apakšā var iestrādāt satrūdējušus organiskos mēslus. Dālija ir kā kartupelis, kam tīk, ja to aprušina, tāpēc pie stumbra vienmēr vajag pieraust zemi. Ja augsne ir pietiekami mitra, dālijas nevajag laistīt. Ja vajadzīgs mitrums, tad augs jālaista reti, bet pamatīgi.


08.05.2018.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px