Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Sēj ar cerību, ka izaugs laba raža

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 18.05.2017.

Sēj ar cerību, ka izaugs laba raža
Burtu lielums

Barkavas pagastā zemnieku saimniecība "Augšnieki" sēju šogad uzsāka vēlāk nekā citus gadus – 5. maijā. Saimniecībā plānots iesēt un audzēt vasarājus ap 300 ha platībā. Sēja pamazām tuvojas noslēgumam, jo trešdien, kad viesojāmies saimniecībā, bija atlicis ko sēt nedaudz vairāk par 100 ha.

ZS "Augšnieki" specializējas graudkopībā, audzē kviešus, miežus un rapsi. Šogad labība kopumā augs ap 400 ha platībā, no tiem ap 100 ha aizņem ziemāji – ziemas kvieši.
Jautāts, kā šajā pavasarī sokas ar lauku darbiem, saimnieks Jānis Ikaunieks pastāstīja: – Strādājam, un tīri labi – sēja pamazām iet uz otru pusi. Kopumā sējas laiks ir lauku saimniekiem labvēlīgs, kaut vēss, ar salu naktīs, bet saulains. Citus gadus sēt iesāku agrāk – pērn jau aprīļa beigās, bet šogad bija netipiski auksts, lietus, sniegs, krusa, lauki piemirka, neko nevarēja iesākt, bija jānogaida. Laikapstākļi lauku darbus aizkavēja pat par nedēļu ilgāk. Tikai maijā varēja normāli sākt sēt sausākajos tīrumos. Tagad otra galējība – tīrumi jau ir sausi, vietām – put vien. Prasās pēc lietus, jo pēdējoreiz lija tikai kādas piecas minūtes. Labi, ka iepriekš nošļūkts lauks, lai zeme saglabātu mitrumu. Raujam ar divām sējmašīnām, piemēram, viena sēj rapsi, es – alus miežus.
Vēl dažas darbīgas dienas, un tīrumi būs apsēti. Tāpat kā vairums lielo Barkavas pagasta graudaudzētāju, arī ZS "Augšnieki" strādā ar modernu lauksaimniecības tehniku, ko var novērot tīrumos (ZS "Augšnieki" piedalījās arī lauksaimniecības tehnikas parādē). Jānis Ikaunieks sacīja, ka tehnika, ko redzam, iegādāta pēc projekta apstiprināšanas ar ES fondu atbalstu. Ja ir jaudīgs traktors un sējmašīna "Amazone", labvēlīgi apstākļi, līdzens lauks, tad saimnieks dienā apsēj vidēji 25 ha.
ZS "Augšnieki" ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Barkavas arodi" biedrs. – Kooperatīvs sniedz atbalstu gan minerālmēslu, gan labības sēklas iegādē. Arī es ar pēcapmaksu pēc ražas realizācijas ņēmu labības sēklu, jo pagājušajā gadā neko daudz atbērt nevarēja. Sēju vasaras kviešus ‘Taifun', ‘Seance', no ziemas kviešu šķirnēm – ‘Skagen'. Vienu brīdi biju pārtraucis sēt rapsi, bet tagad atkal atsāku audzēt vasaras rapsi, – atklāja Jānis Ikaunieks.
Vaicāts par ražas potenciālajām prognozēm, viņš secināja: – Vēl neko nevar teikt, jo to laiks parādīs, zīlēšana te neder. Vismaz šogad ziemāji neizsala (pērn – izsala). Lai arī baidīja kailsals, tomēr šoreiz ziemāju tīrumi izskatās labi, bet nevar paredzēt, kāda būs vasara, kā izaugs, jo lauksaimnieku darbs ir atkarīgs no laikapstākļiem. Ziemāji patlaban skaisti sazaļojuši, cerīgs skats, ko var redzēt (norāda uz brāļa Kaspara tīrumu, kas atrodas blakus. – Aut.). Lai gan mums ar brāli ir katram sava saimniecība (Kasparam – ZS "Akmentiņi"), darbos kooperējamies, viens otram palīdzam. Arī brālis audzē kviešus, rapsi un miežus. Tēvs Andrejs saimniecisko pusi ir uzticējis mums abiem, tikai grāmatvedībā piepalīdz. Graudkopjiem pagājušais gads nebija viegls. Lielu ražu neizdevās nokult, arī graudu iepirkuma cena bija lejā. Mūsu saimniecībai 2015. gads bija labākais, kāds vien varēja būt, bet 2016. gads – sliktākais. Ar pagājušā gada ražu lepoties nevaru, pērnais gads labības audzētājiem bija grūts arī augusta lietavu dēļ, jo nevarēja nokult labību, cieta graudu kvalitāte. Lai graudaudzēšana atmaksātos, jānokuļ vismaz 4 t/ha. Taču zinu, ka izcilos ražas gados var izaudzēt arī 7 t/ha. Tomēr visiem zemniekiem, katru pavasari sējot, ir cerība, ka būs laba vasara, būs bagātīgs graudu iekūlums. Sēšana ir tikai pats sākums.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Barkavas arodi" apvieno 110 lauku saimniecību, kas audzē graudaugus. Kooperatīvā apvienojušies saimnieki sēj ar domām par labu ražu.
– Vasarāju sēšana lielākajā daļā platību tuvojas noslēgumam. Tur, kur lauki ir mitrāki, tos vēl apžāvējam, bet gan jau visu apsēsim, – sacīja LPKS "Barkavas arodi" valdes priekšsēdētājs Andris Ģērmans.
Uz vaicājumu par sala postījumiem viņš dalījās novērojumā, ka to ir mazāk nekā savvaļas putnu postījumu, bet tie esot jāpieņem kā ziedojums dabai.
– Sēja vēl turpinās. Par iespējamo graudaugu produkcijas apjomu un piegādēm zemnieki sniegs ziņas vēlāk, kad būs zināms, kas un cik daudz kurā saimniecībā iesēts. Ir noteikts termiņš – 31. maijs, kad zemnieki parasti sniedz LPKS "Barkavas arodi" ziņas, bet šogad varbūt tas būs kādu nedēļu vēlāk, jo laikapstākļu dēļ lauku darbi iekavējas. Šonedēļ vēl apstrādā mitrākos laukus, bet ir arī saimnieki, kuri savus laukus ar vasarājiem jau apsējuši. Tur, kur smilšaina zeme, jau ir sauss, un ir vajadzīgs auglīgs lietus. Kad sadīgs iesētā labība, tad varbūt varēs ko prognozēt, – atzina LKPS "Barkavas arodi" izpilddirektors Alberts Gailums.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px