LLKC Madonas biroja vadītāja Aija Vīgnere, ņemot vērā LPKS "Barkavas arodi" iniciatīvu un lauku saimnieku ziņas par sausuma postu, 15. jūnijā nosūtījusi vēstuli Madonas, Ērgļu, Varakļānu, Lubānas un Cesvaines novada pašvaldībām izvērtēt situāciju un ierosināt izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.
Vēstulē teikts: "Esmu saņēmusi daudzu novada zemnieku iesniegumus ar lūgumu pēc palīdzības, ņemot vērā šābrīža sausuma ilgstošo negatīvo ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu. Lūdzam pašvaldības iesaisti situācijas risināšanai, izsludinot ārkārtas situāciju novadā un aicinot attiecīgo ministriju iesaisti, lai mazinātu paredzamos zaudējumus lauksaimniekiem, paredzētu atvieglojumus akcīzes degvielas saņemšanai, dodot iespēju pārskatīt saistības ar Lauku atbalsta dienestu un bankām projektu īstenošanā, un kompensācijas ražas zudumiem. Situācija veidojas traģiska, jo zemnieki jau pagājušajā sezonā cieta zaudējumus plūdu dēļ, šogad sausuma dēļ daļai saimniecību krīzes situācija var izraisīt bankrotu, grūtības atmaksāt kredītus un pildīt citas saistības."
Par to, ka laikapstākļi visvairāk skar lauksaimniecību, vēsta arī LLKC Madonas biroja augkopības speciālistes Anitas Brosovas viedoklis: „2017. gada slapjajā rudenī zemniekiem nebija iespējams veikt normālu ziemāju sēju. Ziemāji tika iesēti maz. Augsne rudenī palika neaparta. Pavasarī zemnieki, vēl nezaudējot cerības, ieguldīja milzīgu darbu, veicot gan augsnes aršanu, gan augsnes pirmssējas sagatavošanas un sējas darbus. Maijs ir mēnesis, kad veidojas jaunā raža. Šogad tas bija viens no sausākajiem mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Sausuma un karstuma ietekmē ziemāju graudaugiem notika pāragra lapu atmiršana. Tas iespaidos graudu rupjumu un ražas iznākumu. Vasarāju graudaugiem karstums un sausums nobremzēja cerošanu, ja izveidojās sāndzinumi, šobrīd tie atmirst, lielā daļā lauku vārpu veidos tikai centrālais dzinums. Vēlāk sētie vasarāji praktiski neceroja, vietām tie vispār nav sadīguši.
Ja sagaidīsim sengaidīto lietu, tas vairs neglābs vasarāju ražu, krietni zemāka būs ziemāju raža. Situācija veidojas traģiska, jo zemnieki jau pagājušajā sezonā cieta zaudējumus plūdu dēļ, šogad sausuma dēļ daudzi būs bankrota priekšā.
Lopkopji uzsākuši lopbarības gatavošanu. Dabiskajās pļavās zelmeņi ir slikti, pauguru virsotnēs zāle jau pārvērtusies salmos. Ganībās pēc noganīšanas zāle vairs neataug. Sētajos zālājos zelmeņa ražība krietni atpaliek no plānotās, zelmeņos sausuma ietekmē pazudis āboliņš."
Kāda būs tālākā rīcība? Madonas novada domes deputāts Aleksandrs Šrubs komentēja: – Vēstule tiks nosūtīta Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un krīzes padomei ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju Madonas novada lauksaimniecībā sakarā ar sausuma radītajiem zaudējumiem. Domāju, ka citu novadu pašvaldībās, atsaucoties uz LLKC Madonas biroja vēstuli, rīkosies līdzīgi.
19.06.2018.