Ilgstoši maijā valdošais karstais un sausais laiks – tik piemērots atpūtai, bet apdraud labības sējumus un lopbarībai domātos zālājus. Vissliktākā situācija pašlaik ir laukos zemēs, kur vasarāju lauki aizkaltuši un zālājiem draud izdegšana.
LLKC Varakļānu novada lauku attīstības speciāliste Janīna Grudule teic, ka tagad ir otra galējība – sausums, un lietus, par ko pēc pērnā gada lielajām lietavām neviens vairs negribēja neko dzirdēt, ir tik ļoti vajadzīgs: – Mūspusē lietus sen nav lijis. Kaut kur varbūt maija vidū nolija, mums netika. Lietu vajag visiem sējumiem, arī graudaugiem. Visvairāk atkal cieš zemnieki, jo, ja mazdārziņus vēl var aplaistīt, lielajās platībās to nevar izdarīt. Pēc lietus tagad sauc visi, jo zeme izkalst. Draud otra galējība – sausuma krīze. Zemnieku saimniecībās sāk pļaut un gatavot zāles lopbarību – kāda ir, tāda ir. Meteorologi lietu tā īsti pat nesola – pēc 10 dienām varbūt un vietām gaidāms lietus. Sausuma ietekme jau labi redzama laukos – kultūraugi cīnās par izdzīvošanu. Jācer, ka lietus tomēr būs.
Kā norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, tie vasarāji, kurus paguva iesēt laikus, izskatās labi, bet tie, kas sēti vēlāk, var aizkalst, un nav nekādu iespēju tos piebarot vai lietot augu aizsardzības līdzekļus: – Vasarāji, kas sēti novēloti, tik augstā gaisa temperatūrā sliktāk cero – būtiski samazinās ražas potenciāls. Viskritiskākā situācija patlaban ir zālājiem. Stiebrzāles ir jāpļauj tagad, jo tās jau koksnējas. Taču – to masa ir mazāka, nekā nepieciešams. Ja turpināsies sausums, nopļautie lauki izdegs un nebūs atāla otram pļāvumam.
Augstās temperatūras ietekmē attīstīties steidz visi augi. Agrāk, nekā ierasts, savārpojuši ziemāji, vietām Kurzemē jau redzami ziedoši rudzi. Ja būtu vien liels karstums ar nepieciešamo mitrumu, augi varētu augt bez bēdu. Tomēr pašreizējais sausums pasliktina to spēju no augsnes uzņemt barības vielas. Daudzviet, kur nav lijis jau vismaz 2-3 nedēļas, virsmēslojumu augi praktiski neizmanto – tas būs iespējams vien tad, kad būs pietiekami nokrišņi.
Oskars Balodis uzsver, ka lielā sausumā graudaugi atmet apakšējās lapas – tās ātrāk nokalst, līdz ar to samazinās fotosintezējošā virsma, tiek zaudēts ražas potenciāls. Ja sausuma periods vietās, kur jau tagad tas valda, ieilgs un pastiprināsies, ražas zudumi būs neatgriezeniski. Ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādu barības vielu, īpaši mikroelementu, augiem sāk trūkt. Ja uz lapām jau ir labi saskatāmas bojājumu pazīmes, barības vielu trūkums ir ļoti liels un dažreiz ko glābt ir novēloti.
Siltuma un sausuma apstākļos īpaši jāvēro laukaugu kaitēkļu attīstība un jāveic to ierobežošana, jo tiem šādi apstākļi ir labvēlīgi. Karstā un sausā laikā, kad augi ir stresā, rūpīgi jāizvērtē augu aizsardzības līdzekļu lietošana – noteikti jālasa marķējums vai šaubu gadījumā jāsazinās ar speciālistu.
01.06.2018.