Maijā bijām pieraduši sagaidīt siltu laiku. Šā pavasara vēsums, veģetācijas aizkavēšanās un maija otrās nedēļas netipiskais arktiskais aukstums ar salnām, vietām – pat ar sniegu dārzu kultūrām ir liels drauds, jo var nodarīt postu – apsaldēt.
Agronomi gan saka, ka visam, kas jau iesēts, bet vēl nav paspējis sadīgt, atrodas augsnē, sals naktīs nav bīstams. Paaugstināts risks gan ir visiem agrajiem sējumiem, kā arī salā var ciest jutīgās puķes, piemēram, lilijas, arī plēves siltumnīcās iestādītie tomāti, ja tos neapsegs un nepasargās, arī zemenes, kas tiek audzētas agrākai ražai, kurām jau zem plēves veras pa ziedpumpuram. Kā pasargāt dārzus no sala postījumiem? Ieteikumus sniedz gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi, gan arī tautas gudrības un izdoma.
Augļudārzi pie mums, par laimi, vēl nezied
Lielākās problēmas šā gada maija aukstums var nodarīt augļudārziem. Ilgstoši vēsais pavasaris savā ziņā izdarījis pakalpojumu augļudārziem, aizkavējot to masveida ziedēšanu. Tādējādi sals mazāk ietekmēs augļkokus, jo neizplaukuši ziedpumpuri ir nedaudz izturīgāki pret to.
SIA "LLKC" Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova atgādina, ka ziedpumpuri var apsalt, ja ir -5°C zema temperatūra, kas, cerams, ies secen.
Sala postošo ietekmi varētu mazināt tas, ka vēsais laiks augļkokiem nav ļāvis sākt ziedēšanu. Mūspusē vēl nezied ne plūmes, ne ķirši, tomēr der būt piesardzīgiem. – Ja pie mājas ir daži ķirši, to vainagus var apsegt ar agrotīklu. Tā arī cilvēki dara, bet lielus dārzus jau neapsegt. Augļudārzā, izmantojot smidzinātājus, miglotājus, var izsmidzināt ūdeni, – ieteikumos dalās Anita Brosova.
Vērojot vēja virzienu, kas nodrošinātu dūmu kustību dārza virzienā, ļaudis sagatavo arī nelielus ugunskurus. Vairāk pasargātas šādos laikapstākļos būs arī kultūras, kuras uz ziemu tikušas mulčētas, jo mulča sadaloties izdala siltumu.
Siltumnīcās – agrotīkls, sveces, karsts ūdens
Stādu audzētāji, kuri audzē stādus apkurināmajās siltumnīcās, kurināšanu spiesti turpināt vēl tagad, sākoties maija otrajai dekādei.
Lai pasargātu dārzus no aukstuma ietekmes, LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils iesaka neapkurināmās siltumnīcās nodrošināt papildu siltuma avotus. Lielākās siltumnīcās tam derēs melnie ūdens konteineri, kurus uzpilda ar maksimāli siltu ūdeni un ieved siltumnīcās. Mazākās siltumnīcās tie var būt arī mazāki tilpumi. Nelielās siltumnīcās var ienest arī karsētus akmeņus, ja pieejami ugunsdrošie ķieģeļi, tos var sakraut tā, lai veidojas pārsedze, zem kuras paliek sveci. Siltuma efekts būs daudz labāks, jo siltums akumulēsies un darbosies pat pēc sveces izdegšanas. Noteikti vajag izmantot ventilatorus, jo gaisa "maisīšana" arī neļauj temperatūrai noslīdēt zem nulles.
Kā atklāj piemājas dārza siltumnīcas saimniece Anna Krēsliņa, viņa salej karstu ūdeni 1,5-2 l plastmasas pudelēs, arī spaiņos, ko izvieto siltumnīcās pie katra tomātu stāda.
Ja nav citu siltuma avotu, agrotīklu ieteicams segt dubulti un pat vairāk kārtās, bet, gaisa temperatūrai tuvojoties nullei, ar ūdeni apsmidzināt agrotīklu, lai tas sasalst. Šāds paņēmiens augus var pasargāt pat līdz -6°C lielā salā. Anita Brosova piebilst, ka noder arī sveces, kaut visparastākās, kas tomēr izdala siltumu. Ja ir iespēja, var siltumnīcā ienest spaini ar kvēlojošām oglēm, pat sildītāju – ko tikai visu var izdomāt.
Uz lauka var ciest rapsis
Apsekojot laukus pirms sinoptiķu prognozētā sala, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra agronomi secinājuši – ir cerība, ka salu sējumi spēs pārlaist samērā veiksmīgi.
Nekādu risku nesaskata ziemas labības laukos, jo labība tajos ir spēcīga un tumši zaļa, kas liecina, ka augs ir labi barots. Savukārt ziemas rapša veģetāciju vēsais laiks ir piebremzējis. Ja naktīs solītais aukstums būs bargs, mūspusē saimniekus bažīgus dara tieši rapsis, kas spēj izturēt līdz -4°C zemu temperatūru. Ja tā slīdēs zemāk, tad jau iznākums var būt dažāds. Laicīgi iesētiem vasarājiem (piemēram, pupām un zirņiem) tas nedraud tā, kā, piemēram, vasaras miežiem, kas ir jutīgāka kultūra – var apsalt jau pie -2°C. Agronomi gan mierina, ka kultūrām, kuras jau ir labi iesakņojušās, apsalt varētu lapas (tās pēc tam izdzīs no jauna).
Kā atzīst LLKC augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis, ar kukurūzas sēju var nesteigties, jo šim augam nepieciešams daudz lielāks siltums, nekā bijis līdz šim.
Uz lauka rupjo sēklu dārzeņu kultūrām, tāpat kā agri iestādītajiem kartupeļiem, var nedaudz uzraust augsni. Ar agrotīklu nosegtām kultūrām, gaisa temperatūrai noslīdot līdz +2°C, ar smidzinātājiem izsmidzina ūdeni (400 līdz 600 l/ha).
12.05.2017.