Griķi parasti ienākas vēlāk, nogatavojas apmēram nedēļu pēc salnām. Patlaban, oktobra sākumā, griķiem vēl nedaudz pietrūkst līdz pilnai gatavībai, būtu vēl jānobriest uz lauka, bet pastāv bažas, vai nebūs par ilgu gaidīts.
Praulienas pagasta zemnieku saimniecības "Grāvīši" saimnieku Aigaru Oļukalnu aizvakar sastapām tīrumā pie Švāna tilta kuļam griķus. – Šis ir tas pats lauks, kur kādreiz izmēģināju latvāņu apkarošanas metodes. Būs pagājuši pieci gadi, kā šajā laukā sēju un audzēju gan griķus, gan vasaras kviešus, auzas, un latvāņu tīrumā vairs nav. Griķi ir tāda īpatnēja kultūra – ir gadi, kad tos novāc, bet ir, kad, gaidot īsto gatavību, paliek uz lauka, jo uzkrīt sniegs, – sacīja agronoms Aigars Oļukalns. Vaicāts par to, kā izvēlēties griķu kulšanai īsto brīdi, saimnieks vērtēja laikapstākļus: – Parasti salnas uznāk septembra sākumā, šogad – septembra beigās. Par vēlu nosala, un tagad tie vietām izskatās vēl tādi pazaļi. Būtu vēl kādu nedēļu jāpastāv uz lauka, lai izkalst, bet bail, ka laikapstākļi to neļaus. Tagad, kad nokuls, būs labi jāizkaltē.
Viņš pastāstīja: – Griķus sēju katru gadu, un tie vairāk domāti zemes sakopšanai. Lai saņemtu Eiropas maksājumus, griķi ir izdevīga kultūra, jo par tiem maksā tāpat kā par graudiem, bet tos reāli izmanto zemes ielabošanai. Tur, kur auguši griķi, apakšā nav nevienas nezāles. Šogad griķus audzēju 10 ha laukā, tie domāti sēklai, jo pavasarī ir grūtības atrast griķu sēklu. Katru gadu pāris tonnu aiziet sēklai, ir, kas brauc pēc griķu sēklas pat no Kurzemes, jo tā ir deficīts. Skrīveriem ir šķirne ‘Aiva', kas ir agrīnāka. Man ir ‘Anita Belorusskaja'.
Beidzamajos gados ir sarucis griķu audzētāju skaits. Zemniekiem, kas audzēja griķus, bija grūtības tos realizēt vietējā tirgū, tāpēc daudzi griķu audzēšanai atmeta ar roku. Pēc griķu putraimu cenas pieauguma veikalos tomēr jāšaubās, ka šī kultūra atkal varētu būt cieņā.
Galvenā problēma ir griķu graudu pārstrāde putraimos, jo zināmi tikai pāris pārstrādes uzņēmumu, kas ar to nopietni nodarbojas. "Rīgas dzirnavnieks", "Dobeles dzirnavnieks" produkcijas ražošanā izmanto Latvijā audzētus griķu graudus.
Izvaicāts par to, kāda šogad varētu būt griķu raža, Aigars Oļukalns minēja, ka nekāda dižā nebūšot: – Vasara bija karsta un sausa, tas atsaucas arī uz griķu ražu. Domāju, ka iekūlums būs 300-400 kg/ha, jo zeme nav īsti piemērota griķiem. Izcilos ražas gados var nokult 1-1,5 t/ha. Kā jau minēju, griķu audzēšana nav nekāds bizness, pēc ražas nedzenos, vismaz nebija tos kur likt trīs iepriekšējos gadus, nevienam nevarēja pārdot, tāpēc arī daudzi zemnieki, kas griķus sēja, atteicās tos audzēt. Izdevīgāk bija sēt kaut vai auzas un miežus, tāpēc griķi arī kļuva deficīts. Tas pats var notikt ar rudziem un auzām, ja nebūs, kam realizēt vietējā tirgū, tie izmirs kā kultūra.
Šoruden labības, arī griķu cenas palielinājās, bet tāpat svarīgi ir atrast pircēju.
Iespējams, ka nākamgad atkal griķus atsāks audzēt, kaut vai zemes ielabošanai, bet ne tikai. Griķu putraimus var izmantot pārtikai, bet čaumalas – griķu spilveniem. Tas ir arī labs nektāraugs. Izsējas norma ir tikai ap 70 kg/ha.
Vai griķi šogad garšos labāk? – Vāciešus, piemēram, iebarot ar griķiem ir grūti, jo viņi tos nepazīst. Mums griķi skaitās veselīgs un diētisks uzturs, bet arī tie, kas iepirkuši krājumus par veco cenu, diez vai gribēs tos ēst diendienā, – spriež Aigars Oļukalns.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto