Pamatojoties uz Eiropas Savienības valstu, tostarp Igaunijas pieredzi, lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas ir rosinājušas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) izveidot sistēmu, kas ļautu saimniekiem viņu prombūtnes laikā nodrošināt saimniecības nepārtrauktu darbību, aizvietojot saimniekus ar apmācītiem speciālistiem – lauku saimnieku aizvietotājiem (turpmāk – aizvietotāji), pasākumam piesaistot valsts finansējumu.
Uzsākts pilotprojekts
Aizvietotāji ir speciālisti ar tādām zināšanām un pieredzi, kas ļauj pārņemt saimniekošanas pienākumus patstāvīgi, bez saimnieka klātbūtnes.
LLKC veica saimnieku aptauju visā Latvijā, lai noteiktu nepieciešamību pēc aizvietotājiem.
Aptaujas rezultāti parādīja, ka aktīvākie rajoni ir Madonas, Preiļu, Valmieras, Liepājas, Tukuma, kuros atsaukušās aptuveni 100 piena lopkopības saimniecības, tāpēc pilotprojekts tiks realizēts minētajos rajonos.
Jūnijā notika Latvijas lauksaimnieku pārstāvju brauciens uz Igauniju Viru rajonu, lai iepazītu kaimiņu pieredzi lopkopības saimniecībās strādājošo atvietošanas procesā, lai veidotu līdzīgu sistēmu Latvijā.
Tiesības uz atpūtu ir arī zemniekam
Igaunija ir lielsaimniecību valsts, jo tās saražo vismaz 85% no lauksaimniecības produkcijas, tādējādi atbalsta sistēma vairāk vērsta uz tām. Dienvidigaunijā Lielā Munameģa pakājē Veru apriņķī ir liels skaits mazu saimniecību, kas apsaimnieko 20 – 40 ha zemes un uztur 20 govis. Tieši šajās saimniecībās visvairāk nepieciešama aizvietotāja palīdzība, jo zemnieki līdz šim bija spiesti strādāt visas 365 dienas gadā bez brīvdienām un atvaļinājumiem.
– Konstitūcijā ir noteikts, ka cilvēkam ir tiesības uz atpūtu, un šīs tiesības jānodrošina valstij, – tā par nepieciešamību pēc aizvietotāja saka šo pagastu zemnieki.
Veru apriņķa Reuges un Hānjes pagasti ir pirmie valstī, kuru saimniekiem ir iespējams tikt pie daļēji pagasta un daļēji pašu apmaksāta lauku saimnieka aizvietotāja.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 02.08.2007.
Autore: ANITA BROSOVA
pilotprojekta reģionālā koordinatore