– Šis ieies vēsturē kā labs krūmmelleņu un ābolu ražas gads, – tā secina augļkopības saimniecības "Poļvarka" saimnieks Ivars Svārpstons Sarkaņu pagastā. Krūmmellenes jau tiek gatavotas nākamā gada ražai, bet ābeļdārzā, kur vien raugies, redz skaistus ābolus.
Plūmju bija pamaz, saldo ķiršu raža bija laba, bet tā bija jādala ar lapsenēm. Arī zemeņu gads nebija izcils, jo ietekmēja maija sausums, un ir jādomā ne tikai par krūmmelleņu laistīšanu, bet arī par veldzi zemenēm. Ivars Svārpstons atzīst, ka vairāk par ābelēm viņam tomēr patīk vīnogas, kuru audzēšanā esot iesācējs, un saka, ka tā ir kā augstākā matemātika. Arī krūmmelleņu audzēšana ir tas pats, un "Poļvarkā" dārznieka mīlestība ir veltīta tieši krūmmellenēm, kas šogad atalgoja ar bagātīgu ogu ražu. Vēl ražo vēlīnā šķirne ‘Coville', ko neviens negribot audzēt, jo vēlu ienākas ogas, bet tās var ēst līdz pat salnām. Tagad krūmmellenes vēl ir jāsagatavo ziemošanai, labi jāsalaista.
Ziemas šķirnes – uzglabāšanai
Patlaban "Poļvarkas" ābeļdārzā rit ābolu novākšana, daļa augļu jau ir glabātavā, daļa vēl tiek lasīti.
– Ja audzē rudens un ziemas šķirņu ābeles, tad jautājuma "Kur lai liek ābolus?" nav. Vasaras šķirņu āboli nevienam nav vajadzīgi, jo visus ‘dzidros' nevar apēst, ātri vien pazūd ‘Konfetnoje'. Par ziemas šķirņu āboliem atbilde ir skaidra – saudzīgi novākt un uzglabāt līdz brīdim, kad vietējie vitamīni – āboli – ir cieņā, – uzskata Ivars Svārpstons. Viņaprāt, īstais laiks, kad ābolus sāk novērtēt, ir tikai janvāris, februāris, jo Ziemassvētkos bērni labāk izvēlēsies kaut iebojātu mandarīnu, nevis ābolu.
– Manuprāt, rentabla ābolu ražošana sākas no 5 hektāriem, bet ir jāzina, kur ābolus liks. Katrs var iestādīt ābeles, un āboli būs, kā, piemēram, šogad, bet svarīgākais –
kur tos likt. Mums ir humors – ābolu glabātava ir tik neliela, bet nedomāju to palielināt, jo neesmu lielražotājs. Visu dārzu nevar sapildīt 30 kubikmetros. Par ābolu sulu sola pasakainu naudu, bet, ja iepērk izejmateriālu sulai, sola maksāt tikai 2 centus par kilogramu. Par tonnu ābolu tātad audzētājs var saņemt 20 eiro. Godīgi sakot, par kraušanu ir jāsamaksā vairāk. Vienā žurnālā lasīju: "Dārgie augļkopji, cieniet savu darbu, neatdodiet ābolus par 4 santīmiem kilogramā!" Tie bija 3-4 santīmi, bet tagad – eirocenti. Vienā gadā savus tīklkodes skartos ābolus pārdevām pārstrādei, mums teica, ka ir pa "pirmo zorti". Tos aizveda uz Poliju, kur tapa ekstraprodukts ar "zaļo karotīti", kas aizgāja pakās uz Vāciju. Mēs savas ābeles neesam miglojuši, ķīmijas te vispār nav, kaut neesam reģistrējušies kā bioloģiskā saimniecība. Poļu āboli tiekot migloti kādas 20 reizes, viena miglošana ir domāta, lai neaugtu galotnes, lai normētu ražu. Mēs ražu normējam ar šķērītēm, – stāsta "Poļvarkas" saimnieks Ivars. No audzētajām šķirnēm viņš uzteic garšīgo un izskatīgo ‘Belorusskaja maļinovaja', jaunāko māsu ‘Aļesja'. Aug arī mūžībā aizgājušā selekcionāra Rūdolfa Dumbrava "Iedzēnu" šķirnes, kas ir izskatīgas un garšīgas.
Āboli jānovāc no koka
Vaicāts, kad ir īstais laiks ābolu novākšanai ziemas glabāšanai, Ivars Svārpstons ir pārliecināts: – Glabāšanai āboli ir jāvāc no koka. Raugoties no novācamās ražas kvalitātes viedokļa, ir svarīgi, lai āboli būtu sausi, lai uz tiem nebūtu lietus var rasas radītā mitruma. Rudens ābolus, tāpat kā ziemas, var novākt līdz pat pirmajam salam, un, ja āboli vēl kokā, salnas nekaitē. Savietojam kastēs vairākās rindās, novietojam glabātavā. Ja nav īpašas glabātavas, tos labi var uzglabāt kādā citā vēsā vietā, kur temperatūra ir ap plus 4 grādi. Ja āboli nav migloti, protams, jārēķinās ar to, ka kāda daļa sapūst. Tāpēc ziemas krājumi ir regulāri jāpārskata.
Pievienojas vīnogu audzētājiem
Ivars Svārpstons atklāj, ka ir pievienojies vīnogu audzētājiem un viņa guru ir Pēteris Siliņš, kas vīnogas audzē Kalsnavas pagastā: – Kaut to visu būtu sācis nedaudz agrāk! Rūdolfam Dumbravam bija pārliecība, ka Latvijā labas vīnogas izaudzēt nevar. Tomēr var, vien saulīti vajag. Būtu nepieciešamas 280 saulainas dienas, taču, ja ir labi laikapstākļi, tad pie vīnogām var tikt. Nu nevaru tās importētās vīnogas ēst, tās divas stundas ir jāskalo ūdenī. Kam man tā ķīmija ir vajadzīga? Pirmos vīnogu stādus iestādīju 2011. gadā, tagad jau "Poļvarkā" ir 25 šķirņu vīnogas. Ja nevar zināt, kur likt ābolus, vīnogām gan noiets ir labs. Mums ir astoņi mazbērni, un vīnogas garšo visiem. Esmu iecerējis dažu augumā lielo ābeļu vietu aizpildīt ar vīnogām.
Iesaka stādīt pārbaudītu šķirņu ābeles
Rudenī stādīšanai "Poļvarkā" būs sagatavoti puspunduru ābeļu stādi. Saimnieks rosina izvēlēties kādu no šķirnēm ‘Dace', ‘Gita', ‘Roberts', ‘Konfetnoje' u. c. No vecajām "Iedzēnu" šķirnēm būs ‘Antre' – ļoti garšīgi rudens āboli – ‘Antonovkas' un ‘Trebu' sēklaudža krustojums. – Liela auguma augļkokus vairs neiesaku stādīt nevienam. Uz zema auguma ābelēm visu ražu garāks cilvēks var novākt bez kāpnēm, bet kas var novākt ābolus no lielās ābeles galotnes? Vēl būs rudens aveņu stādi, bet nebūs ne ķiršu, ne upeņu stādu, ko kādreiz piedāvājām, – saka dārznieks.