Ļaudonas pagasta netradicionālās saimniecības "Bieles" īpašnieki, populāro autofotoorientēšanās sacensību organizētāji Inese un Elmārs Bieles, dzīvojot laukos, vairāk pievērsušies neparastu, reti sastopamu dzīvnieku, arī putnu kolekcijas izveidei, ko izrāda lauku apceļotājiem un ekskursantu grupām.
Nesen kolekcijai pievienojušies arī pasaulē lielākie sauszemes moluski – Ahatina gliemeži, kas piesaista uzmanību ar savu neparastību, bet turēšanā mājās – pieticību.
Tie, kas "Bielēs" jau ciemojušies, zina, ka te daudzi vēlas ilgāk pakavēt skatienu, vērojot skaistos savvaļas zirgus (Konik Polski), Īrijas kalnu āzi, Soay aunu, pavērot, kā stepes murkšķu pāris kāri notiesā cepumu, uzzināt, kas garšo Vjetnamas minicūkām. Mājās ir Indijas skrējējpīles (pudeļpīles), pērļu vistas, tītari, dažādas Amerikas, Eiropas, kā arī Krievijas šķirņu vistas, Sevastopoles plīvurzosis, zvanu pīles, koka pīles, mandarīnpīles, muskuspīles u. c. Dzīvnieku apskate notiek, iepriekš piesakoties, kopā ar saimnieku interesanto stāstījumu par katru šķirni. Joprojām pļavā ir iespēja iziet pa enerģētisko spirāli, ja interesē, ir stāsts par permakultūru.
Cienājoties ar saimnieku pagatavoto ugunspuķes tēju, pārrunājam to, kā lietainais laiks ietekmējis lauku tūrisma saimniecības apskati. Elmārs Biele saka: – Kurš gan lietū grib doties uz laukiem? Šogad ir grūtāk ar visu – ar siena sagādi, labības novākšanu un arī lauku tūrismu. Lietainā laikā cilvēkiem negribas ceļot, un arī pie mums brauca daudz mazāk interesentu. Taču ieradās tādas grupas, kas savu braucienu bija iepriekš rūpīgi izplānojušas.
Apskatot Ahatina gliemežus, daudzi, arī mēs, atzīstam, ka redzam tādus pirmo reizi. Gliemeži parasti izraisa dažādas asociācijas un emocijas, bet, ja tie ir eksotiskie milzu moluski, tad daudzos parādās interese, vēlēšanās par šiem pasaulē lielākajiem gliemežiem uzzināt ko vairāk, arī dāvināt bērniem kā mīļdzīvniekus, jo kopšana ir viegla. Inese raksturo, ka gigantiskais gliemezis Ahatina ir vislielākais no sauszemes moluskiem, kas savvaļā dzīvo Āfrikā. Pievienojies neparastākai mīļdzīvnieku kategorijai, ieviests arī Latvijā, jo var dzīvot savā plastmasas kastē ar vāku, kur tam patīk grauzt dažādas lapas. – Ideāls mājdzīvnieks tiem, kam ir alerģija, piemēram, pret kaķu, suņu un citu dzīvnieku spalvu, – norāda "Bieļu" saimnieki.
Lielie gliemeži ļoti patīk bērniem, un jau Ļaudonā ir ģimenes, kas savām atvasēm iegādājušās Ahatina gliemežus kā mīļdzīvniekus. Kā raksturo saimnieki, tie ir mazprasīgi, bet veselībai noderīgi, jo, vērojot to darbošanos, cilvēks nomierinās. Salīdzinājumā ar citiem mājas mīluļiem – tie nerej, nekož, neskrāpē, tos nevajag vest ārā. Šie gliemeži ir komunikabli un ziņkārīgi, tiem patīk mazgāties zem ūdens strūklas. Par tiem ir jārūpējas, bet barības ziņā daudz raižu nebūs – gliemeži ēd visu zaļo, dārzeņus; ļoti labs testeris, piemēram, gurķiem – vai gurķi ir audzēti veselīgos apstākļos.
Inese par to, ka mīļdzīvnieku – gliemežu – kopšana ir ļoti vienkārša, min piemēru: – Jāuztur istabas temperatūrā, vienam gliemezim vajag 10 litru lielu plastmasas kasti ar vāku, jo tas mēdz uzrāpties un gulēt arī augšā pie vāka. Dzīvo kokosriekstu substrātā, kas ir jānopērk. Jo plašāka māja gliemezim būs, jo tas augs lielāks. Labos apstākļos izaug lieli. Pat, ja jāaizbrauc ceļojumā uz 1-2 nedēļām, var atstāt ābolu, salātu, kāpostu vai citas lapas, gurķus, visu apēdīs, bet, ja nebūs, ko ēst, ierausīsies savā mājiņā un gulēs, kamēr būs labāki laiki. Gliemezis ir kā klusais mīļdzīvnieks, ko var paglaudīt, paņemt rokās, kā arī vērot tā darbošanos. Viens gliemezis var izdēt ap 500 oliņu, kas mūsu platuma grādos savvaļā gan neizdzīvo. Ja gliemežus negrib pavairot, vienkāršākais veids – oliņas sasaldēt. Nav ēdams (ārstniecisko zupu vāra vien tuberkulozes slimniekiem), ir medicīniski noderīgs.
Viņa pastāsta interesantus faktus: – Atklājās, ka tiem cilvēkiem, kuri kādu gliemezi audzē kā mīļdzīvnieku, ir ideāla roku āda, jo gļota ir ļoti veselīga – tā ir līdzeklis pret strijām, grumbām, ja lieto regulāri. Šis ir vienīgais gliemezis pasaulē, kurš izdala gļotu, kas ir dabiskais koenzīms (Q10). Zināms, ka Q10 plaši izmanto kosmetoloģijā. Japānā pusstunda sejas ādas masāžas, izmantojot mazos gliemežus, maksā 200 dolāru. Arī pie mums par šiem gliemežiem interesējās viens kosmētiskais salons. Ahatina gliemeži palīdz ārstēt arī veģetatīvo distoniju, palīdz vientuļiem ļaudīm, nomierina. Interesanti vērot, kā gliemezis kustina savas "antenas", kur atrodas mazi punktiņi – acis.
"Bieļu" saimnieki regulāri pārskata dzīvnieku kolekciju, jo vēlas turēt tikai ko īpašu. Elmārs atklāj: – Sākam vērtēt, kas interesē cilvēkus, kad viņi atbrauc kā tūristi, lai ko apskatītu. Sapratām, ja mums, piemēram, ir 20 eksotisku vistu šķirņu, tad pēc otrās šķirnes, par ko stāstām, jau maz klausās, jo metas pie murkšķiem vai jautā par savvaļas zirgiem vai Vjetnamas cūkām, kas interesē vairāk.
Cilvēkiem patīk mazie putni, piemēram, zīda vistas. Inese papildina: – Jo jocīgāks, jo spocīgāks, jo ir interesantāks, nesaista tas, ka tā ir vecākā un senākā šķirne. Iespējams, ka mums būs arī emu strausi.
Šovasar Inese un Elmārs uzsāka arī ugunspuķes sagatavošanu tējai, kas ir garš process – lapiņu novākšana, apvītināšana, fermentēšana, kaltēšana augstā temperatūrā.
– Ievietojām feisbukā visu procesu, kā sagatavot ugunspuķi tējai, autofotoorientēšanās sacensību dalībnieki par to izrādīja ļoti lielu interesi.
– Lietainā vasara nāca par labu autofotoorientēšanās sacensībām, jo ļaudīm bija, ko darīt. Lietū bija vairāk dalībnieku, nekā saulainā laikā, – atzīst Elmārs Biele.
Tiem, kas vēlas iziet enerģētisko spirāli, papildus iešanai un meditācijai Elmārs ir sakomplektējis latviešu spēka dziesmas. Pēc meditācijas dabā 75% cilvēku iziet ar asarām acīs, jo attīrās.
Saimnieki atceras, ka "Bielēs" pagājušajā gadā bez pieteikšanās bija paviesojusies arī grupa dziednieku ar svārstiem, jo apseko Latvijā enerģētiskas vietas. Viņi te pavadījuši trīs stundas, negribējuši braukt prom. – Pagājušajā gadā mūsu netradicionālajā saimniecībā pabija 1000 tūristu, šovasar – mazāk, bet, ja brauc, tad zina, kurp brauc, notiek informācijas apmaiņa. Skolēni vairāk apmeklē pavasarī un rudenī.
Šogad aprit seši gadi, kopš Inese un Elmārs Bieles pārcēlās uz dzīvi laukos. – Visi koka mieti un aploki jau ir jāmaina, jāpārbūvē, un atkal būs darbs. Šogad arī dārzu pārcēlām uz citu vietu, sāksim arī savu permakultūru no sākuma. Ir, kas pie mums brauc tieši permakultūras dēļ, bet šis vairāk ir teorijas gads. Kad kartupeļus iestādījām zem siena, tad lietus nelija, sausumu pārcieta ap 40% kartupeļu. Atklājām, ka sakapātas nātres mulčā patīk gurķiem. Pavasarī tās vārām zupā, jo ir veselīgi. Savukārt sakaltētas nātres garšo zirgiem. Turpmāk domājam audzēt arī smiltsērkšķus.
Saimniecībā ir 3,5 ha zemes, mazo lauksaimnieku atbalstam bija pieteikts 1,33 ha zemes, taču atteicāmies no tā, jo tūsklapes garšo zirgiem un atbalsta dēļ visu vajadzētu nopļaut un novākt, kā prasīts ES direktīvās.