Murmastienes pagasta zemnieku saimniecībā "Sābri" kopš decembra vidus ir uzstādīts "De Laval" slaukšanas robots, kas nodrošina automātisko slaukšanu daļai ganāmpulka. Taču tas nenozīmē, ka saimniekiem – Pelšu ģimenei – uz fermu vairs nav jādodas vai ir kļuvis vieglāk.
Automātiskās slaukšanas robots izslauc 56 govis, bet pārējās tāpat kā iepriekš dodas uz slaukšanas zāli. Robota uzstādīšana ZS "Sābri" fermā ir 2020. gada notikums, kam patlaban pievērsta saimnieku – Pelšu ģimenes – lielākā uzmanība.
Vecākiem Dainai un Jānim Pelšiem liels palīgs jaunāko tehnoloģiju izmantošanā, apguvē un ierādīšanā ir meita Diāna, kas studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes 4. kursā, izvēlējusies kļūt par ciltslietu zootehniķi. Studējot attālināti, Diāna daudz laika velta arī fermas attīstības jautājumiem.
– Robots visiem ir jāapgūst, bet tas "nekož". Protams, tas ir jaunums arī gotiņām. Bija pieslēgta automātiskās slaukšanas sistēma, govis ar kombinētās barības spaini mānījām cauri, tāpēc vēl ir tā saucamās "laika zagles", kas dodas ik pa stundai tikai pēc barības, gotiņai nav slaukšanas laiks. Gudrais robots to zina un, ja nav pienācis slaukšanas laiks (ik pēc 6,5 stundām), govi izmet ārā. Tomēr piena devējas labprāt dodas uz slaukšanu pie robota, jo jau zina, ka tur dod kombikormu. Sistēma ir gudra, ja kāda govs nav bijusi uz slaukšanu ilgāku laiku, mums par to ziņo, lai gotiņu piedzītu pie robota. Aparatūra nomazgā tesmeni, atrietina, individuāli slauc. Sistēmā ir sensors, kas nolasa govs čipu, pēc slaukšanas var redzēt informāciju par vidējo izslaukumu. Būtībā visu var redzēt un izlasīt ekrānā, ka arī aparāts prognozē 10% pieaugumu, – ar robotu iepazīstina Diāna, piebilstot, ka vēl pirms pieciem gadiem roboti nebija tik attīstīti, bet tagad ir jaunākas paaudzes un versijas.
Vai patiesi ir kļuvis vieglāk, kad fermā ir robots? Uz šo vaicājumu Daina Pelša atbild: – Viennozīmīgi nevaru pateikt, jo ne visas govis varam izslaukt ar robotu, to ir par daudz vienam robotam. Robots izslauc 56 govis, un ir arī tādas, kas tikai kursē cauri, ko robots izmet ārā, jo nav pienācis slaukšanas laiks. Mēs visi mācāmies ar robotu apieties, un katra diena atklāj, ka tur nekā pārāk sarežģīta nav.
– Atceros, ka pirms gadiem braucām pieredzes apmaiņā uz Zviedrijas un Vācijas lielfermām skatīties, kā tur roboti strādā, domāju, ka mūsu govju novietnē tādu nevajag un nekāda slaukšanas robota te nebūs. Ar laiku notiek klikšķis, domāšana mainās, – stāsta Daina Pelša. – Jau līdz ar jaunās fermas ēkas uzcelšanu skats pamazām virzījās progresa virzienā: – Jaunās tehnoloģijas ir tāpēc, lai atvieglotu ikdienu lopkopībā. Beidzot saņēmāmies un nu jau esam tik tālu tikuši – izvēlējušies iet līdzi laikam arī ar tehnoloģiju izmantošanu, sasniedzām mērķi.
Sadarbībā ar "De LavaL" ar līzinga nosacījumiem esam tikuši pie automātiskās slaukšanas robota. Dzīve pati visu saliek pa vietām, prieks, ka varējām ieviest jaunās tehnoloģijas. Robots tika uzstādīts samērā ātri, pāris nedēļās, jo te strādāja prasmīga komanda. Pagaidām par robotu esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes. Ar laiku jau pierod pie visa jaunā. Lai arī mums ir darbinieki, kas strādā, kam var uzticēties, robotam garastāvoklis visu laiku ir labs, nav jāņem slimības lapas, tas nepiekūst, tam nav ģimenes apstākļu.
Saimniece pateicas SIA "LLKC" Madonas biroja vadītājai Aijai Vīgnerei par atbalstu, arī brāļa Valda un Initas ģimenei, kas saimnieko ZS "Rutki".
Ģimene novērtē arī jaunās paaudzes pieslēgšanos, zināšanas, un Diānai par tehnoloģiju izmantošanu piena lopkopībā ir savs spriedums: – Nav citu variantu, jāiet līdzi laikam un jāapgūst. Protams, sākumā vienmēr maiņās bijām pie govīm, kas no sākuma bija jāpiedzen robotam. Taču mūsējās to ātri apguva. Tagad visam var sekot arī no mājas un redzēt, kā govis dodas pie robota. Sistēmas ir savienotas, programmatūra – milzīga, bet atstrādāta. Nu jau drusku esmu apburzījusies, kaut ko sāku saprast, kaut pirmajā brīdī bija apjukums – tik daudz robotam iespēju. Augstskolā mācījos govkopību, un, lai dabūtu izslaukuma datus par vienu govi, vajadzēja ievadīt datus datorā, piemērot formulas, tam arī laiks pagāja. Te viss ir sakārtots, un ir vērtīgi darboties, lai palielinātu produktivitāti, atražošanu, vairs nav dīkstāves momentu. Pirmajās dienās izslaukums vēl nav palielinājies, bet "De Laval" speciālisti teica, ka tas ir iespējams, jo tesmeņi labāk iztukšojas.
Paralēli studentei jāraksta LLU bakalaura darbs. Patīk arī zirgi, vecāki ir uzdāvinājuši divus sporta zirgus, kas atrodas Cesvaines novada "Pakavos". Jaunietes sapnis jau kopš bērnības saistās arī ar zirgiem. Arī praksi patlaban iziet Rēzeknes pusē zirgkopības saimniecībā "Untumi".
Ko saka saimnieks par šādu robotu fermā? – Ja jau lāci iemāca dejot, arī govs saprot, ka nav cita varianta – cilvēka vietā slauc robots, pie kura ir jāpieiet. Robota iegāde atrisina grūtības arī ar labu un uzticamu darbinieku atrašanu. Ja cilvēki negrib strādāt, jāliek vietā tehnika. Viennozīmīgi ir jāiet uz tādām tehnoloģijām. Šeit nav jābūt visu laiku klāt, arī fermā pamazām pārejam uz digitālo formu. Viss process notiek automātiski. Mēs uzņēmāmies lielu risku, jo nepieciešamais ieguldījumu apjoms, lai nodrošinātu automātisko slaukšanu, sanāk liels. Mums bija jāiekārto arī "robota māja". Redzot robota sniegtos labumus saimniecībā, risks, kuru uzņēmāmies, ar laiku attaisnosies. Arī govis tiek radinātas pie patstāvības, ka piens ir jāatdod, –
secinājumos dalās Jānis Pelšs.
Kā šogad "Covid-19" pandēmija ietekmēja gan darbu, gan piena iepirkuma cenas?
Daina Pelša atzīst: – Ne jau pozitīvi ietekmēja, bet mums jābūt stipriem. Fermā ir jāstrādā katru dienu, govis nevar slaukt attālināti, kaut skatīties, kas notiek fermā, izmantojot modernās tehnoloģijas, var arī ekrānā. Mēģinām izkulties no katras situācijas. ZS "Sābri" sadarbojas ar AS "Preiļu siers". Piena iepirkuma cenu kritums no pavasara bija ļoti jūtams – par kādiem 6 eirocentiem litrā mazāk. Iepriekšējā līmenī piena iepirkuma cena tā arī neatgriezās, kaut visam pārējam cenas pieaug. Taču ne jau mums vienīgajiem tā ir. Labi, ka vismaz valsts, ņemot vērā "Covid-19" ietekmi uz piena lopkopību, daļu zaudējumu kompensēja.
29.12.2020.