Pie Veikšānu ģimenes Ļaudonas pagasta zemnieku saimniecībā "Pasiles" devāmies vēl Miķeļdienas noskaņās. Ar domu – paraudzīsimies, vai Sāvienas pusē raža novākta, kā saimnieki vērtē šo gadu. Kopumā tas ir bijis dāsns.
Saimniecībā apsaimnieko vairāk nekā 300 ha zemes, pārsvarā nodarbojas ar graudkopību, audzē gan ziemas, gan vasaras kviešus. Šogad zemniekiem padevies labs labības ražas gads, kāds bijis pirms trim gadiem. Izauguši arī griķi, brangi padevušies ķirbji un gurķi. Rudenī sazēluši jau iesētie ziemāji, un to pavisam iesēts ap 100 ha.
Arī Anita un Agris Veikšāni priecājas, ka labība izaugusi. Ja daudz graudu, ne vienmēr gludi vedas ar realizāciju, tomēr visbeidzot realizējuši 600 tonnu. Anita, kas veic arī grāmatvedes pienākumus, rezumē:
– Pirmās 400 t pārdevām bez problēmām, bet beidzamās 200 t vispirms bija jāsaber tantes šķūnī, lai kādu nedēļu paglabātu, kamēr var aizvest projām. Kā esam sākuši saimniekot, 15 gadu esam uzticīgi firmai "Elagro Trade" (kādreiz "Kecko Agro"). Ja laba raža, cena – mazāka, bet tā jau ir atkarīga no cenām pasaules biržā. Viņi spēlējas ar cenām, mēs – arī spēlējamies. Pusi bijām piefiksējuši par labāku cenu, bet neviens jau nevarēja paredzēt, ka būs rekordraža un graudu būs daudz.
Veikšānu ģimene dzīvo Sāvienā mājās "Pasiles", bet iepriekš dzīvojuši pie Anitas mammas. – Apprecējāmies, aizgājām uz Skrīveriem, kur apmetāmies pie Agra mammas. Kad kopsaimniecības sāka likvidēt, atnācām atpakaļ pie manas mammas, kas dzīvo mājās ar nosaukumu "Ciemati". 1999. gadā iesākām saimniekot 15 ha zemes. Tolaik audzējām ļoti daudz kartupeļu – 5 ha. Kad izveidojās novads, visi iepirkumi notika centralizēti un skolām vairs kartupeļus nevarēja vest, vedām uz "Lido", uz citām vietām, taču ar laiku sapratām – jāmet miers. Palika graudi un griķi.
Vai graudaugus audzēt ir izdevīgi? Uz to Agris atbild: – Tas viss ir neprognozējami – izaugs, neizaugs, kāda būs iepirkuma cena. Pērn griķus audzējām ap 100 ha platībā, bet iepirkuma cenas nebija nekādas, vēl Lietuvas kompānija "Bioenergy Trade" palika parādā. Toties šogad griķiem cena ir dubultojusies, bet mēs esam iesējuši mazāk. Uzmini nu!
Kāds ir saimniecības tehniskais nodrošinājums? Saimnieks Agris Veikšāns komentē: – Viss nepieciešamais – traktori, kombaini – sagādāts pamazām gadu gaitā. Sākām plēsties ar paštaisītu traktorīti, tagad jūtam, ka mūsu tehnika jau sāk atpalikt no tā līmeņa, kāds būtu nepieciešams.
Iepriekšējā plānošanas periodā ar ES atbalstu saimniecībā iegādāta baltkrievu tehnika – traktors, arkls, sējmašīna. Šopavasar iegādāts lietots John Deere traktors, lietota sējmašīna. – Ar modernu tehniku darbs iet uz priekšu pavisam citādāk. Vien salīdzinoši – viens gultnis John Deere markai izmaksā tikpat, cik vesels lērums detaļu Belorus traktoram, ko pats iespēju robežās arī cenšos remontēt, jo esmu apguvis lauksaimniecības mehanizatora profesiju.
Par saimniecības attīstību Anita saka: – Sāvienā graudaudzētāju ir daudz, sīva konkurence uz lauksaimniecības zemi, bet brīvu platību tikpat kā nav. Pavasarī mums piedāvāja nopirkt zemi Ļaudonā, tad prasījām saviem vecākajiem dēliem, vai mums to vajag, vai jums to vajadzēs, vai turpināsit nodarboties ar lauksaimniecību. Mums jau pietika ar 250 ha, un, jo saimniecība paplašinās, jo tehnika paliek par švaku. Puiši sacīja, ka zemi vajadzēs, ka saimniekos.
Pie Anitas un Agra Veikšānu daudzbērnu ģimenes "Stars" iepriekš viesojās, kad ģimene 2008. gadā apmeklēja eglītes iedegšanas pasākumu kopā ar toreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Vien tad brāļiem vēl nebija mazās māsiņas. Tagad sešiem brāļiem ir arī māsiņa Marta, kam būs 5 gadi, viņa apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Valters mācās 2. klasē, Niklāvs – 4. klasē, Mārtiņš Toms – 6. klasē, Reinis – Ļaudonas vidusskolas 10. klasē. Emīls studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā 2. kursā, vecākais dēls Jānis beidzis Malnavas koledžu, strādā Jēkabpils autocentrā.
Par dēlu iespējamo saimniekošanu nākotnē "Pasilēs" Anita spriež: – Viss jau atkarīgs no tā, kā kuram dzīve pagriezīsies. Ja būs sameklētas labas darbavietas, tad arī iespējas nopelnīt algā vairāk, nekā plēšoties laukos. Jaunieši domā, vai darbam laukos būs atdeve, vecākiem tas ir dzīvesveids. Tomēr jaunieši mums palīdz, un gan kādam gribēsies būt arī saimniekam laukos. Students Emīls brauc ar kombainu jau piekto sezonu. Strādājot rodas arī interese.
– Jābūt sava veida fanātiķim, lai dzīvotu un strādātu lauksaimniecībā, kur viss ir atkarīgs no laikapstākļiem, kur jāar un jāsēj, lai kāda cena arī tam visam būtu.
Par zemes piemērotību graudaudzēšanai Veikšāni spriež, ka Variešu pusē zeme ir daudz auglīgāka, bet, ja būtu jāizvēlas starp lopkopību un augkopību, tomēr paliktu pie graudaudzēšanas. – Kādreiz teica, ka piensaimniecība ies uz "urā!", tikai būvējiet, modernizējiet fermas un mēslu krātuves. Taču ko lai tagad dara tie, kam jāatmaksā kredīts, bet piena iepirkuma cena ir zema? Jānocērt mežs, lai atmaksātu bankai parādus?
Lielai ģimenei vajadzību ir daudz, tāpēc Anitas hobijs joprojām ir dārzkopība. Saimniece ir beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu un liek lietā dārznieces agronomes zināšanas savās lauku mājās. Viņa gādā ne tikai par to, kas piepilda vēderu, bet ir arī tīkams acij. Arī vectēvam Jānim (Agra tētis) ir aprūpējama liliju kolekcija, viņš palīdz sakopt puķu dobes, ja redz, ka netiek galā, bet viņam galvenais uzdevums ir cītīgi izkopt mežu. Ko vēl saimniecībā audzē?
– Savas ģimenes iztikšanai – zemenes, rudens avenes, ir augļu koki un ogulāji. Paši izaudzējam arī dārzeņus, siltumnīcās – tomātus. Vietu, kur top ziemai konservi, saucu par savu laboratoriju. Arī agrie kartupeļi joprojām tiek audzēti. Šopavasar mums bija interesants eksperiments – divas kastītes sadiedzējām jau februārī, iestādījām siltumnīcā jau aprīlī, laistījām, bet pirmos kartupeļus ēdām jau 28. maijā. Vajadzēja stādīt jau tomātus, bet tur – vēl kartupeļi. Pati izaudzēju arī stādus, tostarp gurķu un ķirbju stādus, un mums šogad bija izcili laba raža, kaut saka, ka laikapstākļi nebija ķirbjaugiem piemēroti, – pastāsta saimniece.
Viņas vērtējumā šis ir uzskatāms par labu ražas gadu: – Noteikti labāks gads nekā iepriekšējais. Protams, ja nebūtu Eiropas maksājumu, tad te nevienam lauksaimniecība nebūtu vajadzīga. Ja graudaugus varam audzēt un sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem, Eiropas maksājumus ieguldīt attīstībā, tad tas ir skaists gads. Arī zaļināšanas prasības mūs neapgrūtināja, jo neesam tie, kas sēj un audzē tikai kviešus, aug arī griķi, rudzi, atstājam zemi papuvē.
Kur tad ir tā vieglā maize? Agris Veikšāns atklāj savas pārdomas:
– Manuprāt, tādas nav. Esmu paceļojis pa pasauli, kad braucu ar fūri. Arī citās vietās ir smagi jāstrādā, lai ko sasniegtu. Mums te ir miera osta, darām to, kas patīk, un neviens jau nespiež zemi apstrādāt. Arī mājas, ko nopirkām par malkas cenu, veidojam tā, kā paši vēlamies. Māja ir vairāk nekā 200 gadu veca, sienas bija izšķiebušās – ar traktoru sastūmām un ar skrūvēm savilkām. Sākumā teicu, ka te ir jāizveido liela garāža. Taču palēnām saremontējām, tikai tagad virtuve jau šķiet visai kuplajai ģimenei par mazu. Krāsni mūrēju pats, ziemā ir silti, jo māja ir siltināta.
Kad vaicāju, kas abiem ir izklaide, Anita teic: – Katru gadu gan pavasarī, gan rudenī mums ir rituāls – aizbraukt un apskatīt lielo lauksaimniecības izstādi Rāmavā, kur papriecāties par tehniku, materiāliem un piedāvājumu lauku saimniecībām. Man tā ir kā dāvana – aprīlī – uz vārda dienu, bet oktobrī – uz dzimšanas dienu, jo nav tik daudz laika un iespēju, lai dotos atpūsties uz siltajām zemēm.