Šoruden daba īpaši ir saudzējusi saimniekus, kuri savā saimniecībā audzē
ogas, dārzeņus un augus, kuriem ļoti kaitē salnas, tas nozīmē – raža
jānovāc vēl līdz tām.
Vīnogas ir vienas no tām, kas ir jutīgas pret
salnām. Zinot mūsu klimatu un tā raksturīgās iezīmes, liekas neticami,
ka Vidzemes augstienē iespējams ierīkot vīnogu dārzus, kur vīnogas ražo
bagātīgi gadu no gada un klimats tās būtiski neietekmē.
Andris
Tkačenko Bērzaunes pagasta „Viesūnēnos" jau vairāk nekā desmit gadu
audzē vīnogas, laika gaitā izveidojot vīnogu dārzus, kuros pašlaik aug
ap 300 šķirņu vīnogu.
– Lauki radās pakāpeniski, arī šķirņu dažādība ir liela, jo tās tika stādītas eksperimentējot. Neviens nepateiks, kura vīnogu šķirne būs piemērota tieši konkrētajai vietai. Šeit vīnogas aug apmēram 200 m v. j. l., te ir garāks pavasaris, bargāks sals, bet jāsaka, ka vīnogas ir iedzīvojušās un aug labi. Gadās, ka kādā bargākā ziemā kāds stāds nepārziemo. Ir šķirnes, kas pēc ilgāka laika perioda tikai šogad ražo pirmo gadu, lai gan aug jau aptuveni sešus. Tāda manā laukā ir ‘Dovga'. Vislielākais kaitnieks ir vēlās pavasara salnas, kad apsalst pumpuri. Šogad šādas salnas nebija, tāpēc tām ir raža, – skaidro vīnogu audzētājs Andris Tkačenko. – Pavasaris bija īpaši labvēlīgs, vienīgi viss norisinājās krietni vēlāk. Ir šķirnes, kas nogatavojas bez problēmām. Katrai no tām ir sava specifika un nevar zināt, kura pie manis augs vislabāk. Protams, vīnogas ir pakļautas laikapstākļu ietekmei, bet pat sausajās vasarās tās ražo apmierinoši, ogas ir saldākas, vienīgi tās ir sīkākas. Laukos esmu izvēlējies šķirnes, kuras tomēr vairāk ir piemērotas, speciāli veidotas mūsu klimatam.
Oktobra sākumā „Viesūnēnos" tika svinēti ražas svētki un vāktas vīnogas, kas vēlāk pārstrādātas sulā un ievārījumā.
Kā norāda Andris Tkačenko, rudens šogad ir garš un saudzīgs pret vīnogu audzētājiem, jo ilgi nav salnas, tas ļāva vīnogām rudenīgajā saulē vēl nobriest.
„Viesūnēnos" vīnogas aug pie mājas un divos attālos laukos. Ir ieaudzētas 20-30 vīnogu šķirnes, kas nākušas no Krievijas, ASV un Latvijas selekcionāriem.
– Pie mājas aug tādas šķirnes kā ‘Agra', kas ir salīdzinoši agrīna šķirne, salda. Tāpat arī ‘Jodupe'. Šīs šķirnes ražo labi un pietiek, ko pašiem saēsties, – pastāsta Andris Tkačenko. – Atklātos laukos aug ap 300 dažādu šķirņu vīnogulāju. Laukos ir arī pa kādai agrākai šķirnei, bet lielākoties tās visas ienākas vasaras beigās, septembrī. Šogad vīnogas tika vāktas oktobra sākumā, tik vēlu vēl līdz šim nebija gadījies lasīt ogas, parasti jau septembra beigās ir salnas.
– Šoruden salnu vēl nav bijis, līdz ar to var papriecāties arī par lapu krāsošanos. Tik ilgs rudens sen nav piedzīvots, bet zīmīgi, ka šogad vīnogas vēlāk sāka gatavoties un nobriest. Vairākas šķirnes vēl īsti nepaspēja nogatavoties līdz absolūtai gatavībai. Atstāt šīs šķirnes nelasītas arī nebūtu īsti pareizi, rudenī saule ir zemu, tā vairs tik ļoti nesilda, lai ogas varētu nobriest. Bet, neraugoties uz to, raža bija laba, – norāda Andris Tkačenko.
Vīnogu audzēšana prasa regulāru darbu ne tikai rudenī, bet visu gadu, tikai tad var gaidīt bagātīgu ražu.
Turpina Andris: – Vīnogu audzēšana nesākas un nebeidzas tikai ar dēstu iestādīšanu un ražas novākšanu. Vasarā regulāri tiek izpļauta zāle. Neiztikt bez vīnogu galotņošanas, dzinumu atsiešanas. Liekie zari nepārtraukti jāizgriež. Tas ir regulārs darbs. Kad jau ir ķekari, jāizgriež lapas, lai tiem klāt tiek saule. Pēdējos gados
vīnogulājus vairs neieziemoju. Kad nokrīt lapas, tos nolaižu guļus un pavasarī apgriežu. Būtu labi, ja ap stādiem vienmēr būtu uzrušināta zeme, diemžēl to es nedaru. Pabaroju stādus ar izspiestajām vīnogu čagām, atstāju arī nobirušās lapas. Bet pāris reižu sezonā salaistu ar zāļu vircu.
Vīnogu audzētājiem jāsaskaras arī ar dažādiem sarežģījumiem. Andris Tkačenko atklāj, ka tiek meklēti visādi risinājumi, lai ražu nenoposta meža zvēri.
– Pie mājām vīnogas apsēduši ir mazie putniņi un irši, savukārt atklātajos laukos – jenoti, āpši, lapsas, kas noēd apakšējos ķekarus. Savukārt brieži apēd lapas un sarauj balstu drātis, izgāž stabus. Tiek domāti varianti – piemēram, vīnogu ķekari tiek „ieģērbti" agrotīkla maisiņos, kas pasargā no putniem, lapsenēm un iršiem. Uz lauka lielākoties tiek izmantots siets, bet arī tas nepasargā pilnībā, un kaut kas jau jāatstāj arī putniem un dzīvniekiem.
13.10.2020.