Āfrikas un emu strausi, zosis, pīles, tītari, dažādu šķirņu vistas, pāvi… Lauku saimniecībās putnu turēšana vairs nav retums. Putnu dzīvi un paradumus var vērot arī tūristiem atvērtajā lauku saimniecībā "Vītoli" Sarkaņu pagastā, kas ir viena no Madonas novada apskates saimniecībām. Putnu apskate kopā ar saimnieka Jāņa Stiprā stāstiem parasti izveidojas aizraujoša un paliek atmiņā ar interesantajiem pieredzes stāstiem "iz dzīves".
Stāsti ir gan par karu ar lapsām, kas uzglūn putniem un visbiežāk aiznes vistas, gan par strausu olām, kuru "Vītolos" šopavasar kā nevienu gadu bijis gana daudz, par laimes putniem fazāniem, par pērļu vistiņām un gaiļa izcelsmi, kā arī putnu valodu. Īsts putnu dārzs, kur ir arī eksotiskie putni. Karstais laiks nepatīk arī putniem, un visiem plus 30 grādu karstumā lielākā nepieciešamība ir pēc dzeramā ūdens, kaut arī par ēstgribu nesūdzas, par ko saimnieks spriež, ka laikam būs barga ziema, ja putni krāj taukus.
Beidzamo reizi saimniecībā bijām kopā ar Madonas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju klubiņu, un toreiz galvenā uzmanība bija veltīta tikai strausiem. Tagad "Vītolos" ir astoņi strausi, bet klāt nākusi citu putnu saime. Pietiek vien kādu laiku nepabūt saimniecībā, lai redzētu jau vairākas izmaiņas. Arī šoreiz – daudzos nožogojumus un būrus piepilda dažādi putni, kas jau pie uzmanības ir pieraduši, saimnieks tos sauc vārdā. Piemēram, emu strausiem doti vārdi Ansītis un Grietiņa, Romeo un Džuljeta. Visdraudzīgāk mūs sagaidīja trīsgadīgais Ansītis, kas labprāt pozēja arī "Stara" fotogrāfam.
Strausu audzēšana saimniecībā notiek četrus gadus. Sākumā "Vītolu" saimnieks meklēja, kur nopirkt šos putnus, bet tagad jau sameklē viņu, lai iegādātos inkubācijai strausu olas.
– Šopavasar strausi "Vītolos" dēja līdz jūnijam. Vai nu tie bija labvēlīgie klimatiskie apstākļi, vai arī laba barība (saimniecībā putniem dod sagatavotu barības maisījumu), ka dēja tik daudz olu. Taču pārtikai nevienam strausa ola nav vajadzīga. Piedāvāju ēdināšanas uzņēmumiem, bet neņēma, jo pavārs ir iesēdies komforta zonā, kur strādā tikai ar vistu olām. Kādēļ gan viņam cept pankūkas no strausa olām? Nevajag! Arī tūristiem neko necepam. Ja ir vēlēšanās, tūristi nopērk olas un aizved uz mājām par cenu, kas ir zemāka nekā strausu audzētavās Rīgas tuvumā, – atklāja J. Stiprais.
– Olas vēl meklē un iegādājas saimniecības, kur tās nokļūst inkubatorā cāļu iegūšanai. Uz Daugavpili šogad aizveda deviņas olas, uz Jelgavu – piecas. Pēc tam uzzināju, cik strausa cāļu izšķīlās. Darbs ar putniem prasa pūles, bet kur gan nav darba, – spriedumā par putnkopības plusiem un mīnusiem dalījās Jānis Stiprais.
– Ļoti daudz cilvēku laukos pievēršas putniem. Man ir četri laimes putni (pāvi), bet daudzi interesējas, vai tos var arī iegādāties. Par strausu audzēšanu varēšu būt par pasniedzēju, jo esmu daudz izlasījis, izgājis cauri visam, kas saistīts ar strausiem, arī praksē, – atklāja "Vītolu" saimnieks.
Jautāts, kā šogad vērtē tūristu interesi par atvērtajām lauku saimniecībām, vai ir vairāk apmeklējumu, Jānis Stiprais sacīja: – Tā cilvēku plūsma, kurai bija te jāiziet cauri, ir izgājusi. Mums tauta ne no kurienes klāt nerodas, palicis ir minimāli. Skolas mācību gada noslēgumā vēl brauca pie mums vairākas ekskursiju grupas. Mūs iesaka arī citiem, jo putnus ļauju barot, glāstīt, arī viena Āfrikas strausa mātīte ir tāda, ko var tuvumā apmīļot. Neviens strauss nav agresīvs, izņemot tēviņu, jo tēviņš aizstāv savu harēmu. Tas, ko daru, nav bizness, bet vaļasprieks. Tas, ar ko laukos nodarbojos, vispirms ir svarīgi man, un putni dod arī labumu – dēj olas. Tāpēc jau laukos tur vistas. Par olām runājot – mājas olas var saukt par mājas olām, ja vistas nebaro ar spēkbarību, kuru dod arī lielfermās. Ja vistām dod barības maisījumu, kur pamatā ir graudi, arī savāru kartupeļus, dodu kopā ar miltiem u. c., tad olas patiešām var saukt par mājas olām. Esmu saviem putniem pavārs, un viņi manu gatavoto barību novērtē.
"Vītolos" joprojām ir arī zivkopība. Dīķos dzīvo karpas, karūsas, foreles, līņi, raudas, asari. Nākamgad varbūt būs arī aitas, bet šogad to nav – un labi, jo karstajā un sausajā laikā būtu grūtības ar to barošanu – pļavas izdegušas, pietrūkst zāles.
03.08.2018.