Lai novērstu putnu gripas draudus, mājputnu turēšanas vietām noteikti vairāki galvenie biodrošības pasākumi. No 1. marta līdz 31. maijam aizliegts turēt mājputnus ārā, kā arī aizliegta mājputnu izbraukuma tirdzniecība. Mājputnu turēšanas vietās nepiederošu personu uzturēšanās nav vēlama.
Katram īpašniekam ir jānodrošina, lai mājputnu kopšanas personāls ir informēts par biodrošības prasībām un ievēro tās. Par to ziņo Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Zemkopības ministrija pēc konsultācijām ar Pārtikas un veterinārā dienesta ekspertiem un ornitologiem nolēmusi veikt vairākus pasākumus ar mērķi mazināt riskus putnu gripas ievazāšanai Latvijā. 6. februārī Zemkopības ministrijā notika ekspertu sanāksme, kurā pārrunāta aktuālā informācija saistībā ar putnu gripas straujo un plašo izplatību Eiropas valstīs pēdējā pusgada laikā. Lai samazinātu šīs sērgas izplatību Latvijā un pēc iespējas efektīvāk pasargātu mājputnus no putnu gripas uzliesmojuma, tika pieņemts lēmums noteikt stingrākas biodrošības prasības mājputnu turēšanas vietās.
Jautājums ir aktuāls, jo ūdensputnu un citu putnu pavasara migrācijas ceļi virzās pāri Latvijai un pastāv iespēja izplatīties šai bīstamajai infekcijas slimībai, kas ļoti nelabvēlīgi var ietekmēt putnkopības nozari.
Sanāksmē tika identificēti biotopi un teritorijas, kurās pavasara migrācijas laikā potenciāli var atrasties visvairāk ūdensputnu (vairāku sugu pīles, zosis un kaijas). Potenciāli apdraudētās teritorijas, kurās ir varbūtība izplatīties putnu gripai Latvijā, ir dažādas ūdenstilpes (ezeri, dīķi, upes, grāvji, kanāli u. c.), kā arī apstrādātas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, pļavas u. tml., t. sk. daļa „Natura 2000" teritoriju.
Uzrunātie putnkopji, iepazinušies ar biodrošības pasākumiem, tomēr cer, ka putnu gripa Latviju nesasniegs. Gita Rimša, Sarkaņu pagasta "Lācēnu" saimniece, sacīja: – Ceru, ka tie ir tikai draudi un līdz mums slimie gājputni neatlidos un putnu gripu neievazās. Slims putns taču nekur tālu nevar aizlidot. Tāpat kā cilvēks ar temperatūru, arī putns, ja ir slims, no bara atbirst. Jau pirms vairākiem gadiem bija līdzīgi draudi, bet, paldies Dievam, putnu gripas pie mums nebija. Kas attiecas uz aizliegumu trīs mēnešus gājputnu migrācijas laikā no 1. marta mājputnus turēt novietnē, nelaist ārā, domāju, ka tas ir pret labturības prasībām. Jau tā pa ziemas mēnešiem mūsu "laimīgās vistas" ir dzīvojušas iekšā, ja vēl tās turēs telpās ilgāk, tad ies secen gan saulīte, gan pirmie vitamīni. Tas ietekmēs gan dēšanu, gan olu kvalitāti, gan perēšanu, arī vistas būs nelaimīgas.
Nikolajs Kostamarovs telefonsarunā atzina, ka ir jānodrošinās lielajām saimniecībām, bet mazajām nav ko bīties: – Putnus vasarā turu zem tīkla, un ārā tos tāpat laidīšu, varbūt tikai vēlāk, jo labāk dzīvot laimīgam mājputnam ārā nekā nelaimīgam kūtī.
Zilgma Turkina, kas tur putnus Cesvaines pusē, aicināja veterinārstus izskaidrot, kā var piemājas saimniecībās mājputni inficēties ar putnu gripu: – Putnu gripas draudi jau ir izskanējuši arī iepriekšējos pavasaros, bet arī es nedomāju, ka slimie gājputni var tālu aizlidot. Biodrošības pasākumi bija arī mājas cūku novietnēs, bet tāpat nepasargāja no Āfrikas cūku mēra.
17.02.2017.