Praulienas pagastā z/s "Dravnieki" saimnieku Andri Cakulu sastapām pļavā, kur aizvakar uzsāka pļaut un presēt rulonos zāles lopbarību.
– Sākām pļaut šīs nedēļas sākumā. Klausījāmies laika ziņas, un, ja naktī līst, bet dienā spīd saule, tas zāles presēšanai der. Uzskatu, ka zāles lopbarība ir jāsagatavo līdz Jāņiem, jo drīz jau vairs zālei nebūs tās kvalitātes, kas tagad, – spriež saimnieks. Lauku attīstības speciālisti mudina neatlikt zāles lopbarības sagatavošanu, jo citādi ziemā atkal būs jāpērk proteīna piedevas, un pirktā barība piena pašizmaksu neļaus samazināt. Kā gan citādi – jāieklausās padomos, un čaklākie saimnieki rulonus jau ir satinuši.
– Zāles raža gan ir pamaza. Būs jānopļauj daudz hektāru, lai tiktu pie ruļļiem. Mūsu saimniecībai nepieciešams sagatavot diezgan daudz barības – tik, lai pietiktu 22 govīm un 40 jaunlopiem. Katru gadu rēķinu un zinu, cik no katras pļavas var dabūt. Piemēram, pagājušajā gadā no viena tīruma sanāca 60 ruļļu, šogad – tikai 40, jo nav tik daudz zāles. Tās augšanu ietekmēja pavasarī ieilgušais sausums. Tagad jāsāk domāt, kur lai to zāli ņem, jo saimniecībai ir tikai 40 ha. Labi, ka kaimiņu saimnieki izpalīdz, jo ir, kas samazina savu ganāmpulku, kam tik daudz lopbarības vairs nevajadzēs, un viņi ir priecīgi, ka būs, kas nokopj laukus. Kooperācijas princips ir vienkāršs – kaimiņš palīdz kaimiņam, – skaidro Andris.
Viņš uzsāka saimniekot laukos kā jaunais zemnieks pirms četriem gadiem. Vecāku mājas sauc "Dibeni", bet saimniecība tika izveidota ar nosaukumu "Dravnieki". Saņemot atbalstu jaunajiem zemniekiem, tika iegādāta nepieciešamā tehnika, arī pļaujmašīna. Par pērn nopirkto traktoru saimnieks pie subsīdijām netika tādēļ, ka tika prasīta augstākā lauksaimnieciskā izglītība. Nācās visu kredītu atmaksāt.
– Ja to zinātu, varbūt nebūtu pircis jaunu traktoru, bet gan mazlietotu. Kad dibināju saimniecību kā jaunais zemnieks, augstāko izglītību neprasīja.
Jautāts par zāles lopbarības izmaksām, viņš salīdzina, ka nekas nav palicis lētāks.
– Plēves un auklu cena – tāda pati kā pagājušajā gadā. Piena cena gan, salīdzinot ar pagājušā gada šo pašu laiku, ir nokritusies, tomēr esam uzticīgi a/s "Lazdonas piensaimnieks". Piens tiek ieskaitīts augstākajā labumā, bet to, kāda būs piena iepirkuma cena, ņemot vērā valsts turpmāko ekonomisko un nodokļu politiku, nevar paredzēt. Tajā pašā laikā zemniekiem nav laika zīlēt, nevar sēdēt rokām klēpī un gausties. Neko nedarīsi – pašam būs tikai grūtāk. Ir jāstrādā un jāvērtē, ko vari paveikt pats bez citu palīdzības, tā ietaupot naudu. Piemēram, var taču zāles lopbarību paši negatavot, bet to nopirkt. Pagājušajā gadā viena rulona cena bija 12 latu. Ja, piemēram, saimniecībai vajag 300 ruļļu, var jau iepriekš izrēķināt, cik naudas aizies par barību. Ja ir sagādāta tehnika, ja jāiegulda tikai savs darbs un degviela, tad zāles lopbarības gatavošana izmaksā lētāk, – spriež "Dravnieku" saimnieks.
Vienu gadu mēģināts arī likt skābbarību bedrē, bet tas laikam ir piemērotāk lielām saimniecībām. Z/s "Dravnieki" govīm pietiek ar vienu rulli dienā, un barība ir kvalitatīva.
Viņaprāt, ne jau tikai tagad, kad valstī ir taupības superrežīms, ir jārēķina, jādomā, kur ieguldīt, kā apgrozīt katru latu. Zemnieki to darījuši visu laiku.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 11.06.2009.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto