Ļaudonas pagasta Sāvienā ZS "Caunes" jaunuzceltajā fermā sastopam jauno lauksaimnieku un saimniecības īpašnieku Uldi Lakotko, kam mamma Daiga Lakotko ir uzticējusi saimniecības vadības grožus.
Iesniedzot projektu LAP pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās", jaunie lauksaimnieki varēja saņemt papildu atbalsta intensitāti būvniecībai un pamatlīdzekļu iegādei, ko 3. kārtā izmantoja arī ZS "Caunes" jaunais saimnieks.
Tagad, saimnieka vārdiem, "modernizācijas projekts" ir devis iespēju saimniekot mūsdienīgos apstākļos, kur ir plašāk, gaišāk, mazāk roku darba. Barošanai var izmantot barības dalītāju, iebraukt fermā ar traktoru. Turklāt vairums lopu atrodas vienkopus. Jaunajā fermā vecās govis nevarēja pielāgoties, to vietā ir jauns pašu izaudzēts ganāmpulks.
Kā atklāj Daiga, viņai ir veicies, jo no trim bērniem dēls Uldis ir izvēlējies saimniekot lauku saimniecībā.
Mājās "Caunes", kas ir vecmammas dzimtas mājas, savulaik nolēma atgriezties rīdzinieki – Daigas ģimene kopā ar brāli Guntaru, vienojoties, ka viņai būs lopkopība, brālim – graudkopība. Kad pirms vairāk nekā 20 gadiem ceļš no Rīgas atveda uz vecvecāku mājām, Uldim bija tikai trīsarpus gadi. Viņš mācījās Ļaudonas vidusskolā, izvēlējās apgūt lauksaimniecību.
Tagad ZS "Caunes" saimnieks Uldis Lakotko atzīst: – Pilsētā dzīvot negribētu, kur ir pārapdzīvotība, steiga. Patīk plašums, kur kaimiņš uz mani neskatās. Ja dzīvo laukos, tad ar ko gan citu nodarbosies, ja ne ar lauksaimniecību.
Protams, arī viņš vēlētos vieglāku ikdienu, taču slaucamās govis dod pienu, un līdz ar to var saņemt regulārus ienākumus, lai vai kādi tie būtu. Arī bez ES atbalsta maksājumiem būtu grūti.
Lopbarībai zāles ruļļu šogad ir savākts ar uzviju. Siena gatavošanu paveica Uldis, skābbarības gatavošanā tika piesaistīti arī palīgi, jo visu viens nevar.
Savulaik kā jaunā zemniece saimniekot uzsāka Daiga Lakotko, iegādājoties tehniku, kas jau savu laiku nokalpojusi, novecojusi, izmantojams vēl siena vālotājs. Ir vajadzība pēc jaunākas tehnikas.
– Lai arī laukos ir daudz jāstrādā, tas ir dzīvesveids, un, protams, ir prieks, ka mūsu ģimenē ir papildspēki, – teic Daiga. Viņa reāli novērtē situāciju: – Laukos ir jāpaļaujas tikai uz sevi – cik izdarīsi, tik būs. Tas, ka mums ir ģimenes uzņēmums, ir viena lieta, bet, ja ņem palīgu no malas, viņi nestrādās tā, kā paši sev. Taču, ja ir mājās lopi, tas piesaista, jo ir režīms 7/24, jābūt regulāri uz barošanu, slaukšanu. Ja arī sameklētu kādus, kas vēlas strādāt fermā, ja viņi ir no citas puses, aktuāls ir dzīvesvietas jautājums. Attur arī augstās prasības – prasa ne tikai pieklājīgu atalgojumu, arī eiroremontu dzīvesvietā, tādus apstākļus, kādu mums pašiem nav. Bieži vien arī nezini, vai otrās dienas rītā slaucēja būs vai nebūs darbā.
Pagaidām Uldis par lopkopību kā biznesu runāt nevarētu – nu kādu gan biznesu izveidosi no piena naudas, kuras ir tik, cik maksā piena uzņēmums Jēkabpilī, ar ko saimniecība "Caunes" sadarbojas jau gadiem.
25.09.2019.