11. februārī Madonas kultūras namā pulcējās ap 80 lauku saimniecību īpašnieku, piena fermu saimnieku, lai pārrunātu situāciju, kas saistīta ar piena iepirkuma cenu lejupslīdi un neziņu par to, kas paredzams pēc kvotu atcelšanas. Visi sanākušie vēlējās dzirdēt ko skaidrāk par piensaimniecības tuvāko nākotni.
Piena ražotāju sanāksmi organizēja Madonas lauksaimnieku apvienība sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju (LZF). Lauksaimniekus uzrunāja LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, novērtējot to, ka lauku saimnieki ieradušies tik kuplā skaitā: – LZF cīnās gan Latvijā, gan Briselē, jānovērtē arī tas, ka Līga Milkeviča regulāri brauc uz Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmēm Rīgā. Organizējot šo sanāksmi, gribējām saprast, kāda ir piena tirgus attīstība, vai griežamies pie valdības ar saviem priekšlikumiem.
Sanāksmē piedalījās arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, lai uzklausītu piena ražotāju sāpi un mēģinātu rast kādu risinājumu. – Viena problēma ir cenas, otra – kvotas, – vēlreiz akcentēja A. Ceļapīters, aicinot šīs problēmas kopīgi formulēt, rosinot strādāt arī lokāli, intereses tālāk virzīt sarunās ar Zemkopības ministriju.
– Piena cenu līkne saruka, sākot no 2014. gada janvāra līdz 2015. gada janvārim. Jūlijā piena iepirkuma vidējā cena vēl bija 0,22 eiro/l, bet pēc tam Krievijas embargo ietekmē tā pazeminājās vēl par 20%, – lietas kursā par situāciju bija Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa. Kad viņa aicināja pacelt rokas tos, kuri saņem vidējo piena cenu, kas tagad esot par 1 centu vairāk – 0,23 eiro/l, zālē bija tik maz, kas roku pacēla. Tas tikai liecina, ka piena iepirkuma cenas ir daudz zemākas. – 2009. gadā krīze bija vēl lielāka, bedre bija dziļāka, kad piena iepirkuma cenas nokritās vēl zemāk, – sacīja Pārsla Rigonda Krieviņa.
ZM pārstāve solīja, ka tiks izmaksāta kompensācija šā mēneša beigās – par tonnām, kas realizētas ar cenu samazinājumu, un tas būs ap 35 eiro/t. SIA "Agro Dzelzava" pārstāvis diskusijā par to cita starpā sacīja:
– Kompensācija būs par piena tonnu, nevis par slaucamo govi. Pašreiz slaucam mazāk, kā nekad, pat par 30% mazāk, lai "ielīstu" kvotās, tas atkal būs tikai ielāps uz cauruma.
Arī citviet ES valstīs piena iepirkuma cenas ir samazinājušās. Igaunijā piena iepirkuma vidējā cena ir 0,25 eiro/l, Latvijā – 0,22 eiro/l, Somijā – 0,35 eiro/l, Dānijā – 0,30 eiro/l. Lietuvā piena iepirkuma vidējā cena esot 19-20 eiro/t, bet mazajiem zemniekiem – 0,12 eiro/l, un lietuvieši esot dusmīgi, ka latviešiem par iepirkto pienu Lietuvas pārstrādātāji maksājot vairāk. Tika apskatītas līknes un cenu tendences, bet lauku saimniekam jau no tā vieglāk nekļūst. Grūts posms solās būt līdz kvotu brīvlaišanai. Andrejs Ceļapīters tiem piena ražotājiem, kam pietrūkst kvotu, rosināja vai nu tās nopirkt, ja kāds pārdod, vai mēģināt slēgt līgumu ar pārstrādes uzņēmumiem par piena pārstrādi, nevis piena realizāciju.
Balss no zāles sauca: – Kā būs, ja piena litra cena – 16 centu, bet elektrības kilovatstunda – 17 centu? Latvijā ir izdzīvotāji. Arī mēs izdzīvosim, bet gribas arī dzīvot, nevis visu laiku tikai izdzīvot.
– Protams, naudas ES ir tik, cik ir, un šos septiņus gadus arī nekāda cukura nebūs, tāpēc būtu jādomā, kā stabilizēt saimniecību, pārskatīt pašizmaksu, saprast, vai varētu saimniekot, ja ES atbalsta nebūtu vispār. Pagaidām atbalsts ir, kaut gan Latvijas zemniekiem tas ir vismazākais, – debatēs iesaistījās LZF eksperte Agnese Hauka. Pēc Briselē notikušas tikšanās Copa-Cogeca organizācijā norādīja, ka notiek arī iekšējā tirgus pārdale. – Ja orientējamies uz ES tirgu, tur būs vajadzīga produkcija ar augstu pievienoto vērtību, bioloģiskā produkcija, nevar būt runa par ĢMO. Taču ES valstis jau sen lūkojas uz Āzijas tirgu, Ķīnu.
Lauku saimnieki diskutēja arī par to, kur paliek cenu starpība, kāpēc veikalā nevar nopirkt lētāk produkciju par savu lēto pienu.
Par lauku attīstības programmu, ar kuru īsteno Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, stāstīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. Beidzot ir zināms, ka Latvijai ir pieejams finansējums 1,531 miljarda eiro apmērā, tas ir par 11 procentiem vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Galvenie LAP mērķi ir ieguldījumi un investīcijas, kas tiks virzītas tā, lai palielinātu ekonomiski aktīvo un uz tirgu orientēto saimniecību skaitu, atbalstu novirzot lauku saimniecību konkurētspējas palielināšanai, kā arī veicinot kooperācijas attīstību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Jaunajā LAP liels uzsvars ir likts uz pasākumiem, kas saistīti ar ekonomiskās izaugsmes, vides un klimata mērķiem, piemēram, investīcijām, atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai, agrovides pasākumiem, zināšanu veicināšanai un teritorijām ar dabas ierobežojumiem.
Uz jautājumu par to, ko gaidīja no lauksaimnieku sanāksmes, uzrunātā Ošupes pagasta ZS "Eglītes" saimniece Līga Joste neslēpa: – Braucu tāpēc, ka vēlējos lielāku skaidrību par piena cenām, jo skaidrības nav. Pienu saimniecība realizē LPKS "Sējējs-M", arī šeit cenas ir mainījušās, taču "bļaut" nevaru. Kvotu, cerams, pietiks, jo daudz nopirku. Mūsu saimniecībai daudz grūtāk klājās 2009. gada krīzē, ko tomēr pārcietām. Esmu optimiste, ceru, ka pārdzīvosim arī šīs grūtības.
Mētrienas pagasta saimniecības "Liepsalas" saimniece Inese Podiņa piebilda: – No piena ražotāju viedokļa svarīgs ir kopums – iepirkuma cenu lejupslīde, kvotas, Lauku attīstības plānā paredzētais atbalsts -, lai zinātu, uz ko gatavoties. Cena palielinās par elektrību, arī degvielas cenas nevar prognozēt, bet piena cena dilst. Vieglāk ir tiem saimniekiem, kam nav lielu saistību, bet tie, kam ir kredītmaksājumi bankai, rēķinājās ar piena iepirkuma cenu, kas laikā, kad slēdza līgumu, bija citādāka. No Mētrienas pagasta pienu realizē uzņēmumiem "Lazdonas piensaimnieks", "Preiļu siers", Jēkabpils piena kombināts, un visiem ražotājiem iepirkuma cenas ir samazinātas, kulies, zemniek, kā gribi. Veikalos gan cenas turas līmenī.
Iveta Lejiņa no saimniecības "Eglītes" papildināja: – Grūti laiki bijuši arī agrāk, kad par pienu maksāja pat tikai 4 s/l, tagad jau grūti salīdzināt, jo tolaik cenas visam bija citas.
Praulienas pagasta ZS "Dešupes" pārstāve Sandra Murāne raksturoja: – Tagad ir tā – jo vairāk attīsties, jo vairāk savā uzņēmumā ieguldi, ko vērtīgāku nopērc, automātiski uzņemies lielāku atbildību gan pret banku, gan pret saviem darbiniekiem. Manā saimniecībā pašreiz vislielākais klupšanas akmens ir kvotu trūkums, jo piešķīra kvotas 599 kilogramiem. Saimniecībā atnesušās 8 teles, kam vispār netiek paredzēta papildu kvota, kā iepriekšējos gados. Secinājums – ja gribi augt, prasa no tevis un spiež lejā. Kad tiek iekasēta soda nauda, tie vairs nav 20 eiro, bet jau simtos. Nezinu, kā būs tad, kad kvotu sistēmu atcels. Domāju, ka, ja būs labs tirgus ar citām valstīm, zemnieki, piena ražotāji būs ieguvēji. Līdzko Latvija steigsies palīgā jaunajām ES valstīm, nez vai rezultāts būs tik patīkams. Uz mūsu tirgu orientējas arī Lietuva, Polija un citas valstis.
To, ka piena cenu nevar ietekmēt un tā ir atkarīga arī no tendencēm pasaules tirgū, sanāksmē uzsvēra vairākkārt. Andrejs Ceļapīters norādīja: – Ja zemnieki būs tik sadrumstaloti, ja nevienosies ar pārstrādātājiem (šobrīd visi piena ražotāji pilnībā ir atkarīgi no pārstrādātājiem, kas konkurē savā starpā) un pašlaik neveidos savu realizācijas vienību, būs grūti. Nevar paļauties tikai uz pārstrādātāju veiklību. Lielās piena straumes un lielās valstis mūs var sabradāt. Jābūt gataviem iestāties kooperatīvā, līdzīgi kā tas ir graudaudzētājiem.
Noslēgumā sanāksmes organizatore Līga Milkeviča aicināja apkopot priekšlikumus un visiem vēlreiz sapulcēties. 18. februārī viņa plāno piedalīties kārtējā LOSP pārstāvju sapulcē Rīgā, kad norisināsies arī diskusija par aktualitātēm piensaimniecības nozarē.